Vizuļos Sveču mežs
«Sveču mežs Skaņajā kalnā» ir tradīcija, kas mudina cilvēkus Ziemassvētku gaisotni baudīt pie dabas.
«Sveču mežs Skaņajā kalnā» ir tradīcija, kas mudina cilvēkus Ziemassvētku gaisotni baudīt pie dabas.
Ik gadu Latvijā ap 1000 jaundzimušo pasauli ierauga priekšlaikus, un par daudziem no viņiem ik dienas rūpējas arī Vidzemes slimnīcā.
Zemnieku saimniecība «Lojas» tiecas pretim izaugsmei un to arī sasniedz. MAREKS BĒRZIŅŠ, kurš Mazsalacas novadā apsaimnieko 700 hektārus zemes, izdošanos nav licis uz vienas kārts.
«Aiz manis stāv vairāk nekā 400 amatiermākslas kolektīvu cilvēki un profesionāla kolēģu komanda, tāpēc vienmēr spējam paši radīt svētkus,» tā Mazsalacas novada kultūras centra direktore DACE JURKA.
Valmierietis ĒRIKS TOMSONS ir Latvijas vienaudzis. Viņš parīt svinēs Latvijas 100 gadus un gadu mijā savu tikpat lielo un apaļo dzimšanas dienu. Vīrs, kurš ir tik pateicīgs par bagāto mūžu, valsts svētku reizē tiks īpaši cildināts un saņems arī apbalvojumu «Goda valmierietis 2018».
«Šausmīgi daudz taisnību. Nojukt var, ja nav savējās,» teicis Imants Ziedonis. Pie Ziedoņa rakstītā jau reizi no reizes latvieši atgriežas, kad domai vajag atbalsta punktu, lai savu pārliecību vērstu plašumā. Gluži kā taka pāraug ceļā, ja kāds to sāk iemīt. Soli pa solim, no domas uz domu, sevi stiprinot pārliecībā.
Valmieras teātra jauniestudējums «Apmaiņa» kādam no skatītājiem liks atminēties brieduma gadus, citam bērnību un jaunību, citam vecmāmiņas spēka gadus.
Valmierā notika Brīvības forums «Valmiera. Latvija. Šodien un rīt».
Ieraudzīt problēmu un censties to atrisināt – tāds ir Lauvu klubu, kas ir starptautiska labdarības organizācija, darbošanās mērķis. Daudz ieceru, kā mērķtiecīgi atbalstīt sabiedrības vajadzības, ir arī septiņiem Lauvu klubiem, kas rosās Latvijā.
Speciālisti, kas analizē nevalstisko organizāciju darbu, kas vērtē, kā dažādiem labdarības projektiem izdodas vai neizdodas piesaistīt sabiedrības ziedotus līdzekļus, min vispārēju atziņu, ka Latvijas cilvēki ir vienkārši labi, tāpēc atsaucas uz visiem palīgā saucieniem, kad lūdz ziedot līdzcilvēku, īpaši bērnu, veselības un dzīvības glābšanai, kad lūdz atbalstīt krīzē un trūkumā nonākušos, kad izskanējis mudinājums palīdzēt veciem cilvēkiem vai dzīvniekiem, kas pazaudējuši gādīgus saimniekus un mājas.
«Ir tik svarīgi saprast, ka esi tas zobratiņš, kas ne tikai savu, savas ģimenes, bet arī kopienas dzīvi vari darīt labāku,» saka Valmieras novada fonda valdes priekšsēdētājs ANSIS BĒRZIŅŠ. Viņš arī zina, ka nevalstiskās organizācijas, idejām bagāti cilvēki, daudz izdara pilsētās un novados, cenšoties darbos rādīt – «Latvija esam mēs paši».
Pāris mēnešos ar motocikliem nobraukt 23 tūkstošus kilometru, šķērsojot 13 valstu robežas Āfrikas kontinentā. Tas izdevies latviešiem, kuri bauda ceļojumu garšu.
Labdarības koncertā «Sadzirdi mīlestību», kas bija veltīts mazsalacietei Amandai, tika saziedoti 1894 eiro. Ir cerība, ka iegūtie līdzekļi palīdzēs pusaudzei atgūt veselību.
Aizvakar Mazsalacas vidusskolā norisinājās projekta «Sakop Latviju – savas mājas» noslēguma pasākums.
Atzīmējot Pasaules Insulta dienu, Vidzemes slimnīcas poliklīnikas reģistratūras telpās notika izglītojošs pasākums «Saki insultam – NĒ!».
«Ieklausīties un kaut ko iemācīties, lai savu ikdienu padarītu veselīgāku un mūžu garāku» – tāds moto varēja būt aizvadītās nedēļas nogalē Valmieras Kultūras centrā notikušajām Sirds sarunām.
Līdz novembrim Valmieras pilsētas Dzimtsarakstu nodaļā reģistrētas 200 laulības. Visvairāk darba bijis vasaras mēnešos, tad kāzas svin biežāk. Tad precēties uz mājām brauc arī tie latvieši, kas dienas vada Lielbritānijā, Norvēģijā, Nīderlandē.
Pēdējo desmit gadu laikā Latviju atstājuši vairāk nekā 300 tūkstoši cilvēku. Trešdaļai no viņiem bijusi augstākā izglītība. Prom devušies tūkstošiem jauniešu – studēt, strādāt, iepazīt pasauli. Latviju mīlošie atgriežas.
Latvijā rakstīti vairāki reemigrācijas plāni, nemaz nerunājot par daudzajiem pētījumiem, kas veikti, lai izzinātu, kāpēc konkrētas izvēles par labu vai sliktu savai dzimtajai zemei izdara tautieši, kuri jau gadiem dzīvo, strādā, mācās un ģimenes veido citviet.
«Vecāki, plānojot, rīkojoties un darot, varēs savu bērnu dzīvi mainīt uz labu,» pirms pāris mēnešiem sarunā ar «Liesmu» teica mazsalaciete Vita Rusmane, kura piecpadsmit gadus zina, kā ir audzināt bērnu ar nopietnu invaliditāti. Sāp ne tikai mammas sirds, kad sabrūk sapņu stāsts, kas bijis mammas priekšstatos, kāds izaugs, ko darīs un varēs viņas bērns.