Aivars Ustups

Ir piedzimis fotoalbums «Mēs te dzīvojam» par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta (ZBR) dabu un cilvēkiem. Ideja par šāda albuma vajadzību rezervāta teritorijā dzīvojošo dabas vērtību popularizētājiem bijusi jau sen. Taču šogad, kad aprit jau 20 gadu kopš ZBR izveidošanas, bija pienācis īstais, var pat teikt, pēdējais laiks, lai šāda grāmata būtu kā skaista jubilejas velte. Albumu izdod Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta atbalsta biedrība, realizējot Lauras Taubes un Ilvas Paideres ideju. Tā izdošanu finansiāli atbalstījis Latvijas Vides aizsardzības fonds, projekta «Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju glabātie dārgumi — dāvana Latvijai no paaudzes paaudzē» ietvaros.

Nedēļas nogalē, kad bija izsludināta staigāšanas diena un tika piedāvāta iespēja doties izziņas pārgājienos, viens no tiem aicināja arī uz Valsts policijas Valmieras iecirkņa mītni Garā ielā 4. Te viesus gaidīja gan Valmieras 5. vidusskolas policijas klases audzēkņi populārajos Bruno Bebra un Runča Rūda tērpos, gan pats iecirkņa priekšnieks Andris Šteimaks, arī reģiona pārvaldes kārtības policijas biroja prevencijas grupas vecākā inspektore Liene Kaužēna un Valmieras iecirkņa kārtības policijas nodaļas vecākā inspektore Rita Ozarska.

Brenguļu «Jaunozolos» šogad kūtī gaiļi dziedot ne tikai rīta agrumā, bet cauru dienu un arī vakaros. Saimnieks Ilmārs Immurs atceras ticējumu: ja gaiļi dzied arī vakaros, tas uz lietainu laiku. Tāds paredzējums gan varētu būt attiecināms vien uz septembri, jo visa vasara drīzāk bijusi pārāk sausa, grāvji stāvējuši tukši, pat dīķī ūdens nav bijis. Viņš uzskata, ka tieši sausums lielā mērā ietekmējis labības nogatavošanos un kartupeļu nobriešanas aizkavēšanos rudenī. Kad beidzot uznācis lietus, augi vēl steiguši padzerties.

Iepriekšējā piektdienā Daibē notika ZAAO 4. atvērto durvju diena, uz kuru bija aicināti Ziemeļvidzemes pašvaldību vadītāji un par atkritumu apsaimniekošanu atbildīgie speciālisti. Vajadzība pēc šādas atkārtotas iepazīstināšanas gan ar ZAAO piedāvātajiem tehniskajiem atkritumu apsaimniekošanas risinājumiem, gan prasībām atkritumu šķirošanā vispirms ir tādēļ, ka dažās pašvaldībās pēc vēlēšanām mainījusies vadība, bet vēl vairākās — par atkritumu savākšanu un šķirošanu atbildīgie saimnieciskie darbinieki. Šāda kopīga saruna, kurā piedalījās arī Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas un Izglītības ministrijas pārstāvji, bija nepieciešama arī tādēļ, lai pašvaldību pārstāvjiem skaidrotu, kādas prasības atkritumu apsaimniekošanā gaidāmas turpmāk. Tās vispirms nosaka vairāki šogad pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas paredz pašvaldībām atkritumu apsaimniekošanā daudz konkrētāku un galveno atbildību. Līdz šim likumdevēji šo atbildību bija noteikuši diezgan vispārināti, bet turpmāk jau noteikts, kādas normas, kādi atkritumu savākšanas un šķirošanas procenti kurā gadā būs jāsasniedz.

Vērīgākie valmierieši jau ir pamanījuši, ka šovasar sākta Gaujas krasta sakopšana Atpūtas parka teritorijā starp Kazu krācēm un Vanšu tiltu. Darbi te notiek Latvijas vides aizsardzības fonda finansēta projekta «Gaujas krasta daļas Valmieras pilsētā sakopšana un labiekārtošana dabas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un aizsardzībai» ietvaros. Cītīgi tajos piedalījās arī vasaras nodarbinātības programmā iesaistītie jaunieši. Iepriekšējās nedēļas nogalē no krūmiem un saaugumiem atbrīvotajā pussalā arī ar jauniešu aktīvu līdzdalību brīvā dabā mācību gadu sāka Dabas klase.

Aprit 20 gadu, kopš Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts guva starptautisku atzīšanu un kļuva par UNESCO programmas «Cilvēks un Biosfēra» teritoriju. Lai iedzīvotāji šo teritoriju iepazītu vēl labāk, apaļā gadskārta tika atzīmēta ar Ceļotāju dienām.

Ar Beverīnas novada domes lēmumu par Trikātas pamatskolas direktori apstiprināta INGUNA KONDRATJEVA. Viņa — īstena trikātiete kopš bērnības. Ģimenei šajā pusē ir sava lauku māja un zemīte, kuras lielākā daļa gan šobrīd esot atdota izmantošanai zemniekiem. Ingunas skolas gaitas arī sākušās Trikātas pamatskolā. Tāpēc tagad var teikt, ka savā skolā viņa beidzot ir atgriezusies tā pa īstam. Pedagoga izglītību viņa ieguvusi Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē. Tādu izvēli jau skolas gados Trikātā ievirzījis lieliskais matemātikas skolotājs Paulis Mūrnieks. «Mācīties par matemātikas skolotāju man izlemt lika viņa ieliktie pamati manās matemātikas zināšanās un viņa idejas,» tā vēl tagad šī pedagoga vietu savā dzīvē vērtē pati nu jau ilgus gadus pieredzi un gudrības krājusī matemātikas skolotāja.

«Katram cilvēkam ir vajadzīgs savs vaļasprieks, ar ko aizpildīt brīvo laiku,» teic Vaidavas pagasta «Silkalnos» saimniekojošais JĀNIS KAVIERIS. «Manam kaimiņam, kura aizrautība ir makšķerēšana, rītos jāceļas agri, jābrauc tālu līdz Burtniekam vai citiem ūdeņiem. Es savukārt jebkurā laikā, kad man ir kāds brīvs brīdis, varu ieiet savā vasaras mājā un pēc dažām minūtēm jau būt otrā pasaules malā.»

Kad pērn rakstīju par Valmieras tirgu, allaž kādus jaunumus gan par retiem augiem, to izmantošanu, gan zāļu tējām piedāvāja Daina Krēpause. Viņai arī par katru it kā labi zināmu augu ir savs sakāmais. Zināšanas viņa krājusi jau kopš bērnības laukos, tad izsūtījuma laikā skarbajā Sibīrijā, bet pēdējos gados cenšoties nepalaist garām nevienu publikāciju, kurā kaut kas jauns pateikts par jau līdz šim zināmo. Šovasar, kad veselība kādu laiku Dainai neļauj līdz tirgum tikt, pamanījusi, ka «Liesma» turpina stāstīt par dažādiem retiem augiem, saņēmām aicinājumu ielūkoties arī viņas dārzā. Tajā pēc pašas Dainas vērtējuma esot vismaz 100 dažādību.

Tiem, kas nav makšķernieki, laikam gan nekad nebūs lemts saprast brīžus dabā pie ūdeņiem. Savukārt makšķernieki zina, ka diena, kad kaut vai kur dodaties ar makšķeri vai spiningu, var atnest nebijušu piedzīvojumu. Man arī, makšķerējot, spiningojot vai Burtniekā velcējot, starp lomā pietiekami daudzām paturamām zivīm gandrīz katru gadu ir izdevies noķert vismaz vienu līdaku vai zandartu, ar kuru vēl varu dižoties starp gados jaunākajiem un izveicīgākajiem, kuri Burtniekā nu lielās zivis velk biežāk nekā es.

Pietiekami vēsais jūnijs un jūlija pirmā puse bija radījuši iespaidu, ka visa šī vasara paies bez siltām un karstām dienām un visiem lielajiem satraukumiem par globālo sasilšanu nav reālas izpausmes. Tad nāca jūlija nogale, kad Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) novērojumu tīklā 31. jūlijā Daugavpilī tika reģistrēti +28,8 grādi. Tajā pašā laikā LVĢMC informācija liecina, ka tikai nu jau attālajā 1993. gadā Latvijā tika piedzīvota pēdējā vasara, kurā ne reizi gaisa temperatūra nesasniedza +30 grādu robežu. Turklāt togad augstākā gaisa temperatūra +28,9 grādi bija jau maijā Ainažos, un vasaras mēnešos novērotā temperatūra nepārsniedza +28,2 grādus. Pirms tam gan no 1961. līdz 1993. gadam kopumā bija 10 vasaras, kurās gaisa temperatūra Latvijas teritorijā nesasniedza +30 grādus.

Kā vērtē jaunā sasaukuma deputātu sastāvu? — jautāju Beverīnas novada domes priekšsēdētāja vietniekam ROMĀNAM VAŠČENKO, kurš vēlētāju apvienības «Kaugurieši» sarakstā šajās pašvaldību vēlēšanās ieguva visvairāk balsu.