Pilsētās un novados

Šoruden pirmais «Smart Lunch» Vidzemes Augstskolā notika ar Vidzemes Augstskolas absolventiem Andri Jurgu un Tomu Bergu, pasākums pulcēja interesentu lielu skaitu.

Brenguļu «Jaunozolos» šogad kūtī gaiļi dziedot ne tikai rīta agrumā, bet cauru dienu un arī vakaros. Saimnieks Ilmārs Immurs atceras ticējumu: ja gaiļi dzied arī vakaros, tas uz lietainu laiku. Tāds paredzējums gan varētu būt attiecināms vien uz septembri, jo visa vasara drīzāk bijusi pārāk sausa, grāvji stāvējuši tukši, pat dīķī ūdens nav bijis. Viņš uzskata, ka tieši sausums lielā mērā ietekmējis labības nogatavošanos un kartupeļu nobriešanas aizkavēšanos rudenī. Kad beidzot uznācis lietus, augi vēl steiguši padzerties.

No maija līdz augusta beigām norisinājās Beverīnas novada pašvaldības rīkots konkurss «Sakoptākā sēta». Tika saņemti 25 pieteikumi no visiem pagastiem, veidojot konkurenci četrās nominācijās — sakoptākā lauku sēta, sakoptākā ģimeņu māju ciematā, sakoptākā daudzdzīvokļu māja un sakoptākais uzņēmums, lauku saimniecība.

"Mans mērķis ir panākt, lai jau pavisam tuvā nākotnē ikviens bērns Latvijā var justies droši un viņam ir sava ģimenes māju sajūta." Ar šo labklājības ministra Jāņa Reira teikumu pirms neilga laika tika sagaidīts ikviens ministrijas mājaslapas apmeklētājs. Valsts kā atslēgu uz šo mērķi ir izvēlējusies Labklājības ministrijas kopā ar Latvijas plānošanas reģioniem un pašvaldībām īstenoto deinstitucionalizācijas projektu, kurā ar ES fondu finansējuma atbalstu radīs plašu pakalpojumu klāstu, lai bērni, kas šobrīd dzīvo sociālās aprūpes centros, varētu augt ģimeniskā vidē.

Ģimenes atbalsta centrā "Zīļuks" Ērgļu novadā un Madonas novada bērnu un jauniešu ārpusģimenes aprūpes un atbalsta centrā "Ozoli" viesojāmies vēl pirms skolas gaitu atsākšanās, pēdējās vasaras brīvlaika dienās. Bērni līdz ar to bija sastopami, braukājot ar velosipēdu, skatoties pārraides televīzijā, rotaļājoties ārā, tomēr viņiem ir arī dažādi ikdienas darbiņi.

Vislabākā vieta, kur bērnam augt, nenoliedzami ir ģimene, jo tieši ģimene ir tā, kas nodrošina bērnu ar visu nepieciešamo, ne tikai ar materiālajam lietām, bet arī pašu galveno – emocionālo atbalstu un mīlestību. Diemžēl ne visi vecāki apzinās savu nozīmīgo lomu bērnu audzināšanā, un bērni no bioloģiskajām ģimenēm tiek izņemti un nonāk ārpusģimenes aprūpē. Vispirms šajos gadījumos tiek meklētas iespējas bērnam augt ģimenes apstākļos, vai nu pie aizbildņiem, vai audžuģimenē, un tikai tad bērns nonāk institūcijā.

Valmieras SOS bērnu ciematā bioloģisko vecāku atstātie bērni ierasti dzīvo ilgi. No bērna kājas līdz pieaugušā briedumam. Šeit veidojas viņu pasaules pamats.

Nu jau astoņus gadus Latvijā darbojas projekts "Babybox" – vieta bērna dzīvībai. Tā laikā izveidotas astoņas glābējsilītes – vietas, kur vecāki anonīmi var atstāt savu jaundzimušo adopcijai. "Kādreiz man likās, ka tikai psihiski slims cilvēks var atteikties no sava bērna, taču šo gadu laikā savu viedokli esmu mainījusi diezgan kardināli. Stāsti ir ļoti dažādi, un daudzi no tiem – vairāk nekā saprotami," stāsta projekta vadītāja Laura Zvirbule.

Kļūt par audžuģimeni ir misija, kuru ne visi spējīgi uzņemties. Tas ir smags darbs, kas līdzi nes gan asaras, bailes un satraukumu, gan gandarījumu un apziņu, ka esi kādam palīdzējis, mums atklāj Inga Pērkone no Raunas novada Drustiem, kura ir bijusi audžumamma jau vairākiem bērniem.

Kuldīdzniekam Raitim (vārds mainīts, jo vīrietis negribēja publiski atklāt savu identitāti) ir labs darbs, dzīvoklis, visbeidzot – arī pašam sava ģimene. Visu viņš sasniedzis paša spēkiem, arī nu jau slēgtā Alsungas bērnunama darbinieku mācīts. "Tur iemācīja, ka no darba nav jābaidās," atzīst Raitis.

Arī mūspusē daudzi lauksaimnieki bažījas, ka ieilgušo lietavu dēļ joprojām palielās platībās ir nenovākti graudaugi, tādēļ lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir aizņemta, nevar to uzart un iesēt ziemājus. Šādā neapskaužamā situācijā katrs starp lietiem noķerts un laimīgi  apsēts ziemāju hektārs pašlaik tiek uzskatīts par graudkopja sava veida sasniegumu.

Iepriekšējā piektdienā Daibē notika ZAAO 4. atvērto durvju diena, uz kuru bija aicināti Ziemeļvidzemes pašvaldību vadītāji un par atkritumu apsaimniekošanu atbildīgie speciālisti. Vajadzība pēc šādas atkārtotas iepazīstināšanas gan ar ZAAO piedāvātajiem tehniskajiem atkritumu apsaimniekošanas risinājumiem, gan prasībām atkritumu šķirošanā vispirms ir tādēļ, ka dažās pašvaldībās pēc vēlēšanām mainījusies vadība, bet vēl vairākās — par atkritumu savākšanu un šķirošanu atbildīgie saimnieciskie darbinieki. Šāda kopīga saruna, kurā piedalījās arī Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas un Izglītības ministrijas pārstāvji, bija nepieciešama arī tādēļ, lai pašvaldību pārstāvjiem skaidrotu, kādas prasības atkritumu apsaimniekošanā gaidāmas turpmāk. Tās vispirms nosaka vairāki šogad pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas paredz pašvaldībām atkritumu apsaimniekošanā daudz konkrētāku un galveno atbildību. Līdz šim likumdevēji šo atbildību bija noteikuši diezgan vispārināti, bet turpmāk jau noteikts, kādas normas, kādi atkritumu savākšanas un šķirošanas procenti kurā gadā būs jāsasniedz.

No 11. līdz 15. septembrim Valmieras pirmsskolas izglītības iestādēs notika Drošības dienas, ko organizē Valmieras Izglītības pārvalde sadarbībā ar Valsts policiju un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.

Turpinot tēmu par maldinošiem operatīvo dienestu izsaukumiem, sarunājos ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības Vidzemes reģionālā centra vadītāja vietnieci medicīnas un operatīvajos jautājumos SNIEDZI BRAČKU.

Kā jau ierasts, rudenī iedzīvotāji aktīvāk dodas mežā sēņot, ogot vai vienkārši labi atpūsties. Diemžēl pēdējā laikā aizvien vairāk sēņotāju un ogotāju apmaldās, nespēj izkļūt no meža. Tāpēc Valsts policija iedzīvotājiem, kuri dodas mežā vai purvā, atkārtoti atgādina būt gudriem un prātīgiem, nodrošināties ar pašu nepieciešamāko, lai pēc iespējas ātrāk un veiksmīgāk varētu atgriezties siltajās mājās.

«LKS «Lauksalaca» par ilggadēju darbību lauksaimniecības nozarē — lielākajam darba devējam un nodokļu maksātājam Mazsalacas novadā». Tā teikts Ministru prezidenta Māra Kučinska šā gada 25. augustā «Lauksalacai» pasniegtajā Pateicības rakstā.

Kad «Liesma» nesen viesojās Mazsalacas novada Sēļu muižā un ar izbrīnu apskatīja tās daudzās izstāžu zāles un izstādes, pagasta kultūras darba vadītāja Ināra Blūma ar pateicību pieminēja vairākus vietējos, kuri regulāri palīdz Sēļu muižas garīguma vairošanā. Viens no tiem — vietējais galdnieks, kokamatnieks, arī tautas mūzikas kopas «Sēļu muižas muzikanti» akordeonists UĢIS VĪTIŅŠ. Nolēmām iepazīties, tādēļ devāmies ciemos uz Sēļu pagasta centra «Dīķīšiem».

Dikļu muižas kalpotājam Jānim bijis tikai septiņpadsmit, kad vācu teātrī redzētās Šillera lugas «Laupītāji» izrādes iespaidā viņš iejūsmināts sācis to pārtulkot latviski, visticamāk pat nezinādams, cik šis solis nozīmīgs dzimstošajai latviešu kultūrai: 1818. gadā muižas rijā (pēc citiem avotiem — šķūnī) notika pirmā teātra izrāde latviešu valodā. Pats Jānis bijis, kā tagad teiktu, trīs vienā — tulkotājs, režisors un aktieris: tēlojis Kārli Moru, citās lomās iejutušies pārējie muižas ļaudis. Saglabājušās ziņas, ka uzveduma iespaids bijis gana liels, lai toreizējie teātra spēlētāji vēlāk uzvārdu došanas laikā sev izvēlētos izrādes varoņu vārdus (interesanti, kāda izcelsme Peitānu Jāņa uzvārdam?)

Augstākajā ēkā Seulā, Dienvidkorejā, un piektajā augstākajā pasaulē — Lotte World Tower debesskrāpī — lietots Valmiera Glass ražotais stikla šķiedras audums, lai nodrošinātu augstās ugunsdrošības prasības augstceltnē. Audums izmantots kā ugunsdrošais dūmu un uguns aizkars jeb ugunsdroša barjera, kas ir efektīvs aizsardzības veids ārkārtas situācijās, kas saistītas ar ugunsgrēka izcelšanos un izplatīšanos telpās.

Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) konkursa «Sakoptākais mežs» žūrija noslēdzošajā mežu īpašumu vērtēšanas izbraukumā klātienē vērtēja meža īpašumu «Liepas» Burtnieku novadā un «Liepziedi» Limbažu novadā. Konkursa rezultātus izvērtēs un paziņos meža nozares gada balvas «Zelta čiekurs» pasākumā decembrī.