Kvalitāti un pēctecību nodrošinot
Ar bažām par dabas untumiem šis pavasaris ir atnācis arī a/s «Latvijas valsts meži» Strenču kokaudzētavā. Tās vadītājs JĀNIS ZVEJNIEKS:
«Ziema, neskatoties uz kailsalu, būs bijusi diezgan labvēlīga. Nekādu vainu stādu kvalitātē uz ziemu novelt nevarēs. Cits stāsts ir par pavasari, kad maija sākumā vēl dabā nebija tikpat kā nekādas dzīvības. Tas stādu audzētājiem gan nav labi, jo var ietekmēt nākamā gada stādus. Tie nepagūs izaugt tik lieli, kā esam iecerējuši.»
Aukstums aizkavē stādu izvešanu
Būtība tāda, ka martā siltumnīcās speciālos ar kūdras substrātu pildītos ietvaros iesētās priežu un egļu sēkliņas bija paguvušas pietiekami sadīgt un jau aprīlī prasīt prasījās, lai jaunos stādiņus norūdīties un augt izvestu zem klajas debess. Normālos pavasaros siltumnīcas tiek iztukšotas līdz aprīļa beigām, bet nu vēl maija otrajā nedēļā aukstuma dēļ ārā vešana bija riskanta. -2 grādus nenorūdīti stādiņi vēl varot pārdzīvot, -4 grādi jau esot bīstami zema temperatūra, bet vēl pagājušās piektdienas rītā termometra stabiņš bija noslīdējis pie -6 atzīmes.
«Labi, ka mums ir citai vajadzībai izveidotie garās nakts laukumi, kuriem var pārvilkt pārsegu, lai vasaras vidū priedītēm radītu iespaidu, ka ir jau garās rudens naktis. Te ar šiem pārsegiem stādiņus nu var arī kaut cik pret aukstumu nosargāt, tādēļ no siltumnīcām vispirms vedām tieši tur. Sadīgušos neizvest arī vairs nedrīkstējām, citādi nepagūsim iesēt jaunus sējumus, kuriem arī vēl jāpaspēj sadīgt un līdz Jāņiem uz lauka tikt. Jo vēlāk iesējam, jo stādi nepagūst izaugt pietiekami gari, kas galīgi nav labi», tā stādaudzētavas vadītājs par ieilgušo aukstumu un visu gada stādu ražu.
PAR RISKĒŠANU. Jānis Zvejnieks pie viena no laukumiem, kuros no siltumnīcām izvestos stādiņus var ar pārsegšanu no aukstuma pasargāt. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv