Par vienu valodu bagātāki
Mācīties svešvalodas ir vērtīgi un modē. Viena no svešajām ir arī zīmju valoda, kuru apgūst ikviens, kam ir nopietnas dzirdes problēmas, mācās arī dzirdes invalīdu tuvinieki.
Teic, ka pasaulē ir vieglāk un sarežģītāk apgūstamas svešvalodas. Vieglākās tās, kam vārgāka gramatika, sarežģītākās — kam rakstībā viešas hieroglifi, viens hieroglifs varot izteikt pat veselu domu. Tiekoties ar cilvēkiem Latvijas Nedzirdīgo savienības Valmieras reģionālajā biedrībā, tapa skaidrs, ka arī zīme var būt vesels stāsts.
Šonedēļ Latvijā un arī Valmierā atzīmē Starptautisko nedzirdīgo nedēļu. Pasaulē tāda notiek jau gadus sešdesmit, kad nedzirdīgo kopiena saliedējas un pārējai sabiedrībai vairāk stāsta par to, kā tas ir — dzīvot daudz klusākā pasaulē.
Otrdien atvērto durvju diena bija arī Valmieras reģionālajā biedrībā, un katrs, kuru interesēja, varēja uzzināt, kāda ir mūspuses vājdzirdīgo un nedzirdīgo ikdiena, kādas ir viņu iespējas iesaistīties darba tirgū, būt aktīviem, mērķtiecīgiem sabiedrības locekļiem, kādas nodarbības un pasākumi notiek biedrībā un kā strādā zīmju tulks.
Beāte Balode ir retas profesijas pārstāve Latvijā. Vidzemē strādājot kādi trīs četri zīmju tulki, līdzīgs skaits citos reģionos un par kādu vairāk galvaspilsētā.
ZĪMJU VALODĀ labāka saziņa ar savējiem, saka LNS Valmieras reģionālās biedrības vadītāja Dace Lāce (no kreisās), jo dzirdīgie parasti zīmju valodu nezina. To dzīves laikā iemācās retais. Parasti bērnu vecāki vai paši bērni, ja dzirdes problēmas ir dzimtā. Vēl mācās dzirdīgie, kuri izvēlas surdotulka profesiju. Šo darbu dara arī valmieriete Beāte Balode. Jāņa Līgata foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv