Jūlijs Cukurs

«Mēs joprojām lepojamies, ka esam pati vecākā tautas lietišķās mākslas studija Latvijā, un tas mums ir īpašs gods,» šo faktu pēc 70 gadu jubilejas izstādes Gadskārtu raksti iekārtošanas Valmieras muzejā vēlreiz atgādināja TLMS Valmiera vadītāja ELĪNA TETERE.

Sestdienas rīts Valmierā uzausa izteikti sievišķīgs — stāvlaukumā aiz Kultūras centra tika dots starts Sieviešu dienas rallijam, kas pirmo reizi astoņu gadu pastāvēšanas vēsturē notika Valmierā. Kā jau to varēja paredzēt, tas bija pulcinājis rekordlielu dalībnieču skaitu — kā komentētājam Kasparam Upacierim jeb vienkārši Ufo atklāja rallija rīkotāji, no Valmieras startēja 351 ekipāža un tikpat arī no otras starta vietas Dobelē ar 1404 dalībniecēm kopumā, lai pēcpusdienā finišētu pie modes un izklaides centra Rīga Plaza. Dāmas laiku izmantoja lietderīgi, apmeklējot ne tikai Valmieras ievērojamākās vietas un viesmīlīgākās kafejnīcas, bet arī izmantojot friziermeistaru pakalpojumus turpat Kultūras centra foajē, kamēr pārējās stāvēja rindā pēc maršruta leģendām.

GATIS ĒRGLIS patlaban ir pats galvenākais un arī veiksmīgākais no Valmieras futbola treneriem: viņa vadībā Valmiera Glass/BSS futbolisti pēdējās trīs sezonas 1. līgas turnīrā allaž bijuši starp medaļniekiem, divas reizes izcīnot bronzas, bet pērn — jau sudraba godalgas. Par šiem sasniegumiem viņam piešķirti gan Gada trenera, gan Gada valmierieša tituli, taču tāpēc Gatis nav sācis lidināties mākoņos, jo vēl ir daudzas virsotnes, uz kurām tiekties gan Valmieras, gan Latvijas mērogā.

Tā nu sagadījies, ka INDRA JIRGENA nelielā laika posmā atzīmējusi trīs nozīmīgas jubilejas — 30 gadus Naukšēnu kultūras namam, 25 gadus kultūras darbā un pašas piecdesmito jubileju. Jau padomā jauni pasākumi, taču šādās reizēs pieņemts atskatīties arī uz paveikto.

Ciemojoties pie SIA Naukšēni valdes priekšsēdētāja IMANTA KAMZOLA, runājām ne tikai par barikāžu laiku, bet arī par mūsdienām.

«Laipni aicināti Naukšēnu pagasta bibliotēkā!» — tā apmeklētājus uzrunā Naukšēnu bibliotēkas vadītāja SARMĪTE PRAUDIŅA. «Es priecājos par katru grāmatu, laikrakstu lasītāju, jo katru gadu bibliotēka papildinās ar jauniem izdevumiem. Šajā gadā arī ir pasūtīti laikraksti un žurnāli ar 34 dažādiem nosaukumiem, un, protams, tāpat kā iepriekšējā gadā bibliotēkā tiek rīkoti pasākumi bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem. Tā kā janvāris ir pārskatu laiks, mēneša sākums bija paklusāks: 5. janvārī viesojās Rūta Skaidrā, kura interesanti stāstīja par ceļojumu uz tālo zemi Ķīnu un tur redzēto un vēl par tuvāku zemi Norvēģiju un tās skaistajiem skatiem. Varējām baudīt žeņšeņ tēju, ķīniešu veiksmes cepumiņus ar novēlējumiem vai sakāmvārdiem, kā arī ķīniešu valodā izrunāt savu vārdu un skaitīt.

«Gadi rit, bet problēmas joprojām tās pašas,» stāstījumu par Naukšēnu novada pašvaldības policijas darbu sāk vecākais inspektors PĒTERIS ĶĪKULIS. «Ik pa brīdim situācija uzlabojas, bet tad atkal kaut kas vairāk notiek, taču visumā to var saukt par normālu, jo tikpat kā nav smago noziegumu. Krietni samazinājušies jauniešu likumpārkāpumi, taču uzskaites grāmatā fiksēto notikumu skaits kā katru gadu svārstās ap četriem simtiem, no tiem puse vērtējami kā likumpārkāpumi. Pēdējā laikā uzplaukusi jauniešu huligāniskā braukšana ar autotransportu — bez tiesībām, dzērumā, bet tāds pats stāvoklis ir arī citur.

«Sajūtas bija vislabākās, jo garā jūtos tikpat jauns kā pirms gadiem, lai arī jaunība vairs nav tā — tagad mēs esam skaisti, un tāpēc arī es uz skatuves mēģināju justies un darīt skaisti,» tā pēc Valmieras Kultūras centra 50 gadu jubilejas koncerta Satikšanās savos iespaidos dalījās kādreizējais   direktors Pēteris Dundurs. «Vai es izdarīju pareizi, lai vērtē kritiķi, aplausi bija, tātad Valmieras publikai patika. Kā Dunduru klana pārstāvis gribu atzīmēt, ka mana mamma, būdama kultūras nodaļas galvenā grāmatvede, šo namu uzcēla, savukārt Vaira Dundure un Pēteris Dundurs šajā pilī valdīja 30 gadus. Ja trīs piektdaļas no ēkas mūža esi bijis pie šprices, nu forši — prieks atcerēties.»

Multiinstrumentālists MĀRTIŅŠ ROZIŅŠ par darāmā trūkumu joprojām nevar sūdzēties — jau tuvākajā laikā jāstartē vokālo ansambļu skatē ar Strenču novada kultūras centrā pierakstīto jauno māmiņu kvartetu 4SOUND, kas izveidots 2013. gadā, lai piedalītos akustiskās mūzikas festivālā Sudraba kaija Liepupē, un jau debijas reizē izcīnīja festivāla Grand Prix. Pēc 2. vietas aizpērn 2015. gadā atkal iegūts Grand Prix — nekas cits neatliek kā turpināt. Sākotnēji gan grupa saucās Mati, bet, kad vajadzēja piedalīties konkursā Mēs mīlam Raimondu Paulu, viena no prasībām bija pēc modernāka nosaukuma, un meitenes pašas izštukoja, ka būs 4SOUND.

* Sestdien Matīšu kultūras namā notiks režisora Feliksa Deiča iestudētā izrāde Sauc, es nākšu... pēc Aleksandra Gaļina komēdijas motīviem ar izcilajiem aktieriem Jakovu Rafalsonu, Guntu Virkavu un Aīdu Ozoliņu galvenajās lomās, bet muzikālo noformējumu iestudējumam veidojis Valdis Zilveris.

Nupat izskanējušais Ziemas mūzikas festivāls nav vienīgais Valmieras Mūzikas skolas rīkotais pasākums šī gada pirmajā mēnesī — noticis gan Baltijas valstu mūzikas skolotāju pieredzes apmaiņas projekts, gan XXI starptautiskais Jauno pianistu konkurss, gan skolas audzēkņi sekmīgi startējuši valsts konkursu otrajā kārtā. Par to visizsmeļošāk zināja stāstīt  Valmieras MS direktors AIVARS CEPĪTIS.

Ar Baltijas valstīs vienīgā baroka orķestra Collegium Musicum Riga un solistes Elīnas Šimkus koncertu svētdienas pēcpusdienā Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā izskanēja XXV starptautiskais Ziemas mūzikas festivāls.

Ar Jekaterinas Rostovcevas atskaņoto Timo Steinera skaņdarbu Kāpnes debesīs vakar Valmieras Kultūras centra koncertzālē tika atklāts Valmieras Mūzikas skolas sadarbībā ar Kultūras centru un pilsētas pašvaldību rīkotais 21. Starptautiskais jauno pianistu konkurss, kurā piedalījās 52 jaunie atskaņotājmākslinieki no 25 Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Krievijas mūzikas skolām.

SIA Koksne ražotnē Ķoņu pagasta Celtniekos iepriekšējo reizi bijām ciemojušies īsi pirms pēdējās naudas reformas Latvijā. Kādas pārmaiņas pa šo laiku notikušas 1992. gadā dibinātajā uzņēmumā, kurš viens no pirmajiem Latvijā sāka ražot Eiropas standartiem atbilstošus koka logus un koka durvis un kura produkcija tiek eksportēta uz Angliju, Vāciju, Franciju, Zviedriju, Dāniju, Norvēģiju un Austriju, lūdzām pastāstīt SIA Koksne valdes priekšsēdētāju ANDRI JAUNZEMI.