Pēdas pļavā, par kurām kaķi gan neko nezina
Par lielu daļu šī gada Dabas simbolu esam jau paguvuši pastāstīt. Nu pienākusi kārta arī dzeltenajai salmenei jeb kaķpēdiņai (Helichrysum arenarium), jo tieši jūlijs un augusts ir šī salmeņu ģints lakstauga uzziedēšanas laiks un tieši tad tas krāšņo košo dzelteno vai dažkārt pat oranžo ziedu dēļ ir vislabāk pamanāms. Dzeltenā kaķpēdiņa ir daudzgadīga, aug daudzas vienkopus, pastiepjoties 10 — 30 cm augstumā (ir gan pamanītas vai pusmetru garas). Augam līdz ziedkopai parasti ir nezarots, balti vilnains stublājs ar vienkāršām, lineārām lapām. Ziedu kurvīši sakārtojas blīvā, skarveidīgā vai čemurveidīgā ziedkopā stublāja vai tā zaru galos un nosacīti atgādina maza kaķēna pēdiņu, tādēļ arī radies šī auga tautas dotais nosaukums. Augs sastopams sausās norās, mežmalās, ceļmalās, nogāzēs.
Latvijas Botāniķu biedrība dzelteno kaķpēdiņu par 2017. gada augu izvēlējusies arī tāpēc, ka par tās izplatību Latvijā trūkst aktuālas informācijas, un aicina par šīs sugas atradnēm ziņot portālā dabasdati.lv. Savukārt Latvijas Dabas fonda eksperte Rūta Sniedze-Kretalova tos, kuru rīcībā ir informācija par dzelteno kaķpēdiņu vēsturiskām atradnēm (vietām, kur tās aug jau kopš seniem laikiem), tautas nosaukumiem vai kāda cita interesanta informācija par šo sugu, aicina viņai par to pavēstīt e-pastā ruta.sniedze@ldf.lv.
Tiek uzskatīts, ka dzeltenās kaķpēdiņas Latvijā sastopamas galvenokārt valsts dienvidaustrumu daļā. Taču pats esmu manījis tās arī dažā Gaujas piekrastes pļavā. Ejot sēņot, varbūt ne vien uz baravikām lūkosimies, bet arī uz dabisko ziedu bagātību. Varbūt izdosies arī dzeltenās kaķpēdiņas pamanīt un par tām ziņot botāniķiem.
NEVAR NEPAMANĪT. Dzeltenās kaķpēdiņas pļavā, kurā tās uzzied, sava spilgtuma dēļ pamanāmas jau no tālienes.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv