Ilze Kalniņa

Valmierā notikušas 11. starptautiskās sacensības «Mēs varam». Sporta spēlēs piedalījās bērni un jaunieši ar īpašām vajadzībām.

Šovakar Rihards Rudāks atkal būs uz Valmieras teātra skatuves. Viņš kārtējo reizi rakstīs «Mīlestības testamentu», un skatītājus viņam izdosies pārsteigt un iepriecināt. Mūsu teātrī Rihards strādā 53. sezonu, bet par būšanu uz skatuves viņš domājis jau bērnībā, pa Neretas pļavām skrienot.

Daudzbērnu mammas, bez darba palikušie, cilvēki ar īpašām vajadzībām, seniori pirmspensijas un pensijas vecumā, kuri prot un vēlas radoši izpausties, varēs sadarboties ar sociālo uzņēmumu.

Ne katrā valstī ir vieta, kurā kaut reizi dzīvē ir vērts pabūt. Gan ticīgie, gan neticīgie par šādu vietu Latvijā nosaukuši Aglonas baziliku un tās apkārtni.

Dāliju audzētāja un selekcionāre Rita Zaļā Valmieras 735. dzimšanas dienas gadā sagatavojusi īpašu dāvanu – izveidojusi jaunu dāliju šķirni, kas nosaukta Valmieras vārdā.

«Ko darīt pēc skolas?» — atbildi uz šo jautājumu meklē skolēni un viņu vecāki. Pirmdien pie Valmieras Kultūras centra informatīvā pasākumā stāstīja un rādīja, cik daudz interešu izglītības iespēju piedāvā mācību iestādes Valmierā.

Daudz smaidu, ziedu, pa kādam balonam un apsveikuma runai, jaunajam mācību gadam sākoties.

«Zaļā skola», kas līdz šim darbojās kā Jelgavā dibinātās Lazdiņas privātās pamatskolas «Punktiņš» struktūrvienība Valmierā, šajā mācību gadā ir citā statusā: izveidota Valmieras «Zaļā skola». Saruna ar skolas direktori LIGIJU FRIŠFELDI.

Pēc divu gadu ilgiem meklējumiem SIA «Mazsalacas slimnīca» vadībai ir izdevies atrast jauno speciālistu— stomatologu, kurš pašlaik katru piektdienu, bet vēlāk, iespējams, arī biežāk ir gatavs ārstēt zobus mazajiem un lielajiem novadniekiem.

Novada kultūras dzīves notikumu kalendārs ir pārpilns. Tas ir bagātīgs vasarā un tāds būs arī rudenī.

Ikdienā domāt par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem, kuri mīt sociālās aprūpes centros, par bērniem, kam ir smagi funkcionāli traucējumi, un viņu vecākiem — tas nav viegli, bet ļoti vajadzīgi. Ne tikai domāt par šīm mērķgrupām, bet darīt visu, lai cilvēku dzīve kļūtu labāka, — tāds, ļoti vienkāršoti formulējot, ir deinstitucionalizācijas plāna mērķis. Deinstitucionalizācija ir jēdziens, kas ne vien mēlei liek mežģīties, tas vingrina arī prātu, sirdsapziņu, liek mainīt attieksmi, jo deinstitucionalizācija nozīmē: dzīvot saliedētā sabiedrībā. Lai nebūtu — viņi un mēs, bet savējie raibā pulkā.

Ramatas pagasta «Rijaskalnu» saimniece INGUNA LIEPIŅA rūpējas par gandrīz 80 govju lielu ganāmpulku. Tajā ir jau izaugušas, druknas piena devējas un arī telītes. Blakus fermai ir maza atpūtas telpa. Uz galda kafijas kanna, pāris krūzītes, bet pie sienas kumode — pilna ar stikla, plīša, keramikas, plastmasas govīm un bullēniem.

Aizvadītās nedēļas nogalē Mazsalaca virmoja kopā ar savējiem un mazpilsētas viesiem.

No 3. līdz 5. augustam Valmierā valdīs mākslas atmosfēra. Valmieras vasaras teātra festivāla laikā varēs ne tikai skatīties izrādes, bet arī baudīt koncertus, kino vakarus un atpūtas laiku izdzīvot jaunuzceltajā festivāla pilsētā.

Sestdien Valmierā piestāja Pasaules miera skrējiena komanda. Tagad tā jau ir sasniegusi Igauniju.

Ramatas pagasta «Dižozolos» saimnieko Zondaku ģimene. Pirms gadiem trim viņi izlēmuši Rīgas dzīvi mainīt pret būšanu dziļos laukos, tuvāk dabai un paši sev.

«Izeju rīta soli pa saimniecību, tad nomazgāju muti, uzštātējos un esmu darbā prom, bet vakarā atkal kūts drēbes. Ja laukos dzīvot gribas, tad kaut kas jādara ir, un mēs «Rijaskalnos» strādājam kopš 1992. gada,» tā Inguna Liepiņa, kuru vietējie noteikti atpazīst ne tikai kā spēcīgas, gandrīz 80 govju un teļu saimniecības īpašnieci, bet arī kā Ingunu no pagastmājas, pie kuras aiziet priekus un bēdas pastāstīt. Daudzus gadus Inguna strādā vietējā pašvaldībā un ir arī Ramatas pagasta pārvaldes vadītāja.