Jūlijs Cukurs

No svētdienas, 31. jūlija, līdz 6. augustam Naukšēnos norisinās latviešu saiets Trejdeviņi, pulcējot visdažādākā vecuma dalībniekus. Par šo notikumu nedēļas garumā lūdzām pastāstīt ILZI CEKULI, kas ir viena no saieta idejas lolotājām.

No 7. līdz 31. jūlijam Valmieras muzejā bija skatāma izstāde Vižikovskis un citi — poļu fotogrāfu devums fotogrāfijas attīstībā Latvijā. Tajā bija ietverti darbi, kurus radījuši 19. un 20. gadsimta poļu fotogrāfi Leonards Vižikovskis, Jozefs Kovaļevskis, Vladimirs Maļinovskis, Boļeslavs Talat-Kelpšs un Leons Bečalis, kas dzīvojuši un strādājuši pašreizējās Latvijas robežās.

Jau būsiet ievērojuši, ka mūzikas skolotājs SANDRIS DUBOVS sociālo tīklu fotogalerijās pēdējā laikā figurē ne tikai ar trombonu rokā vai kādu no Koru karu dalībniekiem pie sāna, bet arvien ievērojamāku vīru sabiedrībā, tāpēc aicināju viņu uz sarunu, kamēr to nav paspējuši slavenību dzīves pētnieki no bagātīgi ilustrētiem žurnāliem.

Pagājušajā piektdienā bijušajā mākslas skolas namā V. Baloža ielā ar Valmieras pilsētas vārtu ideju prezentāciju noslēdzās Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas studentu plenērs. Pēc tam, kad ļoti lielu prieku, ka pagājušajā gadā iesāktajam sagaidīts turpinājums, bija paudusi Valmieras galvenā arhitekte Jolanta Brūniņa un viņai par to, ka Valmiera gatava joprojām sadarboties, ar tikpat lielu prieku atbildējis RTU šīs fakultātes dekāns Uģis Bratuškins, bet studentu grupas līderis Matijs Babris pēc neliela ieskata pilsētas vārtu vēsturiskajā nozīmē pamatojis četrus galvenos darbības principus, tika dots vārds plenēra dalībniekiem.

Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcas ērģeles 1886. gadā izgatavojis Veisenfelsas ērģeļbūvētājs Frīdrihs Ladegasts. Līdzekļus ērģeļu būvniecībai toreiz ziedojis Kokmuižas īpašnieks Teodors Šrēders, godinot sava tēva Johana Fridriha Šrēdera piemiņu. XIX gadsimta otrajā pusē Vidzemē uzstādītas četras Ladegasta ērģeles: Burtniekos, Cesvainē, Matīšos un Valmierā, bet līdz mūsdienām meistara darinātie instrumenti saglabājušies Matīšos un Valmierā.

Gaidāmajās  brīvdienās daudziem būs grūti izšķirties, kur pavadīt  nedēļas nogali, jo svētki noritēs vairākās pilsētās — ar plašu kultūras un sporta programmu Cēsis svinēs pastāvēšanas 810 gadu jubileju, tāpat Mazsalacā notiks pilsētas svētki un velosvētki Ērenpreisam 125, bet Naukšēnu novadā svinēšana četru dienu garumā sākās jau vakar ar uzņēmēju godināšanu un teātra izrādi Ļaujies, un viss!

Valmierā ieradušies 12 Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes studenti, lai vasaras plenērā no 18. līdz 22. jūlijam izstrādātu idejas astoņiem Valmieras pilsētas vārtiem uz Rīgas, Valkas, Tērbatas, Raiņa, Cēsu ielas, uz Matīšu šosejas un diviem uz Cempu ielas.

Šīs nedēļas nogalē Naukšēnos svinēs gadskārtējos novada svētkus. Par to norisi un novitātēm vārds Naukšēnu kultūras nama direktorei INDRAI JIRGENAI.

Šīgada pasākumā Naukšēnu novada vidusskolas lepnums Atzinības raksts tika pasniegts ALDONIM JURAŽAM.

FJODORS ROMĀNOVS Latvijas IV olimpiādē Naukšēnu novadu pārstāvēja burāšanā populārajā vējdēļu Raceboard M klasē.

Naukšēnu novada vidusskolas pagalmā ne gluži ar kallu ziediem, bet ar nezāļu spaini rokā pretī nāk meitene, kas iepazīstoties pastāsta, ka viņu sauc Dace Dālberga, ka pēc 10. klases beigšanas viņa pieteikusies vasarā strādāt un patlaban, aizvietojot atvaļinājumā esošo apkopēju, uzpoš skolas apkārtni slaukot un ravējot. «Darbs sākās 27. jūnijā un beigsies 26. jūlijā; no malas skatoties, tas izlikās vienkāršs, bet īstenībā ravēt un slaucīt tik lielu teritoriju izrādījās diezgan grūti, it īpaši pirmajā nedēļā, kad vēl nebiju piešāvusies visu kārtīgi noslaucīt — tas ir pats grūtākais. Visvieglāk ir tad, kad līst lietus un nekas nav jādara,» neviltotā tiešumā godīgi atzīstas Dace, atklājot, ka tie skolēni, kuri grib kaut ko darīt, Naukšēnos darbu vasarā var atrast, piemēram, viņas draudzene strādājot veikalā.

«Jūs tā ka par agru esat ieradušies, īstā diena būs 23. jūnijā,» Ķoņu pagasta Tiltgaļu pagalmā mūs sagaida mājas saimniece LĪGA SPROĢE, uzreiz brīdinot, ka nekāda runātāja viņa nav. Tā arī par tēva un mātes doto vārdu un sadzīvošanu ar to viņa izsakās gana skopi — «normāli, kas tad vārdam vainas.» Līgas darba mūžs pagājis skolā, kolhozā pie govīm un liniem un atkal skolā, bet viņas lielākā bagātība ir trīs dēli: Māris strādā Rīgā par bārmeni, Jānis maizes ceptuvē Liepkalni un  Juris — pa mežiem un māju, viņš arī atbildīgais par Jāņu ugunskuru. Vēl ir divi mazdēli, kuri mācās Rūjienā 5. un 8. klasē, bet brīvdienās labprāt ciemojas pie vecmāmiņas, palīdzot saimniecības darbos.

Naukšēnu novada vidusskolas mājturības skolotājs JURIS ALPS uz jautājumu, kā paspējis iejusties jaunajā kabinetā, ar pārliecību saka: «Labi. Patīk. Iekārtas un instrumenti ir jauni un moderni, līdz ar to bērniem interese ir tāda, ka es pat netieku starpbrīdī — kā vieni projām, tā nākamie ir klāt. Esam saņēmuši diezgan daudz pasūtījumus vasarai — ir jāuztaisa jauniešu centram trīs soliņi, citā projektā — domino kauliņi un visādas tādas lietiņas.

«Dziesmu un deju svētku kustība šajā vasarā ir īpaši dzīvīga — radošā kopdarbā izauklēti vairāki koncerti un lieluzvedumi dažādās Latvijas malās, un Cēsis šodien atkal svin svētkus dziesmai, svētkus kultūrai. Pagājušajā sestdienā mēs visi bijām liecinieki ļoti skaistam deju lieluzvedumam un šodien esam kopā sanākuši, lai izdziedātu skaistākās sievu un vīru koru dziesmas. Šis salidojums notiek īpašā gaidu gaisotnē, jo pēc diviem gadiem mēs satiksimies Mežaparka Lielajā estrādē Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos, kuros uzgavilēsim mūsu dzimšanas dienas galvenajai gaviļniecei – mūsu valstij Latvijai.

Tā kā visās malās afišas aicina uz grupas Zeļļi jubilejas festivālu 11. jūnijā Valmieras estrādē, nekas cits neatlika kā aicināt uz tikšanos grupas dalībniekus JĀNI VĒJIŅU, RAITI TREIJU un IGORU KRILOVU, lai uzzinātu, cik tā jubileja apaļa vai kantaina.