Vidzemes Augstskolas 1. kursa studentes no Rīgas un Rēzeknes — par pilsētu, ko vēl tikai iepazīst

«Nekad no Valmieras neesmu aizgājusi. Tikai pieci studiju gadi Latvijas Policijas akadēmijā bija vienīgie, kad pa īstam nebiju mājās, bet arī — vienmēr ar skatu uz Valmieru,» saka SIA «Valmieras ūdens» juriste BAIBA ĶIRSE.

Īsts valmierietis, lai cik tālu un cik ilgi dzīvē arī aizietu, tāds paliek visu mūžu. Daudzi izstudē, iegūst labus darbus, dodas pasaulē un arī secina:  tomēr nekur nav tik labi kā mājās. Citi, iespējams, tieši šo priekšnojautu dēļ nesteidzas prom, bet lūko, kā attīstīt savas mājas, pilsētu, atrodot tikai savu vietu tajā.

Turpinot tēmu Amatnieki Valmierā starp diviem Pasaules kariem, šoreiz par Valmieras amatnieku biedrības iekšējo struktūru, dažām problēmām un sadarbību ar Latvijas Amatniecības kameru 30. gadu nogalē.

KRISTĪNE VOROŅINA dzimusi, augusi un mācījusies Valmierā. Žurnāliste portālā «Valmieras Ziņas».

Ir cilvēki, kuri arī aizejot  paliek. Ne vien laika biedru atmiņā, bet arī ar sava mūža    paliekošu devumu vietā, kur strādājis. Pirms gadiem Valmierā vienam no viszinošākajiem ārstiem Valdim Kantānam tāds devums mūsu pilsētai  neapšaubāmi ir tas, ka viņš — daudzu valmieriešu  iemīļots —  bija savulaik  arī    viens no  galvenajiem Valmieras jaunās slimnīcas (tagadējās Vidzemes) darba aizsācējiem.  Kā savā nozarē —  gastroentereoloģijā —  tolaik vienu no viszinošākajiem  speciālistiem  pēc klīniskās slimnīcas  «Gaiļezers»  izveides Valdi aicina darbā uz turieni, taču saikni ar kolēģiem, arī draugiem, pat kādreizējiem pacientiem Valmierā viņš nezaudēja.

...dakter's dos, dakter's brīvu dienu dos — savulaik draiski dziedāja Viktors Lapčenoks, taču ikdiena bieži vien mēdz būt krietni skarbāka un nežēlīgāka par Valda Artava ironiskajiem pantiem.

«Nav ne šodienas, ne rītdienas. Ir tikai pagātne, kas nemitīgi  atkārtojas.» (Man nezināma autora pērle)

Valmierietis novadpētnieks Kārlis Bukums savā mūžā ir savācis vairākus simtus nostāstu, vietvārdu un teiku par Valmieru un tās apkaimi. 1962. gadā viņš savu vākumu uzticēja Latvijas Universitātes Valodas un literatūras institūtam, pēc tam līdz pat mūža beigām tur sūtīja vēl vēstules ar papildinājumiem.

Naukšēnu novada pašvaldības priekšsēdētājs JĀNIS ZUMENTS ir viens no nedaudzajiem, kas nav uzrādījis citus amatus. Viņam pieder zeme un dzīvoklis Naukšēnu pagastā un 1993. gada automašīna SAAB. Pašvaldībā nopelnīti 19605 eiro, kā arī gūts 280 eiro ienākums no īpašuma pārdošanas.