Jau «slavenais» skolu tīkla optimizācijas pētījums apliecina, ka valdošās koalīcijas (ne)stabilitāte izpaužas arvien dīvainākos veidos. Atliek cerēt, ka pēc budžeta apstiprināšanas premjers sadūšosies apvaldīt izglītības un zinātnes ministru.
Šajos valstssvētkos svētku salūts mums nograndēs kā starta šāviens, iesākot Latvijas lielās jubilejas sagaidīšanas gadu. Vēl nupat domājām, ka zīmīgais notikums ir drošā attālumā, tāpēc nevajag lieki par to satraukties — gan simtgade pati nāks un atnāks, garām mums neaizies. Drīz sāks šķist, ka laika ritējums ir uzņēmis pārāk straujus apgriezienus.
Reiz, kā rakstīja jūsmīgs amerikāņu publicists, tās bija «desmit dienas, kas satricināja pasauli». Tik tiešām satricināja — atstājot dziļas un asiņainas pēdas visā XX gadsimta vēsturē. Taču kreisera Aurora šāviens ne tikai iesāka boļševiku apvērsumu — tas šķietami paradoksāli deva starta signālu latviešu neatkarības centieniem.
Rodas iespaids, ka baltieši uztver Katalonijas neatkarības centienu izgāšanos daudzkārt sāpīgāk nekā paši demonstranti un referenduma balsotāji. (Briselē nobēgušais autonomijas ekspremjers Karless Pudždemons Euronews ziņu sižetos izskatās varen apmierināts ar sevi.) Atkal skaists sapnis ir izčākstējis, realitāte atgādina savu nepielūdzamību...
Saeima, vakardien pirmajā lasījumā izskatot nākamā gada budžeta un ar to saistīto likumu grozījumu projektu, rāmi spēra principiālu soli pretim sociāli svarīgam precedentam valsts nodokļu iekasēšanas politikā. Svaigiem un «Latvijai raksturīgiem» dārzeņiem, ogām un augļiem nākamgad tiek solīta pievienotās vērtības nodokļa samazinātā likme 5 procentu apmērā.
Atkritumu utilizācijas industrija Latvijā patlaban piedzīvo īstu zemestrīci. Valsts vides dienests (VVD) pirmo reizi piesprieda daudzmiljonu naudas sodus — pēc bēdīgi slavenās firmas Riepu bloki tādā veidā tika represētas divas «atkritumu apsaimniekošanas sistēmas» (AAS), sauktas arī par ražotāju atbildības sistēmām. Tādas veido uzņēmumi, kam citas komercfirmas var nodot savā biznesā radušos atkritumus (piemēram, iepakojumu, vienreizējos traukus) tālākai reģenerācijai*.
Kā smejies, divas pasaules — divas morāles. Amerikā tiek morāli iznīcināts kinoindustrijas magnāts Harvijs Vainstīns, par kura uzmācību liecina daudzas sievietes, ieskaitot ekrāna zvaigznes. Igaunijas ekspremjera Tāvi Reivasa dzēruma «varoņdarbs» tiek kaunīgi nokušināts — šķiet, sievas dusmas un parlamenta vicespīkera amata labprātīga atstāšana būs viss viņa sods.
Arvila Ašeradena vēlme steidzīgi atkāpties no ekonomikas ministra amata ir skandalozs «lakmusa papīrītis», kas sabiedrībai izrāda Latvijas partiju sistēmas vājumu, cilvēcisko rezervju nabadzību. Turklāt Vienotība patlaban, pēc tās pārkārtošanās, ir viens no tiešām kaut cik spēcīgiem politgrupējumiem.
Aizrautībai ar sociālajiem tīkliem ir sāpīgs bumeranga efekts: to dēļ daudzi politikas taisītāji — vienalga, ar vai bez partiju biedra kartēm — turpina tik ļoti ticēt savai varenībai un morālajam pārākumam, ka nerēķinās ne ar sabiedrisko domu, ne ar skarbo realitāti.
Onkoloģiskās saslimšanas Latvijā, tām kļūstot par valdības prioritāti veselības aprūpē, izraisa politizētus strīdus un interešu sadursmes. Piemēram, Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis teju vai katrā medijā brīdina veselības ministri no viņai izliktām farmācijas lobija lamatām — visu onkoloģijai atvēlēto naudu nedrīkstot izlietot tikai centralizētai medikamentu iepirkšanai.
Oficiālās ES valodas statuss un pilnvērtīga līdzdalība informācijas tehnoloģiju saturā un virtuālajā tīmeklī ir papildus garantijas tam, ka mūsu dzimtajai valodai ir spēcīgas saknes arī šajos laikos, kas pilni ar globalizācijas radītām iespējām, kārdinājumiem un riskiem. Tomēr tā joprojām šķiet tik trausla, tik viegli nomācama, piedrazojama svešās un spēcīgās ietekmēs.
Ļoti nopietns politiskais zemteksts ir ieilgušajam, tehnokrātiskajam un ārēji garlaicīgajam strīdam par Latvijas Mobilā Telefona un Lattelecom ne-/apvienošanu. To apliecina (vienmēr tik flegmatiskā) vides un pašvaldību ministra pēkšņais emociju izvirdums šonedēļ, asi uzbrūkot abu uzņēmumu mazākuma akcionāram Telia.
Atļaušos būt nejauks: ne tikai tīra cilvēkmīlestība lika Raimondam Vējonim ar savu likumdošanas iniciatīvu izraisīt valdības koalīcijā nesaskaņas. Protams, ne jau letālas, taču tik un tā nepatīkamas. Prezidentam ir atlicis mazāk par pusi no viņa pilnvaru laika, taču ne īsti veicas paliekoši ierakstīties vēsturē, ne, jo vairāk, kaut cik nodrošināt sev otru termiņu.
Pašvaldības var tikai apskaust valsts varu — jo visas ministru un parlamentāriešu perspektīvas strikti aprobežojas vien ar nākamā gada oktobra pirmo sestdienu (6. datums, starp citu). Savukārt vietvarām jau ir bažīgi jāraugās, cik strauji tām nāk virsū 2021. gada jūnijs.
Atkal paši uzpūšam sevī bailes no lielā lāča, paši tajās degam. It kā smieklīgi, bet patiesībā skumji ir dzirdēt autoritatīvus valstsvīrus mierinām sabiedrību: ziniet, Krievijas un Baltkrievijas kopējie militārie manevri tomēr nav Latvijas iespējamās okupācijas starts.
Nav zināms, kā un kad beigsies pēkšņās intrigas Latvijas otrās lielākās pilsētas pašvaldībā – Saskaņa neļaus Rihardam Eigimam un Latgales partijai tik viegli sevi apspēlēt. Tomēr no jezgas ir vismaz viens ieguvums: sabiedrības uzmanība tiek pievērsta valsts «autonomam» nostūrim, kas pārāk ilgi vārās savā sulā.
Rīt notiks Vienotības «pēdējā salmiņa» kongress. Vienmēr ir skumji vērot nesen ietekmīgas (un paša cītīgi gānītas) varas partijas izdzišanu. Arī tad, ja agonija ir pārpārēm pelnīta, politiķu lielmanības un prāta akluma izsaukta.
Valdība ir pārcilājusi savu iekavēto darbu šūplādi un apņēmusies rudenī — vismaz ar gadu ilgu nobīdi! — tikt skaidrībā, kā īsti vajadzētu rīkoties valstij kā divu Latvijas ekonomikā ļoti ietekmīgu sakaru uzņēmumu, Latvijas mobilā telefona un Lattelecom, vairākuma akcionāram.
«Oligarhu apkarošanā», ko aizsāka žurnāla Ir publikācijas par politbiznesmeņu sarunām viesnīcā Rīdzene, arvien skaidrāk ir redzama banāla polittehnoloģijas shēma: pašpasludinātie gaišie spēki plāno iedabūt sevi XIII Saeimā, uzjundot daļā sabiedrības dusmas pret 3A un viņu pakalpiņiem.
Jaunā budžeta «reforma» atgādina bērnu rotaļas ar plastilīnu — mums tiek lepni solīts salipināt zaķi, bet jābūt priecīgiem, ja beigās mazajam tēlniekam ir sanācis kaut kas līdzīgs kaķim. Valdība solīja, mazinot nodokļu slogu, veicināt ekonomikas attīstību. Tagad, piesedzoties ar sociālo taisnīgumu, tā ceļ nodokļus visam, kam vien (ne)var.