Šī gada sākumā, sanākot kopā Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas absolventiem, tika dibināts Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas absolventu klubs. Nodibinājuma mērķis ir sekmē un atbalstīt skolas notikumus, skolēnus un skolotājus. Fonda dibinātāji ir Irita Kiršblūma, Karlīne Cercina, Dzintars Krauklis, Lauris Klagišs un Edgars Atlācis.
Aizvadītajā 2015. gada maijā Valmieras ģimnāzija svinīgi atzīmēja 95. gadskārtu. Atverot brošūru par skolas vēsturi, manu uzmanību saistīja viens no direktoru uzvārdiem — Jānis Jansons. Spilgta personība. Latvijas brīvības cīnītājs, sabiedriskais darbinieks, pirmais Valmieras Valsts vidusskolas direktors. Dzimis Vaidavas pagasta Podzēnu Druļos 1890.23.III zemnieku ģimenē, Rubenes luterāņu latviešu draudzes reģistrā iegrāmatots kā Pētera un Annas, dzimušas Šneideres, no Vīgubēniem, pirmdzimtais. Bērnu pulciņš vēl sakuplos ar meitām Marri un Amāliju, dēlēnu Pēteri.
Miķelim jāatzīst, ka Valmierā paliek arvien mazāk un mazāk dažādu vietu un lietu, kuras aprakstīt un parādīt vizuāli prasītos, kā mēdz teikt, no kritiskām pozīcijām. Tā pamazām, reizēm vispirms domājot un pēc tam radot, bet dažkārt arī otrādi (kam negadās!), taču viss Vidzemes galvaspilsētas centrālajā daļā notiek: i publiskie čurūži, i miskastes savās stratēģiskajās vietās, i bruģēto kājceliņu, i jauno LED gaismas laternu arvien vairāk, i vēl viena pašapkalpošanās auto mazgātava top, i kāda savāda paskata ēka blakus Kocēnu kapiem, kam būšot ekskluzīva funkcija... Būs labi!
Šogad Muzeju nakts tēma ir DURVIS.
Nevienam priekšmetam nepiemīt vērtība pati par sevi. Tā jēga atklājas kā funkcija vai darbība, kas kalpo noteiktām norisēm, kādai ESMEI.
Saproti laika garu un izmanto iespējas! — ar tādu aicinošu moto nesen sevi pieteica Valmieras integrētās bibliotēkas komanda divos starptautiskos projektos. Uzstādījumi bija gana ambiciozi. Pirmajā («Future Literacy Net»), kas pērn noslēdzās, — veicināt sadarbību un līdzdalību kopienā, tuvināt nevalstiskās organizācijas un publiskās bibliotēkas, izveidot starptautisko sadarbības tīklu; otrajā («CreaDream Forum in Library») paaugstināt vietējās sabiedrības kompetenču līmeni un veicināt laikmetīgās kultūras izpratni sabiedrībā. Par pēdējo viena no projekta dalībniecēm — zonālā arhīva vecākā eksperte Māra Stabrovska — sajūsmināta saka: tā bija brīnišķīga iespēja mums visiem, un esmu laimīga, ka piedalījos! Līdzīgas atsauksmes dzirdēju vairākkārt.
Dzimusi un augusi Valmierā – tā par sevi saka INETA BŪDA. Viņa strādājusi un mācījusies arī Rīgā, vairāk nekā gadu pavadījusi Vācijā. Ineta ir atgriezusies Valmierā, Ekonomikas un kultūras augstskolā apgūst interjera dizainu, raksta projektus, bet brīvajā laikā dzied jauniešu korī «Skan».
Pēdējā laikā plašu rezonansi sabiedrībā ir izraisījuši likumdošanas panti par bargu sodu noteikšanu visiem un ikvienam, kas īstenos pretvalstiskas darbības, pie tam pašas šīs darbības definētas tik neskaidri, ka, gluži kā laika periodā, kas vēl saglabājies vecākās paaudzes atmiņā, ir iespējama situācija, ka būtu tikai cilvēks, pants atradīsies.
Nesen Valsts prezidents kādā no savām emocionālajām runām dažas personas nosauca par tūtiņdreijeriem. Tūlīt sākās vai starptautiska nesaprašanās, varasvīru uzvedības etiķešu zinātāju satraukums, tikumības aizstāvju sašutums. Vien, kā mēdz teikt, tautā Raimonds Vējonis ieguva kārtējo atzinību, jo bija atļāvies teikt vārdu, kāda nav latviešu literārās valodas vārdnīcās.
Aizvadītajos 25 gados atjaunotās Latvijas Republikas ekonomikā ir gājis dažādi. Ja skatāmies uz pašiem pirmsākumiem, kur mēs bijām, tad mēs bijām komandekonomikas sastāvdaļa, kur ekonomiku vadīja komunistiskā partija un kur to nodrošināja drošības komiteja un PSRS armija. Turklāt šīs komandekonomikas ietvaros mēs strādājām un apgādājām milzīgo PSRS tirgu, un mūsu teritorijā strādāja milzīgi uzņēmumi.
Sestdien asociācija «Lauku ceļotājs» vasaras tūrisma sezonu atklāja ar akciju «Atvērtās dienas Latvijas laukos». Ieinteresētie bija aicināti iepazīt asociācijā iesaistīto amatnieku, saimnieku šīs sezonas piedāvājumu.