Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēji pārmetuši pašvaldībām tirgus kropļošanu ar tā saucamajiem skolēnu autobusiem, kuros nereti novada robežās tiek pārvadāti arī pieaugušie.

Laika distancē pat lieli notikumi izgaismojas, paliek cilvēku atmiņās un pēc tam jau arī vēsturē ar daudz dziļāku notiekošā vērtējumu nekā tajā dienā, stundā, kad paši esam šim notikumam klāt, to veidojam. Tā tas neapšaubāmi ir arī ar Baltijas ceļu. Pirms 30 gadiem, kad ap 2 miljoniem Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju, neviena nepiespiesti, vien Atmodas noskaņu un iespēju aicināti, vienoti nostājās turpat 700 kilometrus garajā ierindā, neviens pat nevarēja iedomāties, ka pēc 20 gadiem šis pasākums tiks ierakstīts UNESCO «Pasaules atmiņas» starptautiskajā reģistrā kā triju tautu vienota, nevardarbīga savas gribas izpausme. Daudzi būtiski, pat traģiski notikumi vēl sekoja PSRS un arī Baltijas valstīs, bet Baltijas ceļš jau 1989. gada 23. augustā vairuma cilvēku apziņā bija mūsu valstu reāls ceļa sākums atpakaļ Eiropas valstu saimē. Šāda noskaņojuma tā laika liecinieks ir arī «Liesmā» 1989. gada 26. augustā publicētais Māras Rones raksts «Uz Eiropas sliekšņa», kurā stāstīts par šo dienu pie robežas ar Igauniju Unguriņos: «...roka atrada roku, plecs plecu un veidojās gara, gara Spītības ķēde. Tā pasaulei izkliedza, ka mēs vēl esam spīta un drosmes pilni, ka mums vēl pietiks spēka, lai stātos pret.»

Kad pirms gadiem divdesmit tikām kādā ceļojumā uz bagātajām Eiropas valstīm, pēc atgriešanās mēdzām šausmināties, cik tur daudz korpulentu bērnu, lai arī viedtālruņu tolaik vēl nebija un turienes skolās netrūka dažādu trenažieru, piemēram, lai koridorā uzstādītu salokāmo galda tenisa galdu, tā iztaisnošanai pietika ar dažām minūtēm, tomēr šie jaunieši starpbrīžos priekšroku deva nevis fiziskām aktivitātēm, bet gan čipsu pakām, kolas pudelēm vai burgermaizēm.

Tos, kuri ikvasar 23. augustā dodas uz Latvijas un Igaunijas robežpāreju Ķoņu pagasta Unguriņos, mājupceļā parasti sagaida kāds ugunskurs Rūjienas – Valmieras šosejas malā, vēja sveces vai vismaz pa kādai vientuļai svecītei – Baltijas ceļu pieminot: atceramies taču!

Latvijas piena ražotāju kooperatīva «Piena ceļš» un Igaunijas piensaimnieku kooperatīva «E-piim» biedri vienbalsīgi ir nobalsojuši par kopīga starpvalstu kooperatīva «E-Piim Societas Cooperativa Europaea Limited» («SCE E-piim») izveidi pēc ES standartiem, kas būs pirmais šāda veida kooperatīvs tā sauktajās jaunajās ES dalībvalstīs.

Tikko atzīmējām Baltijas ceļa 30. gadskārtu. Daudzviet Igaunijā, Latvijā un Lietuvā bija vēsturiskā notikuma atceres pasākumi ar atmiņām, karogiem, ugunskuriem un svecēm. Nu jau vairāku gadu garumā katru reizi 23. augusta vakarā Rūjienas novada Jeru pagasta Endzelē iepretī Rūjienas – Valmieras šosejai, pieminot Baltijas ceļu, pagasta iedzīvotājas DZINTRA VENDE un INDRA CELMIŅA neviena ne lūgtas, ne mudinātas iededz vairāk nekā simt gaismas lukturīšus. Ir bijuši gadi, kad viņas tur bijušas tikai divatā, bet bijušas daudzas reizes, kad ar saviem lukturīšiem nākuši arī citi vietējie, un tad jau gaismas ceļš sanācis krietni garāks. Nekur citur Latvijā vēsturiskajā Baltijas ceļa maršrutā nekas tāds nenotiek. Kā radās šī skaistā tradīcija? Par to stāsta abas tās uzturētājas.

Kamēr daudzviet Latvijā bango VARAM plānotās teritoriālās reformas domstarpības, pašvaldību darbs neapstājas, jo tām uzticētās funkcijas un pakalpojumi nepieļauj dīkstāvi. Arī Rūjienā, kur pēdējos gados paveikts daudz paliekoša novada iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā, pašlaik realizācijā atkal vairāki interesanti projekti. Par tiem stāsta Rūjienas novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja LĪGA MARTINSONE.

Optibet futbola virslīgā VALMIERA GLASS VIA ar neizšķirtu svētdienas spēlē pret FK Metta (0:0) noslēgusi cīņas trešajā aplī. Ceturto – izšķirošo turnīra apli mūsu futbolisti uzsāks vien 14. septembrī ar spēli Daugavpilī.

No 21. līdz 25. augustam Valmierā, Vidzemes Olimpiskajā centrā, un Kocēnu sporta namā 13. reizi norisinājās starptautiskais florbola turnīrs «Latvian Open», kas šoreiz pulcēja 35 komandas no sešām valstīm – Latvijas, Somijas, Zviedrijas, Šveices, Igaunijas un Krievijas. Turnīra ietvaros notika arī florbola treneru un tiesnešu semināri.

Lai cik svēta un daudziem no mums arī dziļa personiska  ir Baltijas ceļa jubileja, tas tomēr nevar būt iegansts ļaut «paslaucīt zem tepiķa» daudzus pensionārus smagi sāpinājušo PNB bankas skandālu. Gluži kā dažam Saeimas deputātam, kuri vēl atļaujas izteikt personiskās domas, FKTK rīcība man šķita nevajadzīgi barga. Taču rādās, ka iestādei akūti vajadzēja «ķeksīti».