Māra Rone

Šā gada 10. maijā apritēja 20 gadi, kopš MAIJA KLEINBERGA un DACE STŪRE, saliekot kopā savus zirgus un zināšanas zirgkopībā, izveidoja SIA «Zirgaudzētava Kocēni». 

Stacijas ielā 9, ieejot veikala «Kaprīze» birojā, ienācējam uzreiz top skaidrs, ar ko ir darīšana. Pie vienas no sienām – neskaitāmi konkursa «Latvijas labākais tirgotājs» apbalvojumi, kas apliecina uzņēmējas ANITAS STREIČAS paveikto kā Valmieras, tā arī vairākos viņas Rīgas veikalos. 

Ar valdības ziņu kopš 12. maija, kā zināms, ir nedaudz mīkstināti dažādi pēdējo mēnešu ierobežojumi sabiedrības veselības un drošības labā. Durvis pamazām atkal atver un darbu klātienē atsāk ne viens vien uzņēmums vai iestāde. Arī pašvaldībās. «Liesma» 13. maijā pabija Rūjienā. Piedāvājam sarunu ar Rūjienas novada kultūras un tūrisma centra vadītāju GUNU ĶIBERI un Rūjienas kultūras nama vadītāju ILZI LESKU.

Teikšu, kā ir: Rūjiena arvien turpina patīkami pārsteigt. Arī pašlaik, kad, ar valdības ziņu mīkstinot dažādos ierobežojumus sabiedrības veselības un drošības labā, pilsētā pamazām, joprojām ievērojot distancēšanos, atsākas vairākas sportiskās un kultūras dzīves aktivitātes.

Raunas novada jaunajā Tūrisma ceļvedī par ģimenes uzņēmumu «Baižkalna staļļi» teikts: «Piedāvā izjādes ar zirgiem, vizināšanu pajūgā un ziemā ar kamanām.» Braucot uz Raunu no Valmieras puses, satikšanās ar Baižkalnu ir neizbēgama, jo ceļš uz Vidzemes mazo Šveici ved tieši pār to. Vērīgākie braucēji tur ātrumu samazina, lai papriecētu acis, jo ceļmalas aplokos arvien ganās skaisti zirgi. Pie tiem un to saimniekiem tad arī «Liesma» nesen pieteicās ciemos.

Latviskā dzīvesveida tradīcijās izsenis kā nerakstīts likums bijis paradums vai pie katras lauku mājas iestādīt pa pujeņu krūmam, visbiežāk balto un tumši sarkano. Tie – kopti, pavairoti un tālāk nodoti no paaudzes paaudzē – nu nonākuši līdz mūsdienām, kur prasmīgu kolekcionāru un selekcionāru mūža darba rezultātā nu jau valda īsts peoniju bums.

Sazvanīta pēc maija brīvdienām, Vidzemes un Latgales lauksaimnieku kooperatīva «VAKS» komercdirektore un agronome ZINTA JANSONE teica, ka sējai brīvdienu neesot. Graud­augu audzētāji Vidzemē un Latgalē tik čakli pastrādājuši, ka abos reģionos sēja praktiski esot pabeigta. 

A/S «Latvijas valsts meži» struktūrvienības «LVM Sēklas un stādi» kokaudzētavās paš­laik ir liela rosība, jo tur ne tikai jāvāc un tālāk patērētājiem jārealizē raža – pašu audzētie mežu stādi, bet arī jāgādā par augsnes sagatavošanu jauniem stādījumiem, kā arī pie viena jātur rūpe par dekoratīvo stādu tirdzniecību. Kāds šis pavasaris ir tepat Valmieras pievārtē? To «Liesmai» nesen laipni izrādīja A/S «Latvijas valsts meži» Valmieras kokaudzētavas vadītāja ZAIGA ROŽLAPA. Viņas pavadībā tad arī tapa šī pavasarīgā fotoreportāža.

Regulārie Valmieras tirgus apmeklētāji, īpaši jau tie, kas pieraduši un kam arī tirgus placī patīk gadiem ierasta lietu un tirdzniecības vietu secība, ar individuālā darba veicējiem, puķu stādu audzētājiem LĪGU un JĀNI un viņu kopdarbu nav īpaši jāiepazīstina. Tie, kas reiz no abiem ir nopirkuši kvalitatīvus stādus savam dārzam, pagalmam vai balkonam, ar katru jaunu pavasari atkal ierastajā tirgus vietā ir klāt un vaicā: «Kas jauns?»

Latvijā turpinās valdības izsludinātais ārkārtējais stāvoklis Covid-19 vīrusa izplatības dēļ. Rezultātā daudzviet ir radušās piespiedu dīkstāves vai arī liela daļa cilvēku savu darbu ir pārkārtojuši atbilstoši situācijai un turpina to darīt attālināti. Šādā režīmā sociālos pakalpojumus iedzīvotājiem pašlaik turpina nodrošināt arī Rūjienas novada Sociālais dienests. Kā tas izdodas?

Eiropas Komisijas piena tirgus novērojuma dati rādīja, ka šā gada februārī piena iepirkuma cenas Latvijā nedaudz pakāpās, bet vidējā iepirkuma cena ES nedaudz samazinājās un bija 35,13 centi par kilogramu. Latvijā februāra piena iepirkuma cena 30,30 centi par piena kilogramu joprojām bija viszemākā visā ES, otra zemākā – Lietuvā ar 30,43 centiem un trešā zemākā – Portugālē ar 30,85 centiem par vienu piena kilogramu.

Šīs Lieldienas kristiešiem visā pasaulē paliks atmiņā ar to, ka Covid-19 globālo draudu ēnā ārkārtas situācijas ierobežojumu dēļ izpaliek ne tikai tradicionālais Krusta gājiens, kurā dažādu konfesiju pārstāvji parasti vienojas dziesmās un lūgšanās, Jēzus Kristus ciešanas pieminot, bet šoreiz izpaliek arī klātienes Dievkalpojumi dievnamos. Katram pašam lūdzot un pateicoties jārod savi spēka un izturības vārdi. Katram pašam arī jāatrod veids, kā vislabāk stiprināt sevi un savus tuvākos, lai ikviens pats un visi kopā ne garīgi, ne fiziski nepadotos šā brīža grūtībām.

Ne viens vien reģiona graudkopis pēc augstvērtīgas un sertificētas vasarāju sēklas pašlaik dodas uz Vidzemes un Latgales lauksaimnieku kooperatīva «VAKS» Sēklu fabriku. 

Atgādinām, ka Valmieras Tūrisma informācijas centrs un biedrība «Valmieras Attīstības aģentūra» sagatavojuši informāciju par tiem mūspuses uzņēmumiem, kas piedāvā produkcijas piegādi uz darba un dzīves vietām. Pašlaik tik noderīgā pakalpojuma saraksts ir pieejams Valmieras mājaslapā www.valmiera.lv # atbalstivalmieru; #atbalstivietējos un #paliecmājās. Sarakstā publicēti restorāni, kafejnīcas, bistro un picērijas, pārtikas un saimniecības preču piegādes uzņēmumi, kā arī aptiekas, kas nodrošina medikamentu piegādi.

Par Raunas pagasta «Bērziņi-2» saimnieku LĀSMAS un ULDA RIEKSTIŅU zemnieku saimniecību «Kaliņi» un stādaudzētavu jau rakstījām 2019. gada 14. jūnija «Liesmā» publikācijā «Dārzs ar saules krēsliņiem, Muviju un citiem brīnumiem». Nesen, esot Raunā, nevarējām nepalūkot, kā notiek gatavošanās plašā apkaimē populārās stādaudzētavas jaunajai sezonai, kura, kā zināms, tradicionāli sākas ar aprīli un beidzas tikai oktobrī.

Latvijas Lauksaimniecības datu centra apkopotā informācija par 2018./2019. gada pārraudzības gada produktīvākajiem ganāmpulkiem pēc izslaukuma parāda, ka valsts labāko piena lopkopības saim­niecību top otrajā vietā ir Beverīnas novada Kauguru pagasta zemnieku saimniecība «Vītoliņi», kur saimnieko IEVA un ĢIRTS RUTKOVSKI.

Raunas novada Tūrisma ceļvedī par vietām, kur būt, par Raunas pagasta «Auškāpiem» teikts: «Četrus kilometrus no Raunas atrodas Laimoņa Cepurīša keramikas darbnīca. Tur keramikas trauki tiek apdedzināti Vidzemes tipa malkas ceplī, kas pašlaik ir viens no pēdējiem Latvijā.»