Ugunsgrēks ir viens no spēcīgākajiem un postošākajiem draudiem, kas savā ceļā nesaudzē neko. Kā liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta statistika, pērn Latvijā degušas 1952 dzīvojamās mājas – trešā daļa no visiem uguns postītajiem objektiem.
16. februārī 102. dzimšanas dienu atzīmēja Burtnieku iedzīvotāja, ilggadēja Burtnieku Ausekļa pamatskolas (tolaik Burtnieku astoņgadīgās skolas) sākumskolas skolotāja Lidija Ustīnova.
«Kad ar sievu Leldi 1992. gadā uzsākām patstāvīgu saimniekošanu, par savas zemnieku saimniecības pamatnozari izvēlējāmies piena lopkopību.
Pēc pašvaldību vēlēšanām un administratīvi teritoriālās reformas jaunā attīstības modeļa ieviešanas Valmieras lielnovadā Rūjienas kultūras namā vairākus mēnešus bija izveidojušās divas vakances. Nesen uzzinājām, ka nu tās ir aizpildītas.
Valmieras vēsturiskajā centrā patlaban turpinās būvniecības un pārbūves darbi. Šobrīd jau zem jumta ir Valmieras pils kultūrvides centra stiklotā jaunbūve, turpinās 18. gadsimtā celtās Vecās aptiekas restaurācija, kam ir saņemts Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes būvprojekta saskaņojums un darbu atļauja.
Mazsalacas apkārtnes koru darba aizsācējam un profesionālās meistarības kaldinātājam, Sēļu pagastā dzimušajam Cimzes skolotāju semināra absolventam Pēterim Hincenbergam 15. februārī apritējusi nozīmīga jubileja – 190.
Projekta «Veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi Valmierā» īstenošanai Valmieras novada pašvaldība ir saņēmusi finansējumu dažādu sporta, aktīvās atpūtas un veselības izglītības pasākumu īstenošanai dažādām vecuma grupām – no pirmsskolas vecuma bērniem līdz senioriem.
Valmierieši un Valmieras viesi! Mēs esam saņēmuši un ceļu, ielu un ietvju uzturētājiem operatīvi nodevuši visas jūsu sūdzības, ierosinājumus un fotogrāfijas.
Sagaidot skolotāja, muzejnieka, ģeologa, jaunu pedagoģisko atziņu ieviesēja, rakstnieka, kolekcionāra, sabiedriskā darbinieka Jāņa Grestes (1876.23.06. – 1951. 02.02.) 145. jubileju, viņa atcerei un nopelniem un nezūdošu vērtību saglabāšanai kultūrvēsturnieks Jānis Polis un operators Vilnis Blūms izveidoja videofilmu «Pret sienu tik ar pauri…» (Blaumanis par draugu).
Mazsalacai kopš 1928. gada 11. februāra ir pilsētas tiesības, un šogad Mazsalacas pilsētai tiek svinēti jau 94 gadi.
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla EURES darba mobilitātes konsultanti arī šogad veidos cikla «Esi informēts, atgriežoties Latvijā» tiešsaistes raidījumus. 2022. gada pirmais raidījums būs skatāms 24. februārī plkst. 16 EURES Latvia Facebook lapā (https:// www.facebook.com/eureslatvia).
Šodien pirmo reizi Liesmā jaunā Valmieras novada Strenču apvienība, bijušais Strenču novads, uz kuru pirms administratīvi teritoriālās reformas braucām kā pie tuvākajiem pārrobežas kaimiņiem.
Iespējams, Strenču mūzikas skola ir otra Gaujai tuvākā Latvijā, tūlīt aiz Valmieras mūzikas skolas. Tiesa, Strenčos skola savā vietā ilgākus gadus, šogad ēkai varēs svinēt pirmos trīsdesmit piecus. Par to, cik ilgi, kas un kā šeit notiek, stāsta RALDA ZIEMULE, mūzikas skolas direktore jau apaļus divdesmit gadus.
Pirmdienas vakarā Valmieras Kultūras centra zāle bija pulcējusi teju pussimtu valmieriešu, iespējams, arī kādu tālāku braucēju. Pasākums bija ļoti aktuāls – būvniecības ieceres prezentācija par projektu "Valmieras pilsētas Dienvidu industriālā maģistrāle – Linarda Laicena ielas savienojums ar TEN-T tīklu".
4. februārī tiešsaistes apbalvošanas ceremonijā VSIA «Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca» (turpmāk – Slimnīca) jau otro gadu pēc kārtas saņēma «LDDK Līdzsvara balvu 2021» – šogad kategorijā «Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana darba vietā».
Valmiera iet pretim Eiropas kultūras galvaspilsētas titulam 2027. gadā. Un novada muižu tīkls tiek akcentēts kā nozīmīga daļa pieteikumā.
J. Endzelīna Kauguru pamatskolas skolniece Kristiāna Spalviņa piedalījusies jauno dizaineru konkursā. Viņa izdomājusi un izstrādājusi masāžas elementu zirgam vai ponijam.
Apaļo desmit gadu jubileju «Dzietiem» joprojām nav izdevies plaši nosvinēt. Deju kolektīvs cer, ka tas izdosies rudenī. Viņi strādā, mēģina, liek jaunas dejas un nemaz neslēpj, ka gatavojas īstiem Dziesmu un deju svētkiem.
Skolās, bērnudārzos un arī radošajās nodarbībās pieaugušajiem, kas notika pagastos, šajā nedēļā runas un darbi bija ap sveču liešanu, dedzināšanu un vaska dekoru veidošanu.
Pandēmijas laiks nav vienkāršs arī dažādām biedrībām, zināms, ka daļa savu darbību ir pat apturējusi uz Covid-19 laiku.