Kas ir Latvijas Kultūras vēstnieki?
Kopš 2012. gada ar Kultūras ministrijas atbalstu, parasti reizi gadā, mācību programmu Latvijas Kultūras vēstnieki (turpmāk – LKV) īsteno Latvijas Nacionālais kultūras centrs.
Šajā ceturtdienā Saeimā gaidāms balsojums par nodokļu avansa maksājumu saimnieciskās darbības veicējiem atcelšanu.
Zemessardzes 2. Vidzemes brigādē ir gan Zemessardzes, gan profesionālā dienesta bataljoni, mūsu brigāde robežojas ar Krieviju, un šie ir būtiski faktori, piedaloties diskusijā par jauno Valsts aizsardzības koncepciju «Valsts militārās aizsardzības stūrakmeņi», pauda Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes komandieris pulkvedis Gunārs Kauliņš.
Vismaz pagaidām šēnbergi&Co savā mankurtiskajā visatļautībā mums neliek publiski dedzināt Viļa Lāča kopotos rakstus, Andreja Upīša Zaļo zemi un Sūnu ciema zēnus, Sudrabu Edžus Dullo Dauku un Annas Sakses Pasakas par ziediem... Tiesa, uz Valmieru no Rīgas jau atceļojuši ieteikumi par nepareizo ielu nosaukumu vēlamo nomaiņu. Manuprāt, valmieriešiem pašiem labāk redzams, kā pilsētā ielas saucamas, šeit ceru uz veselo saprātu visos līmeņos.
Leģionāru piemiņas dienas pievakarē Kocēnu pagasta bibliotēkā notika Haralda Bruņinieka grāmatas par Aknīstes, Biržu, Elkšņu, Gārsenes, Saukas, Susējas un Viesītes pagastu nacionālajiem partizāniem Nāvi mānot atvēršanas svētki un tikšanās ar autoru. Sarīkojums sākās ar Haralda stāstījumu, kāpēc šī grāmata ir par Sēliju un nevis par Kocēniem.
25. martā plkst. 11.00 vienlaikus visos Latvijas novados un pilsētās, kā arī citviet pasaulē pieminēs 74. gadadienu kopš 1949. gada 25. marta deportācijām, kad 42300 Latvijas ļaudis tika vardarbīgi deportēti uz Krieviju.
15. martā Jāņa Daliņa stadiona kompleksa konferenču zālē notika Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Vidzemes reģiona biznesa forums Enerģētika 2023. Risinājumi un iespējas uzņēmumu konkurētspējai.
Iespējams, Strenči ir visvairāk fotografētā pilsēta visā Eiropā periodā starp Pirmo un Otro pasaules karu. Par to parūpējies fotogrāfs Dāvis Spunde (1878–1960), kurš atstājis unikālu mantojumu un vēstures liecības ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā, fotogrāfijās, iesaistoties iedzīvotājiem, dokumentējot mazpilsētas dzīvi un iemūžinot neskaitāmus stāstus.
Strencēniešiem ir iemesls lepoties – viņu pilsētā pār Gauju ir ne vien Latvijā otrs vecākais dzelzsbetona konstrukciju tilts, bet nupat martā svinīgā ceremonijā Rīgā ļoti augstu novērtēta un apbalvota arī šī simtgadīgā tilta rekonstrukcija!
Visa Latvija pošas galvenajam šīs vasaras pasākumam – XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem. Čakli ik svētdienu mēģinājumos strādā arī Strenču Kultūras centra jauktais koris Rītu puse.