Rūjienas Tautskolā Atvērto durvju dienā ikvienam interesentam bija iespēja tuvāk iepazīties ne tikai ar Tautskolas šīs sezonas piedāvājumu novada iedzīvotāju interešu izglītībā, bet arī katram pašam aktīvi piedalīties tās dienas plašajā programmā.
Droši var apgalvot, ka 2016. gada 18. februāris ir paliekoši ierakstīts Naukšēnu vēsturē. Klātesot novada vadībai, vidusskolas pedagogiem, vecākiem un jo kuplam skaitam bērnu, aplausiem skanot, tika pārgriezta lente pretī durvīm, aiz kurām atrodas krāsaini koša, silta, mājīga zināšanu un jaunu prasmju pasaule. Ar naukšēniešu lielo notikumu tuvāk iepazīstina Naukšēnu novada vidusskolas direktore AIGA STIERE:
Naukšēnu pagasta «Lejas Dambjos» 8. februārī esot ēsta svētku kūka un pūstas 10 svecītes, jo tieši tik gadu apritējis RASAS OZOLIŅAS Aušanas darbnīcai «Rūja», kas atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, tādēļ tur senās mājvietas jaunie saimnieki Rasa un Arnis Ozoliņi ievēro zaļo dzīvesveidu un apkārtējai videi draudzīgus uzņēmējdarbības principus.
«Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība «Daiva», izmantojot ES fondu līdzfinansējumu, pērn veikusi gandrīz pusmiljona eiro vērtas investīcijas — uzbūvēti divi graudu glabāšanas torņi un noliktava. Apsveicama ir kooperatīva iniciatīva alternatīvas enerģijas izmantošanā graudu kalšu darbībā.» Tā teikts pamatojumā, kādēļ LLKA konkursā «Gada labākais lauksaimniecības/ mežsaimniecības kooperatīvs 2015» kooperatīvam «Daiva» piešķirta speciālā balva par investīcijām konkurētspējas paaugstināšanā.
Ziņa, ka šogad divos nozīmīgos mūzikas skolu konkursos ievērības cienīgus sasniegumus ieguvuši arī vairāki Rūjienas mūzikas skolas audzēkņi, mudināja «Liesmu» atvērt nelielā, bet pēcpusdienās vienmēr skanošā namiņa durvis un lūkot, kas tur notiek. Gida lomā — Rūjienas mūzikas skolas direktors VALDIS MEIJERS.
AS «Lauku Avīze» izdotā «Sējas un Ražas Avīze 2016» šonedēļ vēsta: «Mēness tuvojas kulminācijai — Pilnmēness stāvoklim, un sākas jauns sējas laiks. 18. un 19. februārī atkal ir laiks puķu sēšanai un pārstādīšanai. 20. un 21. februārī sēj kātu un lapu selerijas, ja tas izdarīts jau agrāk, tad piķē un pārstāda. 21. februāra vakarpusē var iesēt arī tomātus, baklažānus, paprikas.»
Pārtikas un veterinārā dienesta informācija vēsta, ka aizvadītajā gadā Latvijā 1048 mežacūkām konstatēja saslimšanu ar Āfrikas cūku mēri (ĀCM), infekcija bija uzliesmojusi 52 valsts novados un 184 pagastos. Šogad ĀCM konstatēts 125 mežacūkām, un pašlaik tas skāris 36 novadus un 65 pagastus. Lai saprastu, cik bīstama ir situācija ar ĀCM, devāmies pie PVD Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītāja, valsts vecākā veterinārā inspektora MĀRČA ULMAŅA.
Kristīgajā pasaulē vakar, 10. februārī, sākās gavēnis. Ēst mazāk, ievērot diētu vai no daudz kā ierasta savā ēdienkartē atsacīties vispār — tā ir katra paša lieta un arī paša attiecības ar savu sirdsapziņu. Daudzi cilvēki zina, ka gavēnī svarīgi ne tik daudz savu miesu, kā prātu un garu sakārtot, tādēļ arī pašlaik tik daudz runā par garīgām pārdomām un mērenību it visā.
www.laukutikls.lv jaunākā informācija vēsta, ka Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Valmieras konsultāciju birojs aicina uz mācībām uzņēmējus, piedāvājot profesionālās pilnveides izglītības programmā apgūt lauksaimniecības pamatzināšanu kursu.
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas konkursā «Gada labākais lauksaimniecības/mežsaimniecības kooperatīvs 2015» ar 648 balsotāju balsīm lielo kooperatīvu grupā ar apgrozījumu no 1,5 miljoniem eiro un vairāk par labāko atzīts Vidzemes un Latgales graudu nozares kooperatīvs «VAKS». Kooperatīvam tā ir jau ceturtā balva šajā konkursā. Kas ir stabilitātes pamatā? To «Liesma» devās noskaidrot pie «VAKS» valdes priekšsēdētāja INDUĻA JANSONA.
3. februāra vakarā pl. 19.30 LTV 1 ar jaunām sērijām atgriežas skatītāju popularitāti iemantojošais kulinārijas šovs «Īstās latvju saimnieces». Šoreiz par labākās Latvijas namamātes titulu un 1000 eiro naudas balvu saimniekošanā, viesmīlībā un iznesībā sacentīsies septiņas izdarīgas sievas no Jelgavas, Talsu, Aglonas un Beverīnas novada, kā arī no Alsungas, Slampes un Malnavas.
Valmiermuižas alus darītava, tās produkcija, «Valmiermuižas klēts» aura, virtuves smaržas un garšas, vietējo mājražotāju un amatnieku preču tirgotava, gadskārtu tirdziņi, viesmīlība un kopējā omulība ir kā magnēts, kas liek Valmiermuižā atgriezties. Iepazīsimies ar «Valmiermuižas klēts» Nama māti — MARITU MASTIŅU, kuras uzdevums ir vairot šā magnēta pievilkšanas spēku.
Ir atkusnis! Saruna ar «Latvijas autoceļu uzturētāja» Valmieras ceļu rajona Rūjienas – Mazsalacas iecirkņa darbu vadītāju MĀRI BROKĀNU notika dienā, kad sniga, un pie tam tik daudz, ka visiem iecirkņa darbiniekiem darāmā bija atliku likām: kam kaisāmais materiāls jāgatavo, kam tas jāizvadā, kas jau rīta gaismiņā devies ceļus, kas savukārt ceļmalas attīrīt no sniega. Ar Rūjienas – Mazsalacas iecirkņa darbu apjomu iepazīstina Māris Brokāns.
Šīs priekšrocības publisko pakalpojumu saņemšanā tagad var izmantot ikviens Vidzemes reģiona iedzīvotājs, jo pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iniciatīvas Vidzemē darbu uzsākuši trīspadsmit Valsts un pašvaldības vienotie klientu apkalpošanas centri. Tas nozīmē, ka tagad iedzīvotāji un uzņēmēji valsts un pašvaldības pakalpojumus var saņemt vienkopus, tā ietaupot tik dārgo laiku un naudu.
Rūjienas novada Lodes pagasta zemnieku saimniecība «Kalntontes» ar sasniegto piena ražošanā vairākus gadus pēc kārtas ir stabila līdere pienkopības nozarē. Tā 2014./2015. pārraudzības gadā 115 slaucamajām govīm vidējais izslaukums no govs bija 12146 kg, kas saimniecību ierindo Latvijas ražīgāko saimniecību sestajā vietā. Kā tas izdodas un pie tam vēl laikā, kad ražošanu negatīvi ietekmē piena krīze, to braucām vaicāt saimniekiem «Kalntontēs» INGAI un AIGARAM KALVĒM.
Tā «Vaidavas Keramika» pašmāju un ārzemju tirgum piesaka savu jauno māla trauku kolekciju «Zeme», anotācijās uzsverot, ka tie ir trauki, kuros apvienojas Latvijas keramikas tradīcijas ar vēlmi pēc ziemeļnieciski kautra estētiska baudījuma. Kas vēl pašlaik top nelielajā ražotnē? Stāsta ģimenes uzņēmuma vadītājs MIKS BALODIS.
Arī Strenču novada Jērcēnu pagasta zemnieku saimniecība «Veckūkuri» ir iekļauta Latvijas ražīgāko ganāmpulku topā, jo 2014./2015. pārraudzības gadā šī saimniecība ar 48 govīm vidējā izslaukumā no govs ieguva 10282 kg piena. Saimniecība ierindota arī to uzņēmumu vidū, kam piešķirti valsts eksporta padomes apbalvojumi «Latvijas Eksportprece 2015». Šie fakti «Liesmai» likās pietiekami nozīmīgi, lai lūgtu interviju «Veckūkuru» saimniecei, uzņēmējai ILVIJAI JAKOVINAI.
Pērn Ziemassvētku tirdziņā kāda Valmierā populāra kundze, ieraugot tirgus placī «Liesmu», vaicāja, vai starp daudzajiem amatniekiem esam pamanījuši tirgotāju ar filigrānām pērļu rotām. Saņēmām norādi, kur to autori meklēt, un piedevām vēl piebildi, ka rokdarbi esot izpildīti ar labu gaumi. Tā iepazināmies ar valmierieti, finanšu speciālisti IEVU MEŽAPUĶI, kuras vaļasprieks ir rokdarbi. Tā kā tirgū daudzo interesentu dēļ sarunai īsti laika nesanāca, interviju norunājām jaunajā gadā.
Centrālās statistikas pārvaldes dati un vairāki pēdējo gadu pētījumu rezultāti Latvijai ir nežēlīgi. Katru dienu vidēji uz ārzemēm labāka darba un dzīves apstākļu meklējumos pārceļas 52 valsts cilvēki, bet katrs ceturtais jeb 23% aptaujāto plāno visdrīzākajā laikā pamest dzimteni. Latvijā dienā vidēji piedzimst 60, bet nomirst 78 cilvēki.
Rūjienas novada Jeru pagasta z/s «Ceriņi» saimnieki LELDE un ALDIS KĻAVIŅI 2014./2015. pārraudzības gadā ar 233 Holšteinas govīm pirmo reizi Latvijā vidējo izslaukumu no govs gadā sasniedza 13968 kg, bet pērnā gada decembra kontrole vēstīja, ka tas jau ir 14000 kg. Atsevišķi vēl četrām «Ceriņu» govīm tas pārsniedz 20 un 21 tūkstoti kg.