«Es varu teikt, ka Naukšēnos katrs zemes stūris ir maniem soļiem nopēdots,» tā par saikni mūža garumā ar savu dzimto pagastu stāsta pensionētais skolotājs JĀNIS ZANDERSONS, kam 29. martā apritēja 80 dzīves gadi, no kuriem 49 veltīti pedagoga darbam.
Valmieras Kultūras centrā svētdien pl. 14 sāksies ragu mūzikas koncerts Rūdolfa smaids, kurā piedalīsies Valmieras Kultūras centra pūtēju orķestris Signāls, Valmieras Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestris Si bemol (abu kolektīvu mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Mārtiņš Birnis) un Valmieras Kultūras centra bigbends Valmieras puikas, kuru no pirmās pastāvēšanas dienas vada Gunārs Geduševs. Nepalaidiet garām iespēju bez maksas omulīgā gaisotnē baudīt interesantu un dzīvespriecīgu repertuāru!
«Vēsturiski aprīli par mākslas mēnesi sākām uzskatīt jau piecdesmito gadu beigās ar tādu milzīgu kulmināciju septiņdesmitajos, kad kopīgā mākslas telpā uzplaiksnīja gan mūziķi, gan literatūra, gan glezniecība, tēlniecība un vēl daudzi dažādi mākslas žanri. Taču Valmieras muzejā katrs ir mākslas mēnesis, jo katru mēnesi tajā skatāma kāda izstāde,» atklājot Valda Krēsliņa gleznu un Āra Smildzera tēlniecības darbu izstādi AMEN, kas gan nozīmē nevis beigas, bet apstiprinājumu, piektdienas pēcpusdienā klātesošos uzrunāja Valmieras muzeja direktore Iveta Blūma. «Daļa mākslas telpas apmeklētāju uzskata, ka mākslinieciskas formas ir fikcijas, ka fantāzija pieciešama tikai tad, ja tā netraucē uztvert cilvēku tēlus, un tieši tāpēc aprīlis ir mākslas mēnesis, kad mēs varbūt mācām un mācāmies paskatīties uz mākslu nedaudz citādāk, un likumsakarīgi, ka mākslas mēnesis ir pavasara mēnesis, jo pavasarī līdzīgi pumpuriem cenšamies izlauzties no iekšējā kodola — augt, briest, attīstīties, ejot uz vasaras pilnziedu, rudens pilnbriedu, ziemas spelgoni. Māksla provocē mūsu prātu un liek atbildēt uz jautājumu, vai māksla ir tikai mūsu dvēseles stāvokļa novešana pretī tam, ko dēvē par estētisko baudījumu.»
Pirms dažiem gadiem, ieraudzījis pieredzes bagāto mūzikas pedagogu LEONU KUDIŅU džeza dziedātājas Ingas Bērziņas koncertā restorānā Parks, nodomāju, ka Leons pēc ciemošanās Smiltenē pie Ingas tēva atceļā uz Jūrmalu vienkārši nolēmis paklausīties labu mūziku, taču pēc kāda laika biju pārsteigts, viņu sastopot jau orķestra Signāls mēģinājumā. Atklājās, ka Jūrmalā atzīšanu un slavu iemantojušais Leons Kudiņš, māju atstājis dēla kungam, klusi un nemanāmi kļuvis par valmierieti un tagad, skolas vadības un dzīvesbiedres Laimdotas pierunāts, reizi nedēļā māca pūšaminstrumentu spēli dzimtajos Jaunburtniekos. «Viņš ir atgriezies pie savām saknēm,» saka Laimdota, ar ko Leons septiņus gadus mācījies vienā klasē, tad dzīves ceļi šķīrušies līdz 2010. gadam, kad abi zaudējuši savas otrās pusītes un pēc kāda klases salidojuma lēmuši palikt kopā.
Svētdien Valmieras 5. vidusskolā Valkas un Valmieras koru apriņķa skatē piedalījās vienpadsmit jauktie, trīs sieviešu, viens vīru un četri senioru kori, rādot savu māksliniecisko līmeni un gatavību vasarā gaidāmajiem reģionālajiem koru svētkiem un jau apgūto daļu no 2018. gada Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku Noslēguma koncerta repertuāra. Koru sniegumu vērtēja diriģenti Ivars Cinkuss, Jānis Baltiņš un komponists Uģis Prauliņš.
Aprīli izsenis mēdz dēvēt ar tīrības un spodrības mēnesi, kad dažādās talkās tiek posta pašu piemēslotā apkārtne, lai pēc tam atkal varētu visu turpināt pa vecam. Jaunā valdība, vēl neriskējot tautu tracināt ar nodokļu celšanu, ar pievēršanos Valsts ieņēmumu dienesta darbības analīzei, gribot vai negribot, bet uzsākusi tīrīšanas talku šajā visnotaļ svarīgajā iestādē, kuras pienākums ir ne vien presēt sabiedrības apzinīgāko daļu, bet arī ēnu ekonomikas apkarošana. Tā līdz šim, kā atklājies, traktēta visai oriģināli un savdabīgi, dažādu manipulāciju rezultātā iegūtos līdzekļus ieskaitot nevis Valsts kasē, bet privātajos kontos. Pat finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola intervijā laikrakstam Neatkarīgā atzinusi, ka «tā sērga joprojām ir ļoti liela un pārmaiņām jābūt būtiskām, nevar būt tikai vienreizējs pasākums!».
Skolēnu brīvdienās Naukšēnos notika 3. līmeņa Jaunsardzes mācību nometne 15 gadus un vecākiem jauniešiem, kuri divas dienas astoņās nodarbību vietās vingrinājās lauku kaujas iemaņās, maskēšanās mākslā, patrulēšanā, praktiskajos orientēšanās paņēmienos un tūrismā t.s. meža blokā, kā arī mājas blokā — ierindas mācībā, šaušanā un ieroču mācībā, pirmās palīdzības sniegšanā un sakaros, ko mācīja Zemessardzes pārstāvji.
Pa ceļam uz orķestru skati Ogrē un no tās, laiku īsinot, atmiņā cilājām senus un ne tik senus notikumus, atceroties arī estrādes un vokāli instrumentālo ansambļu tarifikācijas skates, kurās visai nopietna žūrija vērtēja, vai attiecīgā muzikantu brigāde tiesīga uzstāties visas republikas vai sava rajona teritorijā, vai tikai vietējā kluba apmeklētājiem. Gadījās, ka spriedums bija bargs un nepielūdzams — vēl gadiņu jāpaslīpē meistarība mēģinājumos. Protams, paši dalībnieki bieži vien par savu instrumenta spēles māku un dziedāšanu bija krietni augstākās domās nekā vērtētāji, taču neatceros, kad kāds būtu centies vēlreiz pierādīt savu varēšanu iegūt augstāku kategoriju citai — taisnīgākai — žūrijai kaimiņu rajona skatēs.
Piektdien un sestdien Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā notika IV Jāzepa Vītola bērnu un jauniešu koru un vokālo ansambļu konkurss Lai skan!, kurā sākotnēji piedalījās tikai mūzikas skolu kori, bet šogad, lai saglabātu kora dziedāšanas tradīcijas, konkursā startēja arī vispārizglītojošo skolu kolektīvi — kopumā pāri par 50 dziedošām vienībām, tostarp Lienes Zvirbules vadītie Putni no Valmieras 5. vidusskolas.
Tā droši vien pirmajā brīdī nodomāja ne viens vien, uzzinot par Valmieras mēra Jāņa Baika iekļaušanu Rīgas brīvostas valdē, jo, kā zināms, labi apmaksātos amatus ostu valdēs un valsts uzņēmumu padomēs tautas lielākā daļa ne bez pamata uzskata par varas partiju barotavām, savukārt tā saucamie nozaru speciālisti cenšas pārliecināt vairākumu, ka tikai šādā veidā iespējams īstenot labas pārvaldības principus. Kas attiecas tieši uz Jāņa Baika kandidatūru, ekonomikas ministrs Arvils Ašerādens minējis vairākus iemeslus, kāpēc Valmieras mēram jābūt Rīgas brīvostas valdē — laba biznesa izglītība, vada vienu no deviņām lielajām pilsētām, pie tam Baiku augstu novērtējis Valsts prezidents, uzrunājot kā premjera kandidātu.
«Mēs joprojām lepojamies, ka esam pati vecākā tautas lietišķās mākslas studija Latvijā, un tas mums ir īpašs gods,» šo faktu pēc 70 gadu jubilejas izstādes Gadskārtu raksti iekārtošanas Valmieras muzejā vēlreiz atgādināja TLMS Valmiera vadītāja ELĪNA TETERE.
Sestdienas rīts Valmierā uzausa izteikti sievišķīgs — stāvlaukumā aiz Kultūras centra tika dots starts Sieviešu dienas rallijam, kas pirmo reizi astoņu gadu pastāvēšanas vēsturē notika Valmierā. Kā jau to varēja paredzēt, tas bija pulcinājis rekordlielu dalībnieču skaitu — kā komentētājam Kasparam Upacierim jeb vienkārši Ufo atklāja rallija rīkotāji, no Valmieras startēja 351 ekipāža un tikpat arī no otras starta vietas Dobelē ar 1404 dalībniecēm kopumā, lai pēcpusdienā finišētu pie modes un izklaides centra Rīga Plaza. Dāmas laiku izmantoja lietderīgi, apmeklējot ne tikai Valmieras ievērojamākās vietas un viesmīlīgākās kafejnīcas, bet arī izmantojot friziermeistaru pakalpojumus turpat Kultūras centra foajē, kamēr pārējās stāvēja rindā pēc maršruta leģendām.
23. februārī apritēja gads, kopš politiskajās zinātnēs, tieslietās un starptautiskajās attiecības izglītotais un ar darba pieredzi mediju, finanšu vadības, personālvadības, valsts pārvaldes un citās jomās Roberts Putnis tika apstiprināts par Mediju politikas vadītāju Kultūras ministrijas ierēdņu sarakstā. Atceroties viņa vētraino darbošanos sabiedrības par atklātību Delna vadītāja amatā, kad Roberts personīgi uzrunāja reģionālos žurnālistus nesaudzīgi atmaskot vietējo varas pārstāvju interešu konfliktus un administratīvā resursa izmantošanas mēģinājumus, varēja padomāt, ka kusli veģetējošajai Latvijas mediju politikai ar joni tiks iepūsta jauna dzīvība, taču pēc Putņa kunga paziņojuma pērnā gada aprīlī par nenovērtējamo iespēju dzīt pirmo vagu šajā lauciņā un 27. jūlija vizītes Daugavpilī nākamās aktivitātes vajadzēja gaidīt pusgadu — nu, īsts neredzamās frontes kareivis.
GATIS ĒRGLIS patlaban ir pats galvenākais un arī veiksmīgākais no Valmieras futbola treneriem: viņa vadībā Valmiera Glass/BSS futbolisti pēdējās trīs sezonas 1. līgas turnīrā allaž bijuši starp medaļniekiem, divas reizes izcīnot bronzas, bet pērn — jau sudraba godalgas. Par šiem sasniegumiem viņam piešķirti gan Gada trenera, gan Gada valmierieša tituli, taču tāpēc Gatis nav sācis lidināties mākoņos, jo vēl ir daudzas virsotnes, uz kurām tiekties gan Valmieras, gan Latvijas mērogā.
Kad parādījās ziņa, ka barikāžu dalībniekiem varētu būt apmēram par 20 eiro lielākas pensijas nekā vienkāršiem mirstīgajiem, ar kolēģi jokojām, ka pilnai laimei vēl derētu atjaunot deficīto preču specveikalus, kur šo pielikumu tērēt, bezmaksas ceļazīmes uz Ķemeru sanatoriju vai Melnās jūras kūrortiem, kā arī priekšrocības dzīvokļu un šņabja rindās.
Tieši tik daudz punktu ierakstīts pagājušajā nedēļā apstiprinātās Māra Kučinska valdības deklarācijā. Lai arī jaunais Ministru prezidents publiski izteicies, ka ar katru kabineta locekli pārrunās darāmos darbus un rūpīgi raudzīsies, kā tie tiek pildīti, vēl īpaši uzsverot — neviens no viņiem gulēt nevarēs!, maz ticams, ka laika sprīdī līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām izdosies visu solīto izpildīt, jo, pat rukājot sviedriem vaigā 24 stundas diennaktī, tam būtu nepieciešama viena vai arī vairākas desmitgades.
Tā nu sagadījies, ka INDRA JIRGENA nelielā laika posmā atzīmējusi trīs nozīmīgas jubilejas — 30 gadus Naukšēnu kultūras namam, 25 gadus kultūras darbā un pašas piecdesmito jubileju. Jau padomā jauni pasākumi, taču šādās reizēs pieņemts atskatīties arī uz paveikto.
Ciemojoties pie SIA Naukšēni valdes priekšsēdētāja IMANTA KAMZOLA, runājām ne tikai par barikāžu laiku, bet arī par mūsdienām.
«Laipni aicināti Naukšēnu pagasta bibliotēkā!» — tā apmeklētājus uzrunā Naukšēnu bibliotēkas vadītāja SARMĪTE PRAUDIŅA. «Es priecājos par katru grāmatu, laikrakstu lasītāju, jo katru gadu bibliotēka papildinās ar jauniem izdevumiem. Šajā gadā arī ir pasūtīti laikraksti un žurnāli ar 34 dažādiem nosaukumiem, un, protams, tāpat kā iepriekšējā gadā bibliotēkā tiek rīkoti pasākumi bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem. Tā kā janvāris ir pārskatu laiks, mēneša sākums bija paklusāks: 5. janvārī viesojās Rūta Skaidrā, kura interesanti stāstīja par ceļojumu uz tālo zemi Ķīnu un tur redzēto un vēl par tuvāku zemi Norvēģiju un tās skaistajiem skatiem. Varējām baudīt žeņšeņ tēju, ķīniešu veiksmes cepumiņus ar novēlējumiem vai sakāmvārdiem, kā arī ķīniešu valodā izrunāt savu vārdu un skaitīt.
«Gadi rit, bet problēmas joprojām tās pašas,» stāstījumu par Naukšēnu novada pašvaldības policijas darbu sāk vecākais inspektors PĒTERIS ĶĪKULIS. «Ik pa brīdim situācija uzlabojas, bet tad atkal kaut kas vairāk notiek, taču visumā to var saukt par normālu, jo tikpat kā nav smago noziegumu. Krietni samazinājušies jauniešu likumpārkāpumi, taču uzskaites grāmatā fiksēto notikumu skaits kā katru gadu svārstās ap četriem simtiem, no tiem puse vērtējami kā likumpārkāpumi. Pēdējā laikā uzplaukusi jauniešu huligāniskā braukšana ar autotransportu — bez tiesībām, dzērumā, bet tāds pats stāvoklis ir arī citur.