Zināšanas maksā dārgi
Vecāku izglītošana pašlaik ir teju vai modes kliedziens. Ir pieprasījums, ir piedāvājums – kādreiz piedāvājums ir tik vilinošs, ka pat skeptiķis uzķersies. Nav runas par to, ka nevajadzētu mācīties, jo citu pieredze vienmēr noder, kaut vai tamdēļ, lai mācītos no citu atzītām kļūdām, nevis sagaidītu savējās. Viens netiek galā ar pirmsskolnieku, citam rūp attiecības ar pusaudzi, kādam vēl bažas, vai pareizi saprasts zīdainis... Vecāki ir tik dažādi, bērni dažādi, un nekur nav teikts, ka ar pie vecākajiem bērniem gūto pieredzi pietiks mazākajam. Tāpēc ir žurnāli, grāmatas, vecāku atbalsta grupas, tāpēc ir nodarbības, kursi un tagad jau arī konferences.
Tam, ko vēstīšu vēlāk, manuprāt, ir gan labā puse, gan sliktā. «Vecāku revolūcija» ir publisks pasākums, kas notiks Cēsīs. Tas izreklamēts daudzviet, arī e-klasē, sociālajos tīklos. Tā labā ziņa: tu ievelc elpu, jo beidzot kaut kas notiek Vidzemē, tuvāk Valmierai, ārpus Rīgas. Tu esi gatavs braukt uz konferenci, izbrīvēt darba dienu, jo tematiski tā tiešām ļoti interesanta, lektori kompetenti. Tā sliktā ziņa: tu nopūties, izelpo to prieku, jo saproti, cik tas tagad maksā! Tu gribi mācīties, uzzināt, saprast.