Vanckaru perētāji
23. februārī apritēja gads, kopš politiskajās zinātnēs, tieslietās un starptautiskajās attiecības izglītotais un ar darba pieredzi mediju, finanšu vadības, personālvadības, valsts pārvaldes un citās jomās Roberts Putnis tika apstiprināts par Mediju politikas vadītāju Kultūras ministrijas ierēdņu sarakstā. Atceroties viņa vētraino darbošanos sabiedrības par atklātību Delna vadītāja amatā, kad Roberts personīgi uzrunāja reģionālos žurnālistus nesaudzīgi atmaskot vietējo varas pārstāvju interešu konfliktus un administratīvā resursa izmantošanas mēģinājumus, varēja padomāt, ka kusli veģetējošajai Latvijas mediju politikai ar joni tiks iepūsta jauna dzīvība, taču pēc Putņa kunga paziņojuma pērnā gada aprīlī par nenovērtējamo iespēju dzīt pirmo vagu šajā lauciņā un 27. jūlija vizītes Daugavpilī nākamās aktivitātes vajadzēja gaidīt pusgadu — nu, īsts neredzamās frontes kareivis.
Nepieciešamība pēc Mediju politikas nodaļas, kuras pienākumos Kultūras ministrijas paspārnē ietilptu masu informācijas līdzekļu politikas izstrāde, tās koordinēšana, kā arī ar šo politiku saistītās informācijas apkopošana un analīze, tika izjusta pēc Krimas aneksijas, lai dotu pretsparu Kremļa izvērstajai propagandai. Tobrīd vēl daudz tika diskutēts par valsts finansēta jauna TV kanāla radīšanu krievu valodā, kura satura uzraudzība arī ietilptu jaunizveidotās struktūras rūpju lokā, bet, tā kā pat bez speciālistu verdikta bija redzams, ka šī iecere talantīgu kadru trūkuma dēļ jau pašos pamatos lemta neveiksmei, Kultūras ministrija drīz vien no tās atteicās.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv