Kad iepriekšējā rudenī rakstīju par J. Endzelīna Kauguru pamatskolas nu jau pensijā aizgājušo saimnieku Kazimiru Ločmeli, viņš ieteica noteikti uzrakstīt arī par skolas dārznieci SANDRU ANDRUPI, bez kuras āra darbos būtu bijis «kā bez rokām».
Pēc tam, kad šī gada sākumā dabas retumu sargātājos sašutumu izraisīja izcilās Pētermuižas dižtūjas nozāģēšana, Latvijas petroglifu centra dižkoku apzinātājs Andris Grīnbergs šī centra interneta mājaslapā www.petroglifi.lv pauž viedokli, ka tūjas šobrīd kļuvušas par vienu no neaizsargātākajiem dižkokiem Latvijā. Kā jau vairākkārt ir teikts, — dižkoki ir ne tikai vietējo, bet arī pie mums no citurienes ieceļojušo koku sugu lielākie eksemplāri. Vārds «dižs» it kā cēlies Kurzemē, kur tas nozīmē «liels». Bet nu jau tas kopā ar vārdu «dižkoks» ienācis valsts oficiālajos dokumentos lielus izmērus sasniegušu un vēsturisku koku apzīmēšanai.
Kad daudzi līdzšinējie pašvaldību vadītāji un deputāti ar cerībām raugās uz 3. jūnija vēlēšanu rezultātiem un pat kāda astroloģe paziņo, ka šajās vēlēšanās būšot tik labi rezultāti kā nekad, jo tās beidzot notiekot zvaigžņu un planētu stāvoklim vai visatbilstošākajā dienā, statistikas sarūpētāji un mediji atkal ceļ trauksmi par Latvijā strauji sarūkošo iedzīvotāju skaitu. Reizē ar to aktuāls ir arī jautājums, cik šobrīd Latvijā ir balsot tiesīgu vēlētāju un cik liela daļa no viņiem vispār aizies uz vēlēšanām. Centrālās vēlēšanu komisijas interneta mājaslapā ir dati, ka šo vēlēšanu reģistrā iekļauti vairs tikai 1448288 balsotāji. Sarukums nepilnos 10 gados vien jau ir līdzvērtīgs pamatīgas pilsētas iedzīvotāju skaitam, jo 2009. gada pašvaldību vēlēšanās bija reģistrēti par 54802 vēlētājiem vairāk.
Vakar valstī dienas vidū atkal noskanēja trauksmes sirēnas. Atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 7. augusta noteikumiem 530 «Civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas izveidošanas, izmantošanas un finansēšanas kārtība», šāda sirēnu pārbaude notiek divas reizes gadā. Visās tajās ir arī secināts, ka pārliecinoši lielākā daļa no 164 sirēnām darbojas pietiekami labi. Šādas sirēnas ir paredzētas iedzīvotāju ātrai brīdināšanai gadījumos, kad notikusi dabas vai tehnogēna katastrofa vai arī pastāv to draudi. Sirēna, lai iedzīvotājus brīdinātu tiešām par reālām briesmām, gan ir iedarbināta tikai 2005. gada aprīlī Valmierā, kad pilsētas tuvumā bija gāzesvada avārija.
Jau informējām, ka pirmdien ar tēlnieka Matiasa Jansona veidota Saules pulksteņa atsegšanu SIA «ZAAO» reģionālā atkritumu apsaimniekošanas centra «Daibe» pievārtē tika pieteikta Latvijā pagaidām vienīgā dabas un tehnoloģiju izglītības parka «URDA» izveide.
Vakar Valmieras tehnikumā 8 stundas turpinājās pasākums ar līdz šim mūspusē maz dzirdētu nosaukumu — hakatons jeb biznesa idejas attīstīšanas maratons. To ieinteresētajiem tehnikuma audzēkņiem organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Valmieras biznesa inkubators. Par pasākuma būtību šī inkubatora vadītājs JĀNIS KĻAVIŅŠ:
Pie pašvaldību durvīm pamatīga drūzma. Novados vai pilsētās vēl kādu gadu pie teikšanas grib palikt gan līdzšinējie deputāti, gan ietikt pašvaldību namā grib desmitiem reižu vairāk jauno kandidātu. Arī tādi, kas pašvaldības telpās līdz šim nav pat kāju spēruši un nezina, kas tur ir kas, kā top lēmumi un lietas kārtojamas. Gribēt būt par deputātu demokrātiskā sabiedrībā jau nav liegts nevienam likuma paklausīgajam. Būtiskāks, vēlētājiem izlemjams jautājums ir, kur, cik gudri pa teritorijas attīstības vai pieticīgas pastāvēšanas ceļu nākamie deputāti turpmākos četrus gadus novadus vai pilsētas vispār pratīs vest.
Vakar, kad pasaule atzīmēja Starptautisko bioloģiskās daudzveidības dienu, kas veltīta rūpēm par dabas vērtību saglabāšanu nākamajām paaudzēm, Pārgaujas novada pašvaldība un SIA «ZAAO» prezentēja dabas un tehnoloģiju parka «URDA» izveidi reģionālā atkritumu apsaimniekošanas centra «Daibe» tuvumā. Šai iecerei Pārgaujas novada pašvaldība jau ir ieguvusi finansējumu, un šajās dienās noslēdzas iepirkuma konkurss par mācību parka mācību centra ēkas būvdarbu sākšanu. «URDA» būs mācību un izpētes centrs gan skolēniem, gan studentiem. Tādēļ tā izveidē ir iesaistījušies Latvijas Universitātes, Latvijas Lauksaimniecības universitātes un Daugavpils Universitātes pasniedzēji un studenti, kuru vadībā pirmdien tuvējo skolu skolēniem te jau tika organizētas nodarbības četrās eksperimentālās laboratorijās: purvs, augsne, mežs, ģeoloģija.
Ar bažām par dabas untumiem šis pavasaris ir atnācis arī a/s «Latvijas valsts meži» Strenču kokaudzētavā. Tās vadītājs JĀNIS ZVEJNIEKS:
Pašlaik par Latvijas dabas vērotāju populārāko un visvairāk apmeklēto vietu internetā kļuvis portāls Dabasdati.lv, kurā uzkrājas tik milzīgs apjoms novērojumu informācijas, ka tas jau izmantojams zinātniskos pētījumos un dabas aizsardzībā. Tā, izmantojot ziņojumus par pūču novērojumiem, ir tapušas pūcēm potenciāli piemēroto dzīvotņu kartes. To veidošanā noderējušas arī dažādu monitoringu ziņas, ziņojumi dabas datu pārvaldības sistēmā Ozols, arī pūču pētījumos veiktie novērojumi. Tomēr, kā atzīst karšu veidotāji, ģeogrāfiski nozīmīgākais pūču sastopamības datu pienesums ir tieši no dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv lietotāju ziņojumiem. Tādēļ pateicībā par lietotāju ievērojamo ieguldījumu karšu tapšanā tās nu ir publicētas arī portālā Dabasdati.lv. Putnu vērotājiem, kā arī citiem dabas draugiem, plānojot došanos dabā un ielūkojoties kartēs, nu būs daudz lielāka iespēja sastapties ar pūcēm.
Gada sākumā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), prezentējot Latvijā iecerēto vērienīgo nodokļu reformu, to nodēvēja par «vitamīniem ekonomikai». Viņa lielā pārliecībā prognozēja arī reformas izdošanos, ja vien finanšu speciālistu izstrādāto reformu kopīgo plānu daži koalīcijas partiju deputāti politiskās ieinteresētības dēļ nesāks apšaubīt vai apkraut ar papildu pieprasījumu nastu. Ministre reformas pamatnostādņu pieņemšanu steidzināja, jo uzskatīja, ka atbilstoši tām būs jāizstrādā jau 2018. gada valsts budžets.
Nu jau vismaz gadu par vienu no interesantākajiem televīzijas raidījumiem man kļuvis «Gudrs, vēl gudrāks». Cenšos nepalaist garām nevienu no šīm erudīcijas spēlēm skolēniem, skatos tās pat aizrautīgāk nekā dažu pārāk ieilgušu televīzijas seriālu. Ir patiess prieks, ka Latvijas skolās mācās tik daudz ļoti zinošu, daudzpusīgi izglītotu un dažādas prasmes apguvušu bērnu. Manuprāt, tādu ir, vismaz varētu būt vēl daudz, daudz vairāk, ja vien arī viņiem jau no pirmās klases līdz pat vidusskolas pēdējai tiktu dotas tādas pašas iespējas mācīties, kādas ir Rīgas un lielāko pilsētu skolu audzēkņiem.
Pavasara rosība atkal ienākusi Jāņa Jākabsona ierīkotajā koka skulptūru un dažādu veidojumu pārpilnajā parkā Cempu «Arājos». Ziemā saimnieka galvenās rūpes bijušas pārlūkot, sakārtot vai pat saremontēt katru no koka veidojumiem, kuri gandrīz visi auksto laiku pārlaida slēgtās telpās. Nu tie jau ir atkal sarindoti un izvietoti ierastajās vietās, varbūt dažam vien skatījuma leņķi pamainīti. Pamatīgu remontu prasījuši arī nekur nepārvietojamā lielā skatu torņa visi četri pamata stabi.
Divi priecīgi notikumi šomēnes ir biedrībai «Beverīnas ūdeņi». Par tiem tās valdes priekšsēdētājs JĀNIS ŠVĒDE:
Lauku vidū atstāti diži koki, pat vēl ne dižkoki, Latvijas ainavā pagājušā gadsimta vidū bija ļoti ierasti. Tie ne tikai katram tādam laukam deva īpašu kopskatu, bet arī bija pat ļoti vajadzīgi: šo koku ēnā tīrumā strādājošie saulainā dienā uz brīdi varēja atpūsties vai launagu ieturēt. Kad lauku darbos arvien vairāk sāka izmantot jaudīgu tehniku un arvien mazāks skaits cilvēku rosījās druvās, sāka zust arī vajadzība pēc tādām ēnainām atpūšanās vietām. It sevišķi kolhozu gados katru koku lauka vidū vai malā sāka uzskatīt par traucētāju tehnikas raitam darbam, par koka apakšā augošu nezāļu sēklu izkaisītāju tīrumā. Tika uzsākta tīrumos augošu koku masveidīga iznīcināšana, lai no daža gandrīz jau dižkoka statusu sasnieguša vaļā tiktu, tos pat spridzināja.
Kopš 20. aprīļa Dabas aizsardzības pārvaldei (DAP) atkal ir ģenerāldirektors. Par to konkursa kārtībā kļuvis diplomēts biologs Juris Jātnieks, kuram ir vairāk nekā 20 gadu pieredze dažādos posteņos valsts pārvaldē. To starpā viņš jau ir strādājis DAP — no 2010. līdz 2011. gadam par Teiču dabas rezervāta direktoru un no 2012. līdz 2013. gadam par DAP ģenerāldirektora vietnieku. J. Jātnieks kopš 2013. gada 1. janvāra vadīja arī Eiropas Savienības LIFE NATURA programmas projektu.
Lai arī šis pavasaris ir ļoti untumains, daudzviet krietni virs zemes paguvuši izslieties svaigi salātos un ēdienu piedevās baudāmi zaļumi, kas lielākās vai mazākās buntītēs jau nopērkami tirgū. Starp tiem arī lakši jeb meža ķiploki, kuru pēc ķiplokiem smaržojošās un arī garšojošās lapas visgardākās ir tieši pavasara svaigumā. Lakši ir pietiekami īpatnējs garšaugs, lai par nelielu buntīti tirgū prasītu pat eiro.
Kad esam atsākuši diskusiju par Valmieras vēl pāri palikušo vēsturisko vietu saglabāšanu vai parādīšanu jaunā veidolā, manuprāt, ir jāatceras arī par jau agrāk izteiktām, pat realizēt solītām iecerēm, kas tā arī nav piepildītas. Sūkstāmies, ka Valmierā atšķirībā no kaimiņpilsētas Cēsīm un pat Limbažiem maz ir palikušas ar vēsturi saistītas vietas, par kurām gidi var stāstīt tūristiem un pilsētas viesiem. Tomēr tādas vietas ir. Daudzas no tām tika arī atklātas un kartēs iezīmētas, pirms vairākiem gadiem pilsētas centrā izdarot arheoloģiskos izrakumus.
Ceturtdien Kocēnu bibliotēkas velvju zālē, kur īpaši bija iedegtas četras zvaigznes veidojošas sveces, bibliotekāre Aiva Zirne sagaidīja dzejnieku Viku un viņa viesus. Dzejnieks šoreiz tieši Kocēnus bija izvēlējies, lai iepazīstinātu ar savu jauno grāmatu «maziņā», uz kuras Latvijas karoga krāsas vāka arī ir iezīmētas četras zvaigznes.
Piektdien Vecates pagasta kultūras namā notika vēstures zinātņu doktores, arheoloģes Ilgas Zagorskas grāmatas «Senā Burtnieka noslēpumi» atvēršanas svētki. Grāmatā ir ne vien stāstījums par akmens laikmeta pieminekļiem pie Burtnieka, liela tās daļa veltīta arī arheoloģiskajai izpētei, kas te aizsākās jau apmēram pirms 150 gadiem un turpinās vēl mūsdienās arī ar vecatiešu tiešāku vai netiešāku iesaistīšanos. Tādēļ nelielā zāle piektdien ar ieinteresētajiem bija pārpilna.