Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora vietniece dabas aizsardzības jomā Gunta Gabrāne:

– Pašvaldību un Dabas aizsardzības pārvaldes sadarbība ir mērķtiecīga. Par kopīgiem darbiem, izskatot iespējas un aktualitāti, vienojamies. Pašvaldībām, plānojot savas teritorijas attīstību, jāņem vērā likumā noteiktie plānošanas principi, tajā skaitā integrēta pieeja – ekonomisko, kultūras, sociālo un vides aspektu saskaņošana. Līdz ar to teritorijas attīstības plānošanai vienlaikus būtu jāveicina arī dabas aizsardzība pašvaldības teritorijā. Piemēram, likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" noteikts, ka zemes īpašnieka un lietotāja pienākums ir nodrošināt aizsargājamo dabas teritoriju izmantošanas noteikumu ievērošanu.

Dabas aizsardzības jautājumi gadu no gada pasaulē kļūst arvien aktuālāki. Ar tiem saistīto politiku Latvijā īsteno Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ar savām padotības iestādēm – Valsts vides dienestu (VVD), Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP), Vides pārraudzības valsts biroju (VPVB) un citām, bet par pašvaldību lomu dabas aizsardzībā runājāmies ar Latvijas Pašvaldību savienības padomnieci vides aizsardzības jautājumos SANDRU BĒRZIŅU.

"Daba mums devusi skaistu vidi, un mūsu uzdevums ir to sargāt, saglabāt, uzturēt un nodrošināt, lai tā būtu pieejama iedzīvotājiem," saka Raunas novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe, uzsverot, ka Raunā ir daudz tūristu, kas apmeklē dabas takas un Raunas Staburagu, tāpēc pēdējos gados mērķtiecīgi tiek strādāts, lai sakoptu un labiekārtotu vidi.

Kārtējais skandāls Igaunijas valdībā atkal mums prognozē, kā Latvijā, kurai līdz 14. Saeimas vēlēšanām paliek mazāk nekā divi gadi, attīstīsies politiskā kultūra. Pareizāk sakot – tās «nekultūra»...

Mediji tiek uzskatīti par ceturto varu, tai pašā laikā sabiedrības attieksme un citviet radītais priekšstats par žurnālistiku un žurnālistu darbību ir pilnīgi greizs. Par satura radītāju var kļūt ikviens, sasniegt milzīgas auditorijas, tomēr katra atbildības līmenis un ētikas kompass ir atšķirīgs, tāpēc aizvien vairāk runājam par informācijas patērēšanas higiēnu jeb mediju pratību.

Latvijas šobrīd labāko soļotāju ARNI RUMBENIEKU šopavasar nejauši satiku Namsaimnieka kantorī Semināra ielā, kur biju ienesis iesniegumu par apkures atslēgšanu, savukārt Arnis ar sieviņu arī kārtoja kaut kādus papīrus, bet viņu konsultante Jolanta Dukure, priekā starojot, ziņoja: viņš atgriežas! Tagad tas ir noticis, tad nu lai pats sportists stāsta par savām gaitām plašajā pasaulē.

Iespēja bērniem izaugt ģimenē, bet pieaugušajiem dzīvot, kur un ar ko kopā vēlas, piedalīties sabiedrības dzīvē un pieņemt lēmumus par savu dzīvi – tās ir lietas, kuras lielākā daļa cilvēku uzskata ar pašsaprotamām. Tomēr cilvēkiem ar invaliditāti šādas iespējas nereti ir ierobežotas. 

Trešdien, 11. novembrī, Lāčplēša dienas noskaņās, Vidzemes slimnīcas Bērnu slimību nodaļa saņēma neparastu dāvanu – SPĒKA kastes, kuru saturu piepildījuši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Vidzemes reģiona brigādes (VRB) darbinieki. 

Novembris latviešiem īpašs mēnesis, daudz runājam par nacionālo un patriotisko. Tieši tāpēc Vīru lietām šoreiz atbilstošs temats – metāla pakļaušana. Un kurš gan to labāk prot nekā senā kalēja amata pratējs! 

Šī būs trešā ziema, ko profesionālie pavāri DANIJA un ĒRIKS pēc pārcelšanās no Rīgas un ēdināšanas biznesa uzsākšanas Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā nu gatavojas pārlaist «Vačos». Pirms gada «Liesma» pie uzņēmīgajiem jauniešiem viesojās piparkūku gatavošanas laikā. Vienojāmies, ka pēc gada satiksimies atkal.