Aivars Ustups

Aivars Ustups

Burtnieks — ar sanesām pārpildīta māla bļoda

1.Augusts, 2017
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Kad 30. jūnijā Vīsraga palieņu pļavās pie Burtnieka skanēja 2017. Gada bezmugurkaulniekam — augsnes dižsliekai — veltīta «Dabas koncertzāle», apmeklētājiem pirms pasākuma muzikālās daļas vairāk nekā 20 zinātnes un izziņas darbnīcās bija iespēja iepazīties gan ar galveno varoni, gan ar tā dzīvesvietu. Vienā no šādām darbnīcām Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docents Raimonds Kasparinskis ieinteresētajiem stāstīja ne tikai par dižsliekas uzturēšanos zemes dažādos slāņos, bet arī par pašu Burtnieku un tā palieņu pļavu veidošanos.

Baldriānu un citus augus augstākā godā celt

1.Augusts, 2017
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Apzināt un izvērtēt vairāku Latvijā augošo ārstniecības augu sugu unikālos ģenētiskos resursus, salīdzinot tos ar ārzemēs audzētajām un kultivētajām šķirnēm, šogad ir sākuši zinātnieki no SIA «Field and Forest» un Vides risinājumu institūta. Ir pieļāvums, ka pie mums savvaļā, vēl ne pārāk piesārņotā dabiskā vidē gadu desmitiem iedzīvojušies augi ir saglabājuši daudz izcilākas ārstnieciskās vērtības nekā ārzemēs īpašās plantācijās kultivētie. Ārstniecisko augu apzināšana un to sēklu kolekcijas veidošana notiek projekta «Medicīnisko un aromātisko augu daudzveidības palielināšana» ietvaros.

Saules dāvātā spēka savācēja

21.Jūlijs, 2017
Veselība un labklājība
Laikrakstā

Ziedūdeņi jeb, kā tagad moderni teic, hidrolāti Latvijā zināmi izsenis. Dažādus dziedinošus ziedu un augu uzlējumus gatavot jau agrākos laikos prata tā sauktās zāļu sievas. Daudz kas no viņu prasmēm cauri paaudžu paaudzēm ir atnācis arī līdz mūsdienām. Šīs zināšanas jau kopš bērnības no mātes, ziedu un zaļās pasaules noslēpumus lieliski zinošās dārznieces Zentas Skrastiņas ir labi iekrājusi arī burtnieciete VITA OZERINSKA. Tās pērn viņu iedrošināja startēt Burtnieku novadā izsludinātajā biznesa ideju konkursā ar pieteikumu — ziedūdeņu ražošana. Vita konkursā uzvarēja, ieguva gan kontaktus, gan arī nedaudz naudas, lai sāktu.

Pēdas pļavā, par kurām kaķi gan neko nezina

21.Jūlijs, 2017
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Par lielu daļu šī gada Dabas simbolu esam jau paguvuši pastāstīt. Nu pienākusi kārta arī dzeltenajai salmenei jeb kaķpēdiņai (Helichrysum arenarium), jo tieši jūlijs un augusts ir šī salmeņu ģints lakstauga uzziedēšanas laiks un tieši tad tas krāšņo košo dzelteno vai dažkārt pat oranžo ziedu dēļ ir vislabāk pamanāms. Dzeltenā kaķpēdiņa ir daudzgadīga, aug daudzas vienkopus, pastiepjoties 10 — 30 cm augstumā (ir gan pamanītas vai pusmetru garas). Augam līdz ziedkopai parasti ir nezarots, balti vilnains stublājs ar vienkāršām, lineārām lapām. Ziedu kurvīši sakārtojas blīvā, skarveidīgā vai čemurveidīgā ziedkopā stublāja vai tā zaru galos un nosacīti atgādina maza kaķēna pēdiņu, tādēļ arī radies šī auga tautas dotais nosaukums. Augs sastopams sausās norās, mežmalās, ceļmalās, nogāzēs.

Centīsimies pamanīt Gada sēni 2017

21.Jūlijs, 2017
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Varbūt arī mūsu pusē sēņojot izdodas pamanīt balto cūktrifeli (Choiromyces meandriformis), kuru Latvijas Mikologu biedrība ir izvēlējusies par Gada sēni 2017. Par šo sēni stāsta mikoloģe DIĀNA MEIERE:

Nauda, kas daudzu makiem birs garām

6.Jūlijs, 2017
Viedokļi
Laikrakstā

Nedēļas sākums atnesa dažas iepriecinošas ziņas godīgajiem nodokļu maksātājiem un darba ņēmējiem. Tajā pašā laikā dažs valdības lēmums radīja nopietnas pārdomas ne vienam vien Latvijā saimniekojošajam.

Labi vārdi par Burtnieku un burtnieciešiem

6.Jūlijs, 2017
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Aizvadītās nedēļas piektdienas vakarā Vīsraga palieņu pļavā pie Burtnieka notika šī gada «Dabas koncertzāles» noslēdzošais koncerts un ar to saistītie dabu izzinošie pasākumi, kas veltīti galvenajai varonei dižsliekai. Ieklausījos, ko par šo vakaru pie Burtnieka saka šī projekta   ilggadējā virzītāja, «Dabas koncertzāles» direktore SILVIJA NORA KALNIŅŠ: «Mūsu projektu galvenais mērķis ir cilvēkiem ļaut saskatīt, atklāt kaut ko jaunu dabā, tā sekmējot viņu iesaistīšanos dabas izzināšanā un arī saudzīgākā attieksmē pret visu dabā notiekošo.

Jaunā sasaukuma izaicinājumi un aizsāktā turpinājums

29.Jūnijs, 2017
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Kā vērtējat jaunās domes sastāvu? — jautāju Beverīnas novada domes priekšsēdētājam MĀRIM ZVIRBULIM.

— Esmu pārliecināts, ka šis domes sastāvs būs darbīgs un novadā viss būs labākajā kārtībā. Ir gan jādomā, kā jaunos deputātus labāk ievadīt izpratnē par lemjamajiem jautājumiem. Te es domāju ne vien darbošanos novada domē, bet arī pašvaldību institūcijās, sevišķi Pašvaldību savienībā. Jaunajiem ir jāiet plašumā, jo agri vai vēlu vēlētāju apvienībām, kādas vēl ir novadā, būs jāpieslienas kādam lielākam veidojumam.

Pašiem savs industriālais parks

29.Jūnijs, 2017
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Par tādu novada pašvaldība uzskata īpašumu «Kadiķi 2» Valmieras pievārtē Kauguru pagastā. Te jebkāda veida uzņēmējdarbībai, videi draudzīgas ražošanas uzsākšanai tiek piedāvāta turpat 2,5 hektāru liela platība, uz kuras ir arī vecs šķūnis un kūts (tās atbilstoši saimniekotāja iecerēm ir vēl izmantojamas vai arī nojaucamas). Teritorijā ir ūdensvads, pie tās robežas elektrības transformators. No uzņēmējdarbības sācēja par šīs teritorijas iznomāšanu novada domes priekšsēdētājs Māris Zvirbulis sola prasīt vai pašu minimālāko summu, ko atļauj Valsts un pašvaldības mantas apsaimniekošanas likums. Viņš uzskata, ka šī teritorija ražošanas uzsākšanai ir daudz ātrāk izmantojama nekā vēl tikai topošais Valmieras industriālais parks.

Jūrmalā ne jau atkritumi vien dega…

27.Jūnijs, 2017
Viedokļi
Laikrakstā

Aizkūp Līgo svētku ugunskuru dūmi, kuros līgotāji jau gadiem vairs tikai sausus bluķēnus, malku dedzina (pa visu Latviju, iespējams, ir kāds pusducis tādu, kuri svētku ugunskurus izmanto, lai no vecām riepām vaļā tiktu). Kad pēc tam visus novadus vēl svaigs lietutiņš pārrasināja, domājams, ka ar svētkos degtajiem ugunskuriem neesam nedz globālo sasilšanu veicinājuši, nedz kvēpus uz govju ganībām, kartupeļu laukiem vai zemeņu dobēm atstājuši. Vismaz indīgus ne.

Kad gadam īsākā nakts

22.Jūnijs, 2017
Kultūra un izklaide
Laikrakstā

Vasaras vidū, kad Saule dienu pēc dienas ir kāpusi arvien augstāk debesu jumā, pienāk dienas, kad tā piestāj kāpt, lai it kā apdomātu, vai vajag vēl augstāk tikt. Saulstāvji. Starp šīm dienām ir gada visīsākā nakts. Tie, kuri šo nakti laikam grib vēl īsāku darīt, uzskata, ka tieši tajā naktī ir saulgriežu svētki svinami.

Kur peonijas uzziedot Līgu un Jāni sveic

22.Jūnijs, 2017
Dzīvesstils
Laikrakstā

Šajās dienās reti kurš krāšņu ziedu apbrīnotājs, kam iznāk būt Raiskuma pusē, pabrauks garām «Jaunrūjām». Te šogad, šķiet, tieši Līgo svētkiem par godu, sācies mūsu vecmammu tik ļoti iecienīto pujeņu ziedēšanas laiks. Nu jau gan tās šodienīgi saucam par peonijām un godā ceļam jaunas selekcionētas šķirnes.

Lai uzzinātu, cik bagāti esam

21.Jūnijs, 2017
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Pirmdien ar pasākumu Ungurmuižā Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) arī mūsu pusē sāka projektu «Dabas skaitīšana». Tā oficiālais nosaukums gan ir plašs — «Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā».

Dabā dvēs'li un saskaņu ar Mēness kalendāru meklējot

16.Jūnijs, 2017
Dzīvesstils
Laikrakstā

Pērn kādā televīzijas sižetā podnieks GATIS DZĒRVE tika pieteikts kā uguns cilvēks, kurš, no māla veidotos darinājumus apdedzinot, uguni saprot un spēj to pat valdīt. Sarunā ar viņu nojautu, ka tas bija vienpusīgs pieteikums. Gatis ir izteikts dabas cilvēks: viņš iemācījies un vēl mācās saprast, izmantot enerģijas, ko dod zeme (podniekam māls), ūdens, gaiss un uguns.

Vienai personai domāts likums

13.Jūnijs, 2017
Viedokļi
Laikrakstā

Ceturtdien Saeima galīgajā lasījumā pieņēma jau par strīdīgiem nodēvētus grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas nosaka ierobežojumus kļūt par maksātnespējīgas kredītiestādes administratoru.

Pašvaldību daudzkrāsainās puķu dobes

9.Jūnijs, 2017
Viedokļi
Laikrakstā

Iznāk skaista sakritība. Tikai pirmdien Valmieras centrā pie barjerām sāka stiprināt puķu kastes. Kāpēc ne agrāk? Dzirdēju sievietes mēļojam, ka esot bijis jāsagaida vēlēšanu rezultātus, lai zinātu, vai Valmierai līdz šim tik ierastās zilās krāsas kastes šovasar maz vairs derēšot, vai nebūšot ar zaļām jānomaina. Citas bilda pretī, sak, kāda gan sasaiste ir vēlēšanu rezultātiem ar puķu kastēm: ja zilās tā pavairāk jau ir sagādātas, līdz šim par derīgām atzītas un vēl tīri labi lietojamas, kāpēc gan tērēt nodokļu maksātāju naudu jaunu, citādas krāsas kastu iegādei?