Zinot, ka daudziem, pat ļoti daudziem no mums pašlaik i ne kovids, i ne putni, bet pavasaris ir galvās, saistoša likās nupat Zemkopības ministrijas mājaslapā aktuālā aptauja par tēmu: «Vai stādus pavasarī savam dārzam un puķu kastēm parasti audzējat pats?».
Par to, ka, dzīvojot pilsētā, balkonu iespējams izmantot lietderīgāk nekā vietu tukšo burciņu, drēbju žāvētāja un bērnu skrejriteņu uzglabāšanai, mūsu ģimene pārliecinājās pirms gada.
Valsts meža dienests, kā zināms, uzrauga meža apsaimniekošanu, izmantošanu un medības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu visos mežos. Tāpat tas uzrauga un īsteno meža ugunsdzēsību un piedalās valsts meža politikas veidošanā.
Piedāvājam nelielu ieskatu no AS «Latvijas valsts meži» organizētās Lauku dienas Strenču kokaudzētavā. Iesākot tikšanos, viesi vispirms pabija pie sēšanas līnijas, kurā tobrīd sēja egles. Tad sekoja ceļš uz vienu no siltumnīcām, kurā jau zaļot sākušas 8. martā no augstākās kvalitātes sēklām iesētās priedes. Arī tur viss automatizēts. Nākamais etaps un rūpes – stādiem nonākot lauka apstākļos. Tā soli pa solim ar 18 miljoniem meža stādu sezonā!
Šīs nedēļas ieskaņa atnāca ar asu vēju, taču tas netraucēja ne AS «Latvijas valsts meži» organizēto klātienes (ievērojot visus drošības noteikumus!) Lauku dienu vienā no uzņēmuma struktūrvienības «Sēklas uz stādi» kokaudzētavām Strenčos, ne arī cīruļa trallināšanai virs sanākušo galvām. Pavasari pandēmija nevar atcelt. Tas atnāk pats pēc tam zināmiem dabas likumiem.
Pirms dažiem gadiem katru pavasari Zemkopības ministrijā notika Reģionālās preses dienas, kurās visu ministrijas pakļautības departamentu un dienestu vadošie speciālisti par lauku tēmām rakstošos žurnālistus iepazīstināja katrs ar savas nozares aktualitātēm un problēmām. Nu jau trešo gadu dažādu apstākļu dēļ šī, manuprāt, visnotaļ noderīgā tradīcija vairs netiek turpināta.
LLKC katalogā www.novadagarsa.lv uzmanību piesaistīja Mazsalacas pagasta uzņēmuma SIA «Spelta» kaņepju sēkliņu produkcijas daudzpusība un elegantais fasējums. Laikā, kad ne vienam vien, atvadoties no ziemas, ir sajūta, ka nosēdušās enerģijas baterijas un ka ar steigu jāmeklē kāda vitamīnu deva, īstā brīdī būtu atgādinājums, ka vislabāk to meklēt tepat – vietējo un dabīgo produktu klāstā. Uzņēmēja IVETA PĀVULA labprāt piekrita iepazīstināt mūs ar savas ģimenes ražojumiem.
Jau nedēļu uzņēmums SIA «Liepkalni», kas plašāk pazīstams ar zīmolu maiznīca «Liepkalni», pircējiem piedāvā jaunumu – bezglutēna produktu līniju. Jaunie produkti, tāpat kā līdzšinējie «Liepkalnu» gardumi, ir roku darbs.
Laikā, kad diena kļūst arvien garāka par nakti, bet joprojām spēkā ir distancēšanās un pulcēšanās ierobežojumi, piekritīsiet: katrs kaut mazākais klātienes pasākums svaigā gaisā ir notikuma un apmeklējuma vērts. Ir taču pamatots iemesls izkustēties, satikties un kopā kaut ko labu arī paveikt.
Latvijā, kā zināms, kopš 2015. gada plaši darbojas ALTUM – valsts attīstības finanšu institūcija, kas ar aizdevumiem, garantijām, ieguldījumiem riska kapitāla fondos un vēl citiem finanšu instrumentiem nodrošina finansējumu jomās, kuras valsts ir izvirzījusi kā tautsaimniecībai svarīgas un atbalstāmas un kurās pietiekamā apjomā diemžēl nav pieejams kredītiestāžu finansējums.
Par Kocēnu novada «Jaunjānēnu» saimnieci, trīs bērnu māti ANETI OZOLU «Liesmā» rakstījām pērn, stāstot par LLKC mācībām un biznesa ideju konkursiem, jo Anete divreiz ir piedalījusies LLKC mācībās un startējusi konkursā «Laukiem būt».
Strauji tuvojoties pavasarim, daudzviet laukos drīzumā atkal par vienu no problēmām kļūs migrējošo gājputnu postījumi zaļojošajiem sējumiem.
Piekritīsiet, ka pēdējos gados, izceļot tieši vietējo mājražotāju un amatnieku izdomas bagāto veikumu, mazās uzņēmējdarbības attīstībā daudz laba ir paveicis LLKC «Novada garšas» projekts un arī tā e-vides katalogs www.novadagarsa.lv
Nu, rau, arī pie mums tomēr kaut kas notiek uz labu! Tā, medijos padzirdot prieka pilno vēsti par kosmētikas ražotāja zīmola «Dzintars» atdzimšanu un lasot izdevniecības «Santa» 3. marta žurnālā «Ieva» publicēto optimisma pilno interviju ar uzņēmuma jauno vadītāju Anastasiju Udalovu, droši vien iesaucās ne viens vien «Dzintara» produkcijas īstenais fans.
Pirms dažiem gadiem Rūjienas tradicionālajos amatnieku un mājražotāju tirdziņos sevi ar vitamīniem bagātiem pesto drosmīgi pieteica vietējais mājražotājs JĀNIS PIRSKO. Zinot, ka viņš kopā ar saviem līdzgaitniekiem – sadarbības partneriem nu ir pametis mājražotāju statusu un izveidojis jaunu uzņēmumu SIA «pesto.lv» ar mājvietu Valmierā, «Liesma» vēlējās uzzināt ko vairāk par šo uzņēmējdarbības izaugsmes ceļu.
Sējas kalendāri vēsta, ka dārzkopjiem darbu pilnas rokas, jo kaut kas vēl tikai tagad sējams, bet kaut kas jau agrāk iesēts, nu piķējams un veselīgos stādos pārvēršams, bet kas cits ir jaunam pavasarim atmodināms. Par laimi sēklu tirgotavu durvis ir vaļā. «Liesma», ievērojot pandēmijas laika tirdzniecības kārtību, pabija SIA «Agrimatco Latvia» Valmieras veikalā.
Kaut kas nebijis! Kā senos laikos laukos! Tā pēc sava ikdienas rituāla – nūjošanas svaigā gaisā – nesen telefona sarunā teica mana Kurzemes māsīca. Nelielā pilsētiņa, kurā viņa jau kopš dzimšanas dzīvo, atrodas ainaviski skaistā vietā pie viena no Latvijas dziļākajiem ezeriem.
Pārtikas un veterinārā dienesta mājaslapa vēsta, ka vēl četriem Latvijā atrastiem mirušiem savvaļas ūdensputniem konstatēta augsti patogēnā putnu gripa. Pārtikas un veterinārais dienests saņēmis laboratorisko izmeklējumu rezultātus, kas apstiprina augsti patogēno putnu gripu vienam Jaunķemeru pludmalē un diviem Lapmežciema pludmalē atrastajiem paugurknābja gulbjiem un vienam Slokā atrastam baltvēderim (pīļu dzimtas ūdensputnam).
Šajā pandēmijas radīto negāciju pilnajā laikā atliek atkal satikt kādu enerģisku cilvēku, kā nostiprinās pārliecība: no pašiem vien atkarīgs, cik optimistiski esam un kā savas dienas vadām. Iepazīsimies! BĒRZIŅU ģimene: tētis AIVIS, mamma DANA, bērni PAULA un MIKS.
Raunas novada Tūrisma informācijas centra buklets «Tūrisma ceļvedis» ar katru tā izdevumu kļūst izziņā bagātāks, jo izdomā, produkcijas un pakalpojumu dažādošanā uz vietas nestāv ražotāji, zemnieki, mājražotāji un amatnieki. Rauna ir unikāla ar savu dabas objektu, arhitektūras un vēstures pieminekļu, izklaides iespēju un arī ar vietējo preču daudzveidību.