Pilsētās un novados

Sēļu muižas dzīvojamajā mājā plašākā telpa ir atvēlēta bibliotēkai.

Latvijas simtgadē Mazsalacā tika pabeigta Parka ielas posma rekonstrukcija. Tagad Parka iela ir asfaltēta un tai blakus esošā ietve ir bruģēta.

«Tā bija sagadīšanās, ka izvēlējos melioratora profesiju. Dzīvoju Mālpilī, kur tolaik bija Mālpils hidromeliorācijas un celtniecības tehnikums. Pēc pamatskolas beigšanas man bija jāiet uz Siguldas vidusskolu. Dokumentus gan iesniedzu, bet bija bail aiziet no mājām. Jauniešu grupa, kas bija tehnikumā iesnieguši dokumentus, tika iesaistīti apkārtnes uzkopšanā. Arī es piedalījos, un direktors mani aicināja kārtot eksāmenus. Piekritu un nokārtoju. Lai arī konkurence nebija maza – 4,6 pretendenti uz vietu, mani uzņēma. Priecājos, ka esmu atkal mammai zem brunčiem (viņa tolaik strādāja tehnikumā) un vēl četrus gadus varēšu dzīvot mājās. Tā kļuvu par melioratoru, līdz tam nezinot, kas tas ir.

Šajā atbildīgo hierarhijā pašā augšā ir valsts. Par aktualitātēm stāsta Valsts SIA Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi Vidzemes reģiona meliorācijas nodaļas Valmieras sektora vadītājs ULDIS PODNIEKS.

Par pašvaldības aktivitātēm meliorācijas jomā stāsta Burtnieku novada pašvaldības attīstības projektu vadītāja ELĪNA RULLE:

VALDIS CIRCENIS vada zemnieku saimniecības «Jaunstrūkas» un «Irbītes», kuras atrodas Plāņu un Trikātas pagastā. Uzņēmums zemes meliorēšanu uzsāka pirms sešiem gadiem, kuru laikā meliorēta lielākā daļa apsaimniekotās platības. Teritoriju sakārtošanas process prasa lielus finansiālus ieguldījumus, un tas atmaksājas tikai pēc pieciem vai sešiem gadiem, bet ļoti pozitīvi ietekmējis saimniecības kopējo ražību. Tehnika, kas nepieciešama, lai meliorācijas sistēmu saglabātu labā kārtībā, ir ļoti dārga. Saimniecības īpašumā ir Case ekskavators, ar kuru pamatā tiek veikti vajadzīgie darbi. Ar dronu palīdzību tiek identificētas problēmas zonas platībās, lai vēlāk dotos uz lauka un apsekotu to.

«Mūsu problēmas neatšķiras no pārējās Latvijas problēmām,» stāstījumu par ceļu infrastruktūras uzturēšanu kārtībā sāk Naukšēnu novada saimniecības vadītāja ŅINA KRASTIŅA.

Varētu teikt, ka Naukšēnu novadā patlaban iestājusies neliela bibliotēku krīze, jo Naukšēnu bibliotekāre Sarmīte Praudiņa atveseļojas pēc operācijas, bet aizvietotāja strādā nepilnu darba dienu, savukārt Ķoņu bibliotekāre un kultūras darba vadītāja Egita Podniece uzrakstījusi atlūgumu pēc pašas vēlēšanās. Ķoņu pagasta pārvaldes vadītāja Ņina Krastiņa gan sola tuvākajā nākotnē šo situāciju labot, aicinot darbā citu speciālistu, jo pašvaldības līdzekļi ir pietiekami, lai ķoniešiem būtu sava sava gaismas pils, kur iepazīt jaunāko literatūrā un periodikā. Toties ar pilnu jaudu darbojas Naukšēnu novada vidusskolas bibliotēka, par ko stāsta tās vadītāja INGA MEDNE:

No 17. līdz 20. janvārim Gaujas Nacionālā parka tūrisma biedrība kopā ar Rīgas Tūrisma attīstības biroju «Live Rīga» un Jūrmalas pilsētas pašvaldību piedalījās starptautiskajā tūrisma izstādē Somijā «Matka Nordic Travel Fair 2019», kas ir lielākais notikums Ziemeļvalstu tūrismā.

Radoši un līdzi jūtoši cilvēki sarūpējuši vajadzīgos adījumus.

Darbs ar jaunatni vienmēr būs izaicinājums, jo tas prasa pacietību un patiesu interesi, lai spētu jauniešus iesaistīt sabiedrībai un pašiem nozīmīgos notikumos. Tāpat mērķauditorijas intereses un vajadzības ir ļoti mainīgas. Kopš pagājušā gada rudens jaunatnes jomā Beverīnas novada pašvaldībā notikušas vairākas pārmaiņas – jaunatnes lietu speciālistes darba pienākumus sākusi pildīt Marika Daļecka un jauniešu centrs kļuvis mobils.

Kad Liesma jautā Brenguļu alus ražotājiem: kāds bijis 2018. gads?, alus brūvētājs Māris Freivalds pieticīgi atbild, ka veiksmīgs! Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, kad vasaras bijušas mazāk saulainas, alus patēriņš audzis par 12,5%. Labvēlīgs bijis karstais un saulainais laiks, lai alus baudītāji viesotos SIA «Abula» alus dārzā Brenguļos, gan arī to baudītu visā Latvijā. Tā rezultātā Freivaldu ģimenes uzņēmums godināts Beverīnas novada Ražas ballē kā lielākais nodokļu maksātājs.

Valmierā kā jau Vidzemes galvaspilsētā ievērojams ir jau tā sauktais vietējais autoparks, un kur tad vēl tie, kas ar saviem spēkratiem ik dienu ierodas mūsu pilsētā strādāt vai vienkārši patērēt naudu lielveikalos! Pērn pilsētas pašvaldība iegādājusies īpašu aparatūru, kas ārēji ļoti atgādina pārvietojamo fotoradaru, taču patiesībā ir absolūts bezpeļņas pasākums (kaut arī fiksē ātrumu!) ar vienīgo mērķi – noteikt satiksmes plūsmas intensitāti dažādās Valmieras vietās. Tad nu, piemēram, centrā tilts pār Gauju pērnā gada decembrī – mērījumi tika veikti no 15. decembra – darba dienās sev pāri pārlaida vidēji 16 tūkstošus automašīnu, bet pirmssvētku dienās – līdz pat 20 tūkstošiem!

Nesen, braucot pa Rūjienas ceļu Ķoņu virzienā, pamanījām kādu aploku, kurā, neskatoties uz sniegputeni, aitu māšu uzraudzībā dzīvespriecīgi spriņģoja bariņš šajā ziemā dzimušo jēru. Piestājām pie kūts, kuras sienu rotā izkārtne, kas vēsta, ka šajā saimniecībā ir realizēts ES finansiāli atbalstīts projekts «Mazo lauku saimniecību attīstībai».

17. janvārī aizsardzības nozares vadība tikās ar Latvijas darba devējiem – uzņēmumu, biedrību, pašvaldību un izglītības iestāžu pārstāvjiem, lai pateiktos par viņu atbalstu un ieguldījumu Zemessardzes stiprināšanā.

Viņnedēļ visā Latvijā, arī Kocēnu novadā tika pieminēti 1991. gada barikāžu notikumi. 18. janvārī Kokmuižas pils parterā kā ik gadu tika iedegts barikādēm veltīts piemiņas ugunskurs, pie kura pulcējās Kocēnu pamatskolas skolēni, Kocēnu 38. skautu vienība, PII «Auseklītis» audzēkņi. Par 1991. gada barikāžu notikumiem stāstīja to dalībnieks, kocēnietis Tālavs Megnis. Savukārt 19. janvārī Kocēnu kultūras namā izskanēja barikāžu laika dziesmas un atmiņas kopā ar dziedātāju Ievu Akurateri, mūziķiem Leonu Sējānu (ģitāra) un Matīsu Akurateru (perkusijas).

Nedēļas izskaņā Liesmas redakcijā viesojās konkursa dalībnieki, lai tiktos ar Alekseju Loskutovu (Jaunā Vienotība) un Eiroparlamenta deputāta Krišjāņa Kariņa palīdzi Elīnu Bīviņu. Pēc diskusijām par valstī aktuāliem jautājumiem tikšanās noslēgumā tika izlozētas divas ceļazīmes uz Briseli Beļģijā. Iespēju doties un aplūkot Eiropas Parlamentu ieguva Elīna Kuplā un Juris Mūrnieks.

Veidojot apskatu, satiku Latviju un pasauli. Pie manis atnāca pagātne un atveda līdz šodienai. Visas norises nesaraujami saistītas ar Naukšēniem. Mums viena zeme, viens liktenis. Mēs bijām klāt notikumos, kas risinājās 2018. gadā.

Piektdienas pusdienlaikā Naukšēnu novada vidusskolā bija pagrūti atrast kādu dzīvu dvēseli, jo visas klases kopā ar savām audzinātājām bija devušās ārā, lai skolas priekšā, aiz Jauniešu centra, pie sporta zāles, stadionā un citviet piedalītos vienpadsmit Sniega dienas disciplīnās – sniega torņa celšanā, velteņa mešanā, mantu meklēšanā sniegā, šļūkšanā no kalna, slēpošanas stafetē, sniega nešanā, sniega mešanā, piku mešanā pa mērķi, āboliņa vilkšanā, virves vilkšanā un konkursā atrodi divus vienādus. Tuvāk par šo pasākumu lūdzām pastāstīt Naukšēnu novada vidusskolas direktora vietnieci audzināšanas darbā INGU GAILI:

Kamēr bērni priecājās Sniega dienā, divi vīri zem gājēju tilta cītīgi urba āliņģus Rūjas ledū, lai nodotos zemledus makšķerēšanas procesam, kas savā ziņā esot laimes spēle, jo neesot vienkārši uzminēt, kur tobrīd mājo lielā zivs. Spriežot pēc lomiem, šie vīri gan nebija nekādi biklie iesācēji, tā kā abiem kastītēs spirinājās itin brangi asarēni. Prāvāko asari tobrīd bija izvilcis Andris, kas atzinās, ka dzīvojot viens, tāpēc zivis būšot jātīra pašam, tomēr ēšana viņam neesot galvenais, bet gan pats makšķerēšanas azarts, ka izdevies izmānīt zivi no āliņģa.