Jūlijs Cukurs

Šīgada 4. maijs paliks atmiņā ne tikai ar pirmajiem Baltā galdauta svētkiem. Valmieras Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestra Si bemol dalībnieki to atcerēsies kā dienu, kad viņu pie Brīvības pieminekļa izpildītais defilē  priekšnesums Pērkons dun tika atzīts par labāko valstī. Par vēsturisko notikumu stāsta Si bemol diriģents MĀRTIŅŠ BIRNIS:

Svētdienas pusdienlaikā ar Valmieras Kultūras centra vīru kora Imanta un Valmieras Mūzikas skolas audzēkņu un dažu pedagogu koncertu tika ieskandināta un atklāta koncertzāle Valmiera Vecpuišu parka paviljonā. Senākie valmierieši šo telpu atceras kā veco kultūras namu un vēlāk sporta skolu, jaunākai paaudzei tā saistās ar atmiņām par bumbu ripināšanu boulinga celiņos. Pēc vairāku gadu dīkstāves, pateicoties jaunajam paviljona saimniekam Maiklam Braisam, namā atgriezusies dzīvība —  līdz ar koncertzāli tajā vēl darbosies restorāns, viesību un sapulču telpas.

«Eiropas naudu gaidīt dabūju pusotru gadu,» izrādot atjaunoto kūti, kurā vietas 80 gotiņām — patlaban tajā mīt 50 slaucamās govis un 24 teļi, stāsta 2005. gadā dibinātās Rūķu SIA īpašnieks INDULIS PURIŅŠ. Atbildot uz jautājumu, kā šādi ieguldījumi sadzīvo ar piena cenu kritumu, saimnieks skaidro: «Tad, kad plānojām celtniecību, piena cena vēl bija normāla, tagad tā noslīdējusi zem pašizmaksas, un to nevarēja prognozēt. Otrs baigais kritiens, kad nojuka Trikāta, kur mums palika nauda. Reāli jau Latvijas piens nesamaksāja Trikātai, un uzņēmums ar to pašu bija mierā. Es tikai brīnos, kāpēc nav sašutuma par to, ka Latvijas pienu Latraps nopirka par sviestmaizi. Ja es pareizi saprotu no visiem tiem stāstiem un rakstiem, tad Trikātas akciju 53 procentus par 27 tūkstošiem!

EDGARS BIRŽMALIS ar ģimeni Naukšēnu novada Ķoņu pagastā lopkopībai pievērsies tikai pirms diviem gadiem, kad no mūžībā aizgājušā mammas brāļa mantojumā saņemta zemnieku saimniecība Apškalni ar 40 govju ganāmpulku, kas tagad ar iegādātā gaļas buļļa līdzdalību no piena ražotāja tiek pārveidots par gaļas ražotāju. Pirmie teļi gaidāmi jau šovasar, pēc sešiem mēnešiem, sasniedzot 600 kg dzīvsvaru, tie jau būs gatavi realizācijai, bet pagaidām saimniecībai jāiztiek no platību maksājumiem un investoru labvēlības.

Vidzemes reģiona izglītības programmas Klavierspēle vecāko klašu audzēkņu koncertā Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā Valmieras Mūzikas skolu godam pārstāvēja Katrīna Anete Goba, Arta Megija Taube (skolotāja Irina Grīnberga) un Tomass Avišāns (skolotāja Ritma Pētersone).

«Es varu teikt, ka Naukšēnos katrs zemes stūris ir maniem soļiem nopēdots,» tā par saikni mūža garumā ar savu dzimto pagastu stāsta pensionētais skolotājs JĀNIS ZANDERSONS, kam 29. martā apritēja 80 dzīves gadi, no kuriem 49 veltīti pedagoga darbam.

Valmieras Kultūras centrā svētdien pl. 14 sāksies ragu mūzikas koncerts Rūdolfa smaids, kurā piedalīsies Valmieras Kultūras centra pūtēju orķestris Signāls, Valmieras Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestris Si bemol (abu kolektīvu mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Mārtiņš Birnis) un Valmieras Kultūras centra bigbends Valmieras puikas, kuru no pirmās pastāvēšanas dienas vada Gunārs Geduševs. Nepalaidiet garām iespēju bez maksas omulīgā gaisotnē baudīt interesantu un dzīvespriecīgu repertuāru!

«Vēsturiski aprīli par mākslas mēnesi sākām uzskatīt jau piecdesmito gadu beigās ar tādu milzīgu kulmināciju septiņdesmitajos, kad kopīgā mākslas telpā uzplaiksnīja gan mūziķi, gan literatūra, gan glezniecība, tēlniecība un vēl daudzi dažādi mākslas žanri. Taču Valmieras muzejā katrs ir mākslas mēnesis, jo katru mēnesi tajā skatāma kāda izstāde,» atklājot Valda Krēsliņa gleznu un Āra Smildzera tēlniecības darbu izstādi AMEN, kas gan nozīmē nevis beigas, bet apstiprinājumu, piektdienas pēcpusdienā klātesošos uzrunāja Valmieras muzeja direktore Iveta Blūma. «Daļa  mākslas telpas apmeklētāju uzskata, ka mākslinieciskas formas ir fikcijas, ka fantāzija pieciešama tikai tad, ja tā netraucē uztvert cilvēku tēlus, un tieši tāpēc aprīlis ir mākslas mēnesis, kad mēs varbūt mācām un mācāmies paskatīties uz mākslu nedaudz citādāk, un likumsakarīgi, ka mākslas mēnesis ir pavasara mēnesis, jo pavasarī līdzīgi pumpuriem cenšamies izlauzties no iekšējā kodola — augt, briest, attīstīties, ejot uz vasaras pilnziedu, rudens pilnbriedu, ziemas spelgoni. Māksla provocē mūsu prātu un liek atbildēt uz jautājumu, vai māksla ir tikai mūsu dvēseles stāvokļa novešana pretī tam, ko dēvē par estētisko baudījumu.»

Pirms dažiem gadiem, ieraudzījis pieredzes bagāto mūzikas pedagogu LEONU KUDIŅU džeza dziedātājas Ingas Bērziņas koncertā restorānā Parks, nodomāju, ka Leons pēc ciemošanās Smiltenē pie Ingas tēva atceļā uz Jūrmalu vienkārši nolēmis paklausīties labu mūziku, taču pēc kāda laika biju pārsteigts, viņu sastopot jau orķestra Signāls mēģinājumā. Atklājās, ka Jūrmalā atzīšanu un slavu iemantojušais Leons Kudiņš, māju atstājis dēla kungam, klusi un nemanāmi kļuvis par valmierieti un tagad, skolas vadības un dzīvesbiedres Laimdotas pierunāts, reizi nedēļā māca pūšaminstrumentu spēli dzimtajos Jaunburtniekos. «Viņš ir atgriezies pie savām saknēm,» saka Laimdota, ar ko Leons septiņus gadus mācījies vienā klasē, tad dzīves ceļi šķīrušies līdz 2010. gadam, kad abi zaudējuši savas otrās pusītes un pēc kāda klases salidojuma lēmuši palikt kopā.

Svētdien Valmieras 5. vidusskolā Valkas un Valmieras koru apriņķa skatē piedalījās vienpadsmit jauktie, trīs sieviešu, viens vīru un četri senioru kori, rādot savu māksliniecisko līmeni un gatavību vasarā gaidāmajiem reģionālajiem koru svētkiem un jau apgūto daļu no 2018. gada Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku Noslēguma koncerta repertuāra. Koru sniegumu vērtēja diriģenti Ivars Cinkuss, Jānis Baltiņš un komponists Uģis Prauliņš.

Skolēnu brīvdienās Naukšēnos notika 3. līmeņa Jaunsardzes mācību nometne 15 gadus un vecākiem  jauniešiem, kuri divas dienas astoņās nodarbību vietās vingrinājās lauku kaujas iemaņās, maskēšanās mākslā, patrulēšanā, praktiskajos orientēšanās paņēmienos un tūrismā t.s. meža blokā, kā arī mājas blokā — ierindas mācībā, šaušanā un ieroču mācībā, pirmās palīdzības sniegšanā un sakaros, ko mācīja Zemessardzes pārstāvji.

Piektdien un sestdien Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā notika IV Jāzepa Vītola bērnu un jauniešu koru un vokālo ansambļu konkurss Lai skan!, kurā sākotnēji piedalījās tikai mūzikas skolu kori, bet šogad, lai saglabātu kora dziedāšanas tradīcijas, konkursā startēja arī vispārizglītojošo skolu kolektīvi — kopumā pāri par 50 dziedošām vienībām, tostarp Lienes Zvirbules vadītie Putni no Valmieras 5. vidusskolas.