Ilze Kalniņa

Palīdzēt bērnam ar nopietnu invaliditāti būt veselo vienaudžu vidū — tas joprojām ir grūts uzdevums. Tas prasa spēku no vecākiem, skolotājiem, pašvaldības. Mazsalacai pieder kāds veiksmīgs stāsts.

Valmieras teātris bērnus un viņu vecākus aicina uz izrādi «Dievs. Daba. Darbs»

Eksāmenus kārto 9. klases un vidusskolas beidzēji.

Pirms kļūt par skolotāju, Līva izmācījusies par frizieri, bet Anita par pavāri. Tagad saka, ka alojušās, jo būt par skolotājām ir viņu patiesais aicinājums.

Mazsalaca, Skaņaiskalns un Sēļu puse gaidījuši un pamazām sagaida lielāku Latvijas apceļotāju interesi.

Biedrība «Mazsalacas draugi» ar vietējiem tiekas, lai runātu par senajām un spēcīgajām novadnieku dzimtu saknēm.

Aktrise un režisore Indra Roga. Pasakot šo vārdu salikumu, pateikts būtu ļoti daudz, ja šo sarunu pamanītu teātra mīļotāji. Katrs no viņiem zina nosaukt kādu Indras spēlētu lomu, kādu iestudētu izrādi. Tās vairākas sezonas iestudētas arī Valmieras teātrī —  «Zojkina kvartira», «Meistars un Margarita» un citas. Pašlaik repertuārā ir «Vidzemnieki». Taču Indras darbu un pienākumu listē jau labu laiku ir vēl citi ieraksti. Viņa strādā Kultūras akadēmijā un skolo jaunos aktierus.  Vēl svarīgāk, ka kopā ar Mihailu Gruzdovu pašlaik audzina Valmieras teātra kursu, un gadu viņa ir Valmieras Drāmas teātra mākslinieciskā vadītāja.

Skolēnu, kam ir mācīšanās grūtības, kļūst vairāk. Ne vienmēr to, ka bērnam vajag papildu atbalstu, akceptē vecāki, ne visas skolēnu vajadzības izprot arī pedagogi.

Nav problēmu atrast labāko skolu, ja bērns ir attīstījies kā pēc grāmatas, ir zinātkārs un rāmi sēž skolas solā. Taču kas notiek, ja tā nav?

Desmit Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas norvēģu klases audzēkņi mācību gada laikā savu brīvo laiku veltījuši labdarībai un brīvprātībai un nesen atgriezušies no ceļojuma, kurā iepazinuši valsti, par kuru daudz izzina mācību stundu laikā.

Ilgus gadus sabiedrībā bērnus ar invaliditāti slēpa, izliekoties, ka viņu nav. Liela daļa auga institūcijās vai dzīvoja mājās nemanāmi.

Priekšā ir īpaša maija nakts, kad par muzeju darbu interesējas cilvēku tūkstoši visā Latvijā. Pirms Muzeju nakts saruna par vēsturi, šodienu, par to, kā vide un laiks iespaido cilvēkus, ar Valmieras muzeja Krājuma nodaļas vadītāju INDRU VĪLISTERI.

Biedrība «Sev, Tev un ģimenei» piedāvā dažādu atbalstu ģimenēm, kurās aug bērni, un reizē mudina ģimeniskumu svinēt.

Atzīmējot Starptautisko medicīnas māsu un vecmāšu dienu, Vidzemes slimnīcā šo kolēģu veikums tika īpaši cildināts un katrs, kuru interesēja, kā slimnīcā strādā māsiņa, kā vecmāte, varēja nākt uz tikšanos ar mediķiem.

Sajūtu parka atpūtas kompleksa vadītāja ILUTA URBANOVIČA nesen ir atgriezusies no sev tik tuvās Gruzijas. Tur acu skatam kalnu kores bijušas tik ierastas kā mūsmājās pieneņu pļavas. Ar Ilutu mēs runājām par prieka kalniem un sajūtu takām, kā uz šīm prieka virsotnēm iet. Ilutai tas ir izdevies, lolojot bērnus, darot darbu, kas tīk, dzīvojot no sirds. It kā pavisam vienkārši.

Nereti gadās, ka, kļūstot par vecākiem, mēs mainām ne tikai savu dzīvi, bet vēlamies daudz paveikt pašu un citu bērnu priekam. Šīs domas vadītas, rosās arī jaunās māmiņas Apvienotās mākslinieku studijas darbnīcā.

Par ilggadēju radošo ieguldījumu mākslas pedagoģijas un kultūras darbā Biruta Jansone apbalvota ar Atzinības krusta V šķiru un iecelta par ordeņa kavalieri.

Mazsalacas slimnīcā pašlaik netrūkst ne medicīnas māsu, ne viņu palīgu, kas koptu guļošos pacientus nodaļā. Pie ģimenes ārstiem strādā ārstu palīgi. Mazsalacas slimnīca komandā gaida zobārstu un cer, ka pēc kāda laika slimnīcā darbu sāks arī jauns ģimenes ārsts.

Šī stāsta pirmo daļu izstāstīja bērnu invalīdu mammas. Viņas atzina, ka grūti bijis reiz sadzīvot ar domu, ka tavs bērns nekad nebūs tāds kā visi. Šī apzināšanās vecākus grauž un lauž, bet, kamēr rit īpašā bērna bērnība, ir arī zināms miers, jo viņam ir vismaz bērnudārzs un skola, kur mācīties. Lielākā salūšana ir priekšā.