Ligita Jenča

Kad saule ar mēnesi sāk vīt savus vasaras rakstus, uz Matīšiem pošas tautisko deju kolektīvi, lai nakts koncertā izdejotu savus deju rakstus.

Pagājušās nedēļas nogalē Rīgā jau otro reizi folkloras festivālā Baltica piedalījās Matīšu Tautas nama folkloras kopa Pūrs.

Ziemassvētki Matīšos silti un mīļi iesākās ar pasākumu  senioriem. Koncertu sniedza grupa Zelta kniede, ar savu priekšnesumu iededzot klausītāju sirdīs gaišas domas, prieku un mundrumu.

Pagājušajā sestdienā matīšnieki sumināja Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieci Vizmu Māru Maksiņu. Jau pavasarī uzzinājām, ka saskaņā ar Valsts prezidenta un Ordeņu kapitula šī gada 20. aprīļa lēmumu Triju Zvaigžņu ordenis piešķirts 63 personām, tostarp arī latviešu kultūras darbiniecei Kanādā diriģentei Vizmai Mārai Maksiņai. Matīšniekiem ciešāka sadarbība ar Vizmu izveidojās jau 2014. gadā. Tad arī uzzināju, ka Vizma ir diriģente. Kopš tā laika Vizmas dzīve rit starp Kanādu un Latviju. 

Jau visu decembri Matīšu Tautas namā atvērta Ivetas Skrastiņas gleznu izstāde SievietES& uzdrīkstēšanās, kuru var apmeklēt pa vienam un ievērojot valstī noteiktos piesardzības pasākumus. 

Mēs mīlam mūsu Matīšus un lepojamies ar savu pagastu un cilvēkiem. Priecājamies par viņu sasniegumiem kā uzņēmējdarbībā, tā arī mākslās un amatniecībā. Vairākkārt Matīšos bijušas restauratora un mākslinieka Jāņa Anspoka gleznu izstādes. Un ne tikai Matīšos. 

Mūsu senču dzīvē liela nozīme bija dziesmām, dejām un ieražām. Folklorā iemiesota tautas uzkrātā pieredze, tradīcijas, ideāli un pasaules uzskats.

Astoņas dzīvespriecīgas un foršas, dzīvi mīlošas dziedātājas – Amanda Priedīte, Dzintra Grantiņa, Mārīte Riba, Ligita Roziņa, Rita Kamergrauze, Astra Altmane, Ilze Eglīte un Gundega Ābele – tas ir Matīšu Tautas nama senioru sieviešu vokālais ansamblis. Kopš 2013. gada novembra dziedošo dāmu ansambli vada Mārtiņš Roziņš.

Savulaik ziņu portālā Latvijai LA.LV Aija Kaukule rakstā Brīvība ar garoziņu lasītājus tuvāk iepazīstināja ar aktrisi Aīdu Ozoliņu. A. Kaukule rakstīja: «Iespējams, kādam kādreizējā Jaunatnes teātra aktrise Aīda Ozoliņa saistās ar skanīgo balsi romantisku filmu aizkadrā, citam – ar padomju kinofilmu trauslo meiteni, taču jau labu laiku aktrises radošos prātus saista neatkarīgais teātris – gan aktrises, gan izrāžu producentes lomās.» Aīdai Ozoliņai mīlestība pret skatuves mākslām esot ielikta jau ģimenē, operas varones cēlo vārdu Aīda viņai tētis izraudzījies. Skaistā balss mantota no vecvecākiem, kuri bijuši dziedātāji, arī tēvs bijis korists. Aīda saka, ka ar teātri saindējusies Jaunatnes teātrī, kur 10 gados izgājusi Ādolfa Šapiro skolu. Un vēl viņa saka, ka tagad aktrises ambīcijas piepildītas viņas izrādēs Balkona ragneši, Mēs un mūsu sieva u.c. un ka neatkarīgais teātris dod radošu brīvību – tā sacīt, esi brīvs no repertuāra važām.

Meņģelē teic, ka viņiem vecākie lauku sporta svētki Latvijā, šogad kādi 68. jau esot. Matīšiem tāpat sporta svētku tradīcija ir sena, vismaz vēstures avoti vēsta, ka jau no pēckara gadiem sākuši, ap 1947. gadu. Tik senu tradīciju nevar neturpināt! 60. gados pat atsevišķi organizēti bērnu un pieaugušo sporta svētki. Vienmēr ir bijuši svētki, turnīri, sacensības, galda spēles — svētki pašiem sev, lai mūsu komandām būtu, kur uzspēlēt.

Jūlija sākumā Matīšu folkloras kopa Pūrs viesojās Igaunijā, kur piedalījās starptautiskā senču mantojuma zinātāju un nesēju festivālā — senatnes mantojuma svētkos VILJANDI VIRRED  Karksi-Nuijā.

Teātris ir pazīstams jau no antīkās pasaules, un cauri gadsimtiem, mainoties līdzi laikam, tā ir viena no tām mākslām, kas palīdz uzturēt tautas garu. Skatoties izrādi, mēs identificējamies ar iestudējuma varoņiem, un izrādē amatierteātru kolektīviem ir iespēja pateikt ko tādu, ko ikdienā grūti pateikt vai kas pat ir aizliegts. Mūsdienās sabiedrībā valda postmodernisms, un tikai ar izrādēm ir iespēja sabiedrībai palūkoties uz mūsu ikdienu no malas, neslēpjot arī negatīvo.

Pirms Ziemassvētku eglītes Matīšu pamatskolas skolēni saņēma Lielā Rūķa uzdevumu sagatavot priekšnesumu skolas eglītes vakaram, kura sagatavošanā iesaistījās arī teātra pulciņa dalībnieki. Katrā klasē tika izraudzīts savs Rūķis, piemēram, 3. klase mākslas Rūķa lomai izvirzīja Dāvi Mušpertu, 9. klasi pārstāvēja gudrības Rūķēns Kristīne Apsīte, 4. klases lieliskais Rūķēns bija Anna Ragže, 2. klasē Ilvis Pētersons, pirmklasnieku rotaļu Rūķēna lomā darbojās Renāte Osipova, 5. klasē šī loma tika uzticēta Lanai Borisovai, 6. klasi pārstāvēja dzejiskā Sintija Bogdanova, 8. klasi — sportiskā Santa Bogdanova, 7. klasi — Linda Dūrēna, iejūtoties zinātnes un brīnumu Rūķēna lomā.

Mūsdienu vokāli instrumentālo grupu akustiskās mūzikas festivāls-konkurss «Sudraba kaija» pirmo reizi notika 2012. gada 17. augustā Salacgrīvas novada Liepupes pagasta tautas namā Duntē. To rīkoja Salacgrīvas novada pašvaldība un  Liepupes pagasta tautas nams. Tā mērķis — stimulēt visdažādāko žanru muzikantus uzspēlēt akustiski. Toreiz vēl Matīšu Kultūras nama Radošās mūzikas grupa konkursā nepiedalījās, bet nākamajā konkursā — 2013. gadā — jau gan.

Dzejas dienu sarīkojums Matīšos notika jaunajā Pasākumu zālē Skolas ielā 11. Tajā piedalīties bija uzaicināti radošie cilvēki, kas saistīti ar Matīšiem — dzejas rakstītāji matīšnieki Māris Rullis, Lana Ņikitina, Anna Inta Buile (Grinberga), kā arī pašreiz topošās grāmatas par Matīšiem autore Māra Grāvele.

Arvien uzstājīgāk tiek apgalvots, ka kultūra šodien ir prece. Bet tā ir arī vērtība, kas ļauj mums apzināties pašiem sevi un apjaust to, cik vērtīga ir kultūrvide mums apkārt, ja idejai klāt nāk pārliecība un dedzības dzirksts, ko sūrā darbā veido kultūras darbinieku, pasākumu apmeklētāju un pašdarbības kolektīvu dalībnieku kopīgs darbs. Bet virsotnes nevar sasniegt tā, kā savā Twitter kontā smejas Gundars Āboliņš: «Gribēju aiziet uz pasākumu kultūras namā, bet dīvāns sauca skaļāk. Neaizgāju.»

Rit Matīšu kultūras nama sieviešu vokālā ansambļa jubilejas gads. Koncerts  kopā ar draugiem jau izdziedāts un nosvinēts martā, bet jubilejas atskaņu koncerti turpinās. To programmā ir dziesmas par mīlestību, pavasari; ir liriskās un tautas dziesmas, arī itāļu tautas dziesma Villanella, ko ansamblis izpildīja skatēs Kocēnos un Mazsalacā. Repertuārā ir dziesmas ar O. Vācieša, I. Ziedoņa, Vika u.c. autoru vārdiem. Ansambļa tēls — romantisks, sievišķīgs, nedaudz draisks.