Kad parādījās ziņa, ka barikāžu dalībniekiem varētu būt apmēram par 20 eiro lielākas pensijas nekā vienkāršiem mirstīgajiem, ar kolēģi jokojām, ka pilnai laimei vēl derētu atjaunot deficīto preču specveikalus, kur šo pielikumu tērēt, bezmaksas ceļazīmes uz Ķemeru sanatoriju vai Melnās jūras kūrortiem, kā arī priekšrocības dzīvokļu un šņabja rindās.
Tieši tik daudz punktu ierakstīts pagājušajā nedēļā apstiprinātās Māra Kučinska valdības deklarācijā. Lai arī jaunais Ministru prezidents publiski izteicies, ka ar katru kabineta locekli pārrunās darāmos darbus un rūpīgi raudzīsies, kā tie tiek pildīti, vēl īpaši uzsverot — neviens no viņiem gulēt nevarēs!, maz ticams, ka laika sprīdī līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām izdosies visu solīto izpildīt, jo, pat rukājot sviedriem vaigā 24 stundas diennaktī, tam būtu nepieciešama viena vai arī vairākas desmitgades.
Tā nu sagadījies, ka INDRA JIRGENA nelielā laika posmā atzīmējusi trīs nozīmīgas jubilejas — 30 gadus Naukšēnu kultūras namam, 25 gadus kultūras darbā un pašas piecdesmito jubileju. Jau padomā jauni pasākumi, taču šādās reizēs pieņemts atskatīties arī uz paveikto.
Ciemojoties pie SIA Naukšēni valdes priekšsēdētāja IMANTA KAMZOLA, runājām ne tikai par barikāžu laiku, bet arī par mūsdienām.
«Laipni aicināti Naukšēnu pagasta bibliotēkā!» — tā apmeklētājus uzrunā Naukšēnu bibliotēkas vadītāja SARMĪTE PRAUDIŅA. «Es priecājos par katru grāmatu, laikrakstu lasītāju, jo katru gadu bibliotēka papildinās ar jauniem izdevumiem. Šajā gadā arī ir pasūtīti laikraksti un žurnāli ar 34 dažādiem nosaukumiem, un, protams, tāpat kā iepriekšējā gadā bibliotēkā tiek rīkoti pasākumi bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem. Tā kā janvāris ir pārskatu laiks, mēneša sākums bija paklusāks: 5. janvārī viesojās Rūta Skaidrā, kura interesanti stāstīja par ceļojumu uz tālo zemi Ķīnu un tur redzēto un vēl par tuvāku zemi Norvēģiju un tās skaistajiem skatiem. Varējām baudīt žeņšeņ tēju, ķīniešu veiksmes cepumiņus ar novēlējumiem vai sakāmvārdiem, kā arī ķīniešu valodā izrunāt savu vārdu un skaitīt.
«Gadi rit, bet problēmas joprojām tās pašas,» stāstījumu par Naukšēnu novada pašvaldības policijas darbu sāk vecākais inspektors PĒTERIS ĶĪKULIS. «Ik pa brīdim situācija uzlabojas, bet tad atkal kaut kas vairāk notiek, taču visumā to var saukt par normālu, jo tikpat kā nav smago noziegumu. Krietni samazinājušies jauniešu likumpārkāpumi, taču uzskaites grāmatā fiksēto notikumu skaits kā katru gadu svārstās ap četriem simtiem, no tiem puse vērtējami kā likumpārkāpumi. Pēdējā laikā uzplaukusi jauniešu huligāniskā braukšana ar autotransportu — bez tiesībām, dzērumā, bet tāds pats stāvoklis ir arī citur.
Rindas un pārpildīti veikali: Latvijā mazākās tirdzniecības centru platības Baltijā — ar šādu virsrakstu vakar nāciju biedēja portāla Delfi pētījums, atklājot skarbo patiesību, ka, lūk, Igaunijā uz katriem 1000 iedzīvotājiem ir 751 kvadrātmetrs iepirkšanās centrā un tas izrādās teju vai divas reizes vairāk nekā Latvijā.
«Sajūtas bija vislabākās, jo garā jūtos tikpat jauns kā pirms gadiem, lai arī jaunība vairs nav tā — tagad mēs esam skaisti, un tāpēc arī es uz skatuves mēģināju justies un darīt skaisti,» tā pēc Valmieras Kultūras centra 50 gadu jubilejas koncerta Satikšanās savos iespaidos dalījās kādreizējais direktors Pēteris Dundurs. «Vai es izdarīju pareizi, lai vērtē kritiķi, aplausi bija, tātad Valmieras publikai patika. Kā Dunduru klana pārstāvis gribu atzīmēt, ka mana mamma, būdama kultūras nodaļas galvenā grāmatvede, šo namu uzcēla, savukārt Vaira Dundure un Pēteris Dundurs šajā pilī valdīja 30 gadus. Ja trīs piektdaļas no ēkas mūža esi bijis pie šprices, nu forši — prieks atcerēties.»
Multiinstrumentālists MĀRTIŅŠ ROZIŅŠ par darāmā trūkumu joprojām nevar sūdzēties — jau tuvākajā laikā jāstartē vokālo ansambļu skatē ar Strenču novada kultūras centrā pierakstīto jauno māmiņu kvartetu 4SOUND, kas izveidots 2013. gadā, lai piedalītos akustiskās mūzikas festivālā Sudraba kaija Liepupē, un jau debijas reizē izcīnīja festivāla Grand Prix. Pēc 2. vietas aizpērn 2015. gadā atkal iegūts Grand Prix — nekas cits neatliek kā turpināt. Sākotnēji gan grupa saucās Mati, bet, kad vajadzēja piedalīties konkursā Mēs mīlam Raimondu Paulu, viena no prasībām bija pēc modernāka nosaukuma, un meitenes pašas izštukoja, ka būs 4SOUND.
* Sestdien Matīšu kultūras namā notiks režisora Feliksa Deiča iestudētā izrāde Sauc, es nākšu... pēc Aleksandra Gaļina komēdijas motīviem ar izcilajiem aktieriem Jakovu Rafalsonu, Guntu Virkavu un Aīdu Ozoliņu galvenajās lomās, bet muzikālo noformējumu iestudējumam veidojis Valdis Zilveris.
Nupat izskanējušais Ziemas mūzikas festivāls nav vienīgais Valmieras Mūzikas skolas rīkotais pasākums šī gada pirmajā mēnesī — noticis gan Baltijas valstu mūzikas skolotāju pieredzes apmaiņas projekts, gan XXI starptautiskais Jauno pianistu konkurss, gan skolas audzēkņi sekmīgi startējuši valsts konkursu otrajā kārtā. Par to visizsmeļošāk zināja stāstīt Valmieras MS direktors AIVARS CEPĪTIS.
Latviešiem ir sakāmvārds: kas lēni nāk, tas labi nāk, un cerams, ka pēc pusotras nedēļas to varēs attiecināt uz topošo Māra Kučinska valdību. Par Ministru kabineta lielāko daļu jau viss tā kā būtu skaidrs — savās vietās paliks kultūras ministre Dace Melbārde, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (visi Nacionālā apvienība), zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, veselības ministrs Guntis Belēvičs, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, bet Dana Reizniece-Ozola (visi ZZS) no ekonomikas ministres krēsla pārsēdīsies finanšu ministres krēslā. Arī Uldim Augulim (ZZS) labklājības ministra portfeļa nomaiņa pret satiksmes ministra pilnvarām nebūs nekas jauns — viņš šajā amatā jau darbojies no 2010. gada 3. novembra līdz 2011. gada 25. oktobrim Valda Dombrovska valdībā.
Ar Baltijas valstīs vienīgā baroka orķestra Collegium Musicum Riga un solistes Elīnas Šimkus koncertu svētdienas pēcpusdienā Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā izskanēja XXV starptautiskais Ziemas mūzikas festivāls.
Ar Jekaterinas Rostovcevas atskaņoto Timo Steinera skaņdarbu Kāpnes debesīs vakar Valmieras Kultūras centra koncertzālē tika atklāts Valmieras Mūzikas skolas sadarbībā ar Kultūras centru un pilsētas pašvaldību rīkotais 21. Starptautiskais jauno pianistu konkurss, kurā piedalījās 52 jaunie atskaņotājmākslinieki no 25 Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Krievijas mūzikas skolām.
SIA Koksne ražotnē Ķoņu pagasta Celtniekos iepriekšējo reizi bijām ciemojušies īsi pirms pēdējās naudas reformas Latvijā. Kādas pārmaiņas pa šo laiku notikušas 1992. gadā dibinātajā uzņēmumā, kurš viens no pirmajiem Latvijā sāka ražot Eiropas standartiem atbilstošus koka logus un koka durvis un kura produkcija tiek eksportēta uz Angliju, Vāciju, Franciju, Zviedriju, Dāniju, Norvēģiju un Austriju, lūdzām pastāstīt SIA Koksne valdes priekšsēdētāju ANDRI JAUNZEMI.
«Par barikāžu laiku prātā palikušas tikai labas atmiņas,» notikumus pirms 25 gadiem atceras SIA Naukšēni valdes priekšsēdētājs IMANTS KAMZOLS. «Tajās dienās daudz kas tika izdarīts. Tolaik saimniecības vadītājs bija Visvaldis Skujiņš, viņš arī kādam no speciālistiem ieteica, ka vajadzētu organizēt braucienus uz Rīgu, lai aizstāvētu barikādes.
TOMS UPNERS Valmieras Kultūras centra direktora amatā nostrādājis divus gadus. Pats viņš saka — tie paskrējuši neticami ātri. Pavisam drīz, pēc nedaudz vairāk kā divām nedēļām, Tomam nāksies pieņemt apsveikumus Kultūras centra ēkas 50 gadu jubilejā, un, šo notikumu gaidot, aicināju viņu uz garāku sarunu. Arī tāpēc, ka tik jaunus cilvēkus tik atbildīgā postenī negadās bieži sastapt.
Lai atzīmētu 25. gadskārtu kopš 1991. gada janvāra vidus trauksmainajiem notikumiem, vakar Valmierā pie barikāžu piemiņas akmens Rīgas ielā 50 bija ieradušies Valmieras Valsts ģimnāzijas skolēni, Zemessardzes, Jaunsardzes, sabiedrības un Valmieras pašvaldības pārstāvji. VVĢ vēstures skolotāja Ineta Amoliņa, atklājot atceres pasākumu, atzīmēja, ka jaunajai paaudzei ir ļoti paveicies par šo laiku dzirdēt tikai stāstus, lasīt grāmatas, skatīties filmas, un pirmajiem deva vārdu zēniem, lai viņi dalītos izjūtās, kuras guvuši, klausoties atmiņu stāstos.
Valmierā dzimusī bērnu mūzikas komponiste un producente ANITA REZEVSKA ir viena no pirmajām Irēnas Zelčas dibinātās kora klases absolventēm Valmieras Mūzikas skolā, kuru skaņu mākslas mīļotāji atcerēsies arī kā galveno varoni Jautrītes Putniņas bērnu operā Kaķis un Pele. Kā raksta Anitas māsa Inta Lasmane, māsām Valmiera joprojām ir ļoti svarīga, jo te sākusies mūzika viņu dzīvēs, tāpēc saikne ar skolotāju Zelču nav zudusi un ar ierakstiem un nošu materiālu Anitas talants atgriežas pie valmieriešiem un mūzikas skolas.
No pirmdienas līdz piektdienai Valmieras Mūzikas skolā notiek Nordplus Junior programmas pieredzes apmaiņas projekta Mūzikas skolu izglītojošās un kreatīvās iespējas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā lekcijas profesionāļiem un meistarklases Valmieras MS audzēkņiem, ar kuriem strādā gan vietējie mācībspēki, gan vieslektori.