«Eiropā tūkstošiem cilvēku protestē pret tirdzniecības līgumu ar ASV. Pie mums — klusums. Nesaprotam bīstamību vai ieilgusi depresija?» — šādu jautājumu vakardienas laikrakstā Neatkarīgā uzdevusi žurnāliste Elita Veidemane, jo šis līgums, tuvojoties vēlēšanām ASV, Francijā un Vācijā, kļuvis par karstu kartupeli.
«Pēc manā rīcībā esošās informācijas Igaunijā 2017. gada rudenī notiks vēlēšanas un paredzēta arī administratīvi teritoriālā reforma, līdz ar to lielākā daļa pašvaldību sākušas sarunas ar kaimiņiem, kādu novadus labāk veidot,» stāstījumu par Vidzemes plānošanas reģiona uzdevumā veikto vizīti kaimiņvalstī sāka Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs JĀNIS ZUMENTS. «Pērnavā pa ceļam uz Janedu pievienojās meitene, kas tulkoja manis lasīto prezentāciju Par administratīvi teritoriālo reformu Latvijā 2009. gadā no latviešu valodas igauniski. Auditorija bija ap 120 Igaunijas ciemu priekšnieki, pasākumā piedalījās arī Igaunijas finanšu ministrs. Ciemi ir dažāda lieluma apdzīvotas vietas no 20 līdz pat 1500 iedzīvotājiem, bet tās nav pašvaldības. Šie ciemu priekšnieki ir iniciatīvu grupu izvirzīti brīvprātīgie, mazo apdzīvoto vietu līderi, kam ikdienas pamatprofesija ir pavisam cita. Viņi raksta dažādus projektus, piemēram mazos projektus līdz 2000 eiro atbalsta Igaunijas valsts. Pāris reizes gadā šie brīvprātīgie sanāk kopā.
Par to priecājamies un ar to lepojamies ik reizi, kad kāds no mūsējiem ar saviem sasniegumiem mācībās, sportā, mūzikā, mākslā, uzņēmējdarbībā, politikā un citās nozarēs daudzinājis pilsētas vārdu valstī, Eiropā, pasaulē. Nupat atklātā Valmieras pārstāvniecība galvaspilsētā ir vēl viens pierādījums virsrakstā liktajai frāzei.
«Dzīvē notiek cilvēks plāno, domā un dara, bet Dievs saliek visu tā, kā tam jābūt, un ar šo izstādi laikam ir tieši tāpat, jo sākotnēji bija domāti vācieši, taču esam ļoti priecīgi, ka šis mēnesis muzejā būs Vilipsōna mēnesis,» piektdienas pēcpusdienā Valmieras muzeja izstāžu zālē atklājot mākslinieka Aivara Vilipsōna darbu ekspozīciju «Ō», atzinās Guna Medne.
Jaunais skolas gads jau sācies un uz pirmajiem mēģinājumiem pulcējušies arī pašdarbības kolektīvi, tātad pienācis laiks par nākotnes iecerēm izvaicāt Valmieras Valsts ģimnāzijas mūzikas skolotāju un pūtēju orķestra Si bemol diriģentu MĀRTIŅU BIRNI, kuru zinām arī kā Valmieras kultūras centra pūtēju orķestra Signāls māksliniecisko vadītāju un Valmieras mūzikas skolas metāla pūšamo instrumentu spēles pedagogu.
Kā Latvijas TV raidījumā Rīta panorāma izteicies Ministru prezidents Māris Kučinskis, nākamajā gadā plānotas būtiskas pārmaiņas valsts pārvaldē, samazinot štata vietas, lai uz to rēķina varētu palielināt algas valsts iestāžu vadītājiem, kā arī rastu līdzekļus labāko darbinieku prēmēšanai. Premjers atzinis arī, ka joprojām ir iestādes, kuras pilda vienu un to pašu funkciju, un iestādes, kuras izveidotas noteikta uzdevuma izpildei un pēc paveiktā darba nav likvidētas, bet tām tiek piemeklēti jauni uzdevumi.
Bērnu, vecāku un vecvecāku pārpildītā Valmieras kultūras centra zālē 1. septembri svinēja Valmieras mūzikas skola. Pēc tam, kad telpā bija ievesti pirmklasnieki un nodziedāta valsts himna, īsas apsveikuma runas teica skolas direktore un pašvaldības vadītājs.
Gaidījām, bet nesagaidījām — tā šoreiz jāteic par mūsu BMX braucēju startu Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs. Labi apzinoties, cik šajā sporta veidā milzīga nozīme veiksmei un nejaušībai, klusībā ticējām, ka Māris Štrombergs un Edžus Treimanis pusfinālā jau nu noteikti iekļūs. Neiekļuva. Diemžēl. Tā gadās. Kāpēc tieši ar mūsu sportistiem, to jautāju Latvijas BMX izlases galvenajam trenerim IVO LAKUČAM.
Kā liecina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia veiktā atalgojuma pētījuma rezultāti, joprojām lielākās algas Latvijā starp kvalificētiem speciālistiem saņem strādājošie informācijas tehnoloģiju (IT) jomā, jo īpaši vecākie programmētāji, sistēmu arhitekti, kuru atalgojums nereti pārsniedz vidējā un augstākā līmeņa vadītāju algas. «Kopumā augstākais vidējais mēneša neto atalgojums Latvijā ir tādos biznesa sektoros strādājošajiem kā IT, finanses, telekomunikācijas, mārketinga un pārdošanas joma, bet zemākais — izglītībā, kultūrā, veselības aprūpē un sabiedriskajā ēdināšanā.
Tuvojoties jaunajam mācību gadam, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis atskārtis, ka «ekonomisku apsvērumu dēļ valsts nevar atļauties skolēnus turēt skolā līdz 19 gadu vecumam». Līdz ar to pēc pāris gadiem mācības būšot jāsāk sešgadīgajiem, tādējādi jaunieši varēšot ātrāk iekļauties darba tirgū.
Piektdienas vakarā Valmieras Mūzikas skolas pagalmā izskanēja šīsvasaras pēdējais brīvdabas koncerts, kurā muzicēja gan viesi un skolotāji, gan pedagogu Ineses Reinfeldes, Elitas Ezermales, Aivas Tauriņas-Šariņas, Ingunas Birznieces, Airas Rulles, Gaidas Ungures, Ritmas Pētersones, Irinas Grīnbergas, Laimas Krumholces un Gunāra Geduševa audzēkņi, izpildot latviešu un ārzemju komponistu skaņdarbus.
KLĀVS SKUJIŅŠ un MĀRTIŅŠ JANŠEVSKIS pagājušā gada novembrī izveidoja paši savu uzņēmumu MK smart, lai sniegtu informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumus. Kā radās šī iecere un ko izdevies sasniegt, vaicājām abiem firmas dibinātājiem.
«Sākums bija grūts un lēns, augustā lija un lija, nevarējām vien tikt uz lauka, bet nu jau kaut kas ir padarīts,» stāstījumu par šīgada graudaugu ražu sāk Naukšēnu novada lielākais labības audzētājs AINIS DUKURS, 2002. gadā kopā ar brāli dibinātās SIA A.D. līdzīpašnieks.
Jau pēc nedēļas skolas bērni ar gladiolu, dāliju un asteru pušķiem rokās dosies uz savām izglītības iestādēm, lai turpinātu krāt zinības jaunajā mācību gadā. Kā to sagaida Naukšēnu novada vidusskola, stāsta skolas direktore AIGA STIERE:
«Valmieras muzejs ir veidojis vairākus ielu stāstus, pieskaroties dažāda lieluma vēsturisku notikumu apvītām ielām, bet šoreiz esam nonākuši paši savās mājās — Bruņinieku ielā, un domāju, ka lielā mērā tas saistīts gan ar to, ka pašvaldība un Valmieras muzejs ļoti aktīvi strādā, veidojot projektu par pils kultūrvides centru, gan arī tāpēc, ka mums jau ir kopīgs projekts par Hanzas ilgtspējīgas attīstības mantojumu,» atklājot Bruņinieku ielas vēsturei veltītu izstādi, ceturtdienas pēcpusdienā klātesošos uzrunāja Valmieras muzeja direktore Iveta Blūma.
Ceturtdienas pēcpusdienā Bruņinieku ielai veltītās izstādes atklāšanā starp apmeklētājiem bija arī vēstures zinātņu doktore arheoloģe TATJANA BERGA, kas patlaban strādā pie apjomīga pētījuma.
Pēc jaunākajiem aptauju datiem, ja Saeimas vēlēšanas notiktu jau rīt, tajā iekļūtu vien četras no patlaban parlamentā pārstāvētajām sešām partijām — Saskaņa ar 17,8%, Zaļo un Zemnieku savienība ar 17,5%, Nacionālā apvienība ar 9,1% un Vienotība ar 6,3% atbalstu, bet vēl 5,9% savas balsis atdotu par Artusa Kaimiņa jaundibināto KPV LV partiju, aiz 5% robežas atstājot gan Latvijas Reģionu apvienību, gan Gods kalpot Latvijai!, kurām uzticētos attiecīgi nieka 2,1 un 1,9% balsstiesīgo.
Viens no pagājušās nedēļas nogalē aizvadīto Valmieras svētku galvenajiem notikumiem neapšaubāmi bija gājiens Valmiera lepojas, kurā pēc rīkotāju aplēsēm soļoja vairāk nekā 2000 dalībnieku no vismaz 80 darba kolektīviem, izglītības iestādēm, biedrībām, sporta un interešu klubiem. Vērojot krāsaino parādi un sajūsminoties par kolektīvu radošo izdomu, ne vienam vien malā palicējam piezagās doma — ja manis nav tur, manis nav Valmierā — ar apņēmību nākamgad noteikti mobilizēt darbavietas kolēģus, lai pievienotos dzīvajai straumei.
Valmieras Mūzikas skolas absolvents, tagad Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas 3. kursa audzēknis trompetists JĀNIS FRĪDENFELDS no 21. jūlija līdz 3. augustam jau ceturto reizi bija iesaukts profesora Jāņa Puriņa vadītā Latvijas Jaunatnes pūtēju orķestra (LJPO) sastāvā, lai pēc programmas iestudēšanas dotos uz festivālu Ungārijā. Nu viņš priecīgs atgriezies mājās un ir gatavs dalīties iespaidos par tur redzēto un piedzīvoto:
Hard Rock stilā muzicējošā grupa Bastards dibināta 1983. gadā, tās izveidotājs Aivars Rakovskis ir viens no Latvijā pazīstamākajiem ģitāras virtuoziem, kurš ikdienā nodarbojas ne tikai ar mūzikas radīšanu, turklāt, būdams meistars ar zelta rokām, arī pats izgatavo ģitāras.