Šīs nedēļas sākumā vētrainas diskusijas izraisīja informācija, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) paralēli jaunajam pedagogu darba samaksas modelim strādā pie grozījumiem, kas nosaka, ka vidusskolas klasi var atvērt, sākot no 12 skolēniem, un pēc šī modeļa ieviešanas pašvaldībām varētu nākties slēgt aptuveni 80 vidusskolas
Ar šādu devīzi no 30. jūlija līdz 2. augustam ar ļoti plašu pasākumu un notikumu programmu rūjienieši un viesi svinēja gadskārtējos Rūjienas pilsētas svētkus.
Aizvadītās nedēļas nogalē Jeros notika biedrības «Latvijas Aitu audzētāju asociācija» rīkotās tradicionālās Aitu dienas, uz kurām sabrauca aitkopji vai no visiem Latvijas novadiem, arī no Valkas. Tā kā valcēniete Dzidra Alberga ir viena no sertificētajām aitkopības speciālistēm, kas jau daudzus gadus ar savām zināšanām piedalās asociācijas vadītajā aitu selekcijas darbā, tad arī viņas ceļa mērķis sestdien bija kārtējā Aitu diena Jeru pagasta «Klimpās». Dzidru pavadīja viņas kungs Kārlis Albergs — bijušais Valkas rajona padomes priekšsēdētājs.
Aitkopībā Latvijā pēdējos gados vērojams aitu skaita un aitkopības produkcijas palielinājums, jo vai visos novados veidojas jaunas gan šķirnes aitu, gan arī gaļas aitu audzēšanas saimniecības. Biedrība «Latvijas Aitu audzētāju asociācija» kopš 2001. gada atzīta par šķirnes dzīvnieku audzētāju organizāciju, kas ne tikai tiesīga izglītot aitu audzētājus, bet arī veikt selekcijas darbu aitkopībā. Jeru pagasta «Klimpās» nesen notikušajā tradicionālajā Aitu dienā «Liesma» sarunājās ar biedrības valdes priekšsēdētāju ARNI GINTERU.
2. augustā aktieris AIGARS VILIMS pēc izrādes Eņģeļa kreisais spārns kopā ar kolēģiem svinēja savu 60. jubileju. Katram laikam ir savi elki, katrai skatītāju paaudzei — savi vīrišķības ideāli. Kas savulaik jaunajām skatītājām bija Hamlets, tas vēlāk Uldis Pūcītis un Edgars Purva bridējā. Pagājušā gadsimta 80. gadu sākumā latviešu teātrī ienāca viņu pēcnieks — Aigars Vilims. Viņš nebija viens — Valmieras teātrim audzināts, 1978. gadā Konservatorijas Teātra fakultāti beidza vesels kurss ar spilgtām un spēcīgām aktieru individualitātēm.
Lai pateiktos cilvēkiem, kuri veicinājuši Valmieras attīstību, izaugsmi, cilvēku labklājību un atpazīstamību, pilsētas pašvaldība aicina ikvienu iedzīvotāju līdz 30. septembrim pieteikt kandidātus apbalvojumiem «Gada valmierietis 2015» un «Goda valmierietis 2015».
Cēsu Gaujaslīčos jūlija nogalē notika nometne bērniem no Latvijas, tai skaitā Valmieras, un latviešu bērniem, kuri dzīvo ārzemēs — Grieķijā, Kanādā, Zviedrijā, Norvēģijā, Krievijā, Vācijā, Īrijā un Lielbritānijā. Pateicoties Sabiedrības integrācijas fonda atbalstam, 52 bērniem vecumā no 7 līdz 15 gadiem dalība nometnē bija bez maksas. Nometnes vadītāja valmieriete Zigita Baldone teic: «Visi kopā centāmies šajā skaistajā vietā ar īpašu auru radīt bērniem sajūtu, lai viņi vēlētos atgriezties te, Latvijā, ka viņus te gaida.»
Sesto gadu pēc kārtas Kontinentālās hokeja līgas kluba Rīgas Dinamo hokejisti pirmssezonas treniņnometni aizvadīja Valmierā. No 13. līdz 29. jūlijam hokejisti cītīgi strādāja gan uz ledus, gan sporta zālē, gan arī stadionā. Treniņnometnes ietvaros Dinamo aizvadīja divas pārbaudes spēles, kurās izcīnīja uzvaras. Pilnu tribīņu priekšā rīdzinieki tika galā ar Arta Ābola trenēto Toljati Ladu (3:1) un četras dienas vēlāk pārspēja Podoļskas Vitjaz komandu ar 6:2. Valmierieši abas spēles apmeklēja kuplā skaitā, pēc kā varētu spriest — skatītāji ir izsalkuši pēc hokeja. Atgādināšu, ka hokeju valmierieši varēs baudīt, sākot no septembra, kad sezonu uzsāks Valmieras HK Latvijas 1. līgā.
Pirms 60 gadiem zvejnieku laivas veda latviešus Gotlandes virzienā. Bēgļu gaitās. Mēs bijām politiski bēgļi sarkanā terora baiļu ietekmē. Pirms 100 gadiem Kurzemes iedzīvotāji arī devās bēgļu gaitās, jo muka no ķeizariskās Vācijas karapulku uzbrukuma, pēc tam no Pētera Stučkas kolektivizācijas un nacionalizācijas draudiem. Karš pārvieto tautas gan bēgļu, gan izsūtāmo statusā. Latviešiem bēgļu nometnes ir tikpat pazīstams jēdziens kā pionieru nometnes. Simtiem tūkstošu latviešu vēstures dzirnavās ir devušies bēgļu gaitās, lai svešā zemē saglabātu lielāko no vērtībām — brīvību. Bēgļu liktenis bija tik dažāds: sākot no neticamiem veiksmes stāstiem Austrālijā, beidzot ar latviešu leģionāru izdošanu PSRS. Tomēr neesmu dzirdējis par nāvi no bada vai pajumtes liegšanu.
Pašlaik Latvijai militāru draudu no Krievijas nav, bet tas nenozīmē, ka mums nav jārūpējas par savu drošību, pirmdien sacīja Latvijas vēstnieks NATO Indulis Bērziņš intervijā LNT raidījumā «900 sekundes»: papildu militārie spēki Baltijas reģionā — Baltijā un Polijā, Rumānijā un Ungārijā netraucētu, bet palielinātu drošību, jo tad tā valsts, kas vēlas vērsties pret kādu citu valsti, redz, ka gan pašā valstī ir militārie spēki, kas var dot pretsparu, gan arī kaimiņvalstis spētu ātri nākt palīgā. Militāro spēku klātbūtne apliecinātu, ka palīdzība no kaimiņvalsts var būt daudz ātrāka.