Māra Rone

Kā zināms, lai jaunajā lauksaimniecības plānošanas periodā saņemtu vairāku ES atbalsta projektu līdzfinansējumu, viena no prasībām pretendentiem ir apliecinājums par lauksaimniekam nepieciešamo pamata zināšanu apguvi.

Pēc ieilgušo lietu dēļ radītās piespiedu pauzes sējas darbi arī mūspusē atsākušies ar jaunu sparu, tiesa, zemākajās vietās mehanizatori savus jaudīgos spēkratus tomēr vēl neriskē stūrēt. Par laukos kopumā paveikto «Liesmu» informēja Vidzemes un Latgales lauksaimnieku kooperatīva «VAKS» agronome Zinta Jansone:

Svētdien, 8. maijā, Valmierā, Leona Paegles ielā 10, visas dienas garumā ar bezmaksas pasākumu Atvērto durvju diena atklās Vecpuišu parka vēsturiskā paviljona atjaunoto ēku un tās galveno ieguvumu — multifunkcionālo koncertzāli «Valmiera». Iespaidīgo dāvanu Latvijai un vispirms jau visu paaudžu valmieriešiem ir sarūpējis MAIKLS BRAISS, kuru vairākus gadus zinājām kā vienu no mūspuses lielākajiem graudkopjiem.

Nedēļas nogalē Siguldā notiks «Latvijas stādu audzētāju asociācijas» tradicionālā Stādu parāde, uz kuru no malu malām sabrauks stādu audzētāji un stādu pircēji. Ieguvums no vērienīgā saieta — ziedoša Latvija!

Uz Siguldu pošas arī valmierieši IRĒNA, JĀNIS, INESE un INGUSS  MURĪSI. Viņu ģimenes uzņēmums «www.7rozes.lv» ir stādaudzētava ar vairāk nekā četrdesmit gadu pieredzi dažādu dekoratīvo augu pavairošanā un audzēšanā. Lai redzētu, kāds ir stādaudzētavas jaunās sezonas piedāvājums, «Liesma» pieteicās ciemos.

Biedrības «Latvijas Aitu audzētāju asociācija» teķu kontrolnobarošanas stacijā Jeru pagasta «Klimpās» šajās dienās iet visai skaļi, jo no vairākām šķirnes aitu audzētavām uz vasaras darbiem tiek atgādāti dažādu šķirņu jaunuļi. Kas ar tiem tālāk notiks «Klimpās», stāsta stacijas direktors, pieredzējušais aitkopis VALDIS LESKA.

Kā zināms, pērn Latvijas lauksaimnieki sāka saņemt tiešos maksājumus, kuros ES Kopējās lauksaimniecības politikas reforma ir ieviesusi ne mazums pārmaiņu.  Sākoties jaunajam 2014. — 2020. gada plānošanas periodam, tiešajos maksājumos turpina piemērot līdz šim pazīstamo vienoto platības maksājumu un ar ražošanu saistīto atbalstu atsevišķām lauksaimniecības nozarēm, bet būtiski jaunumi ir zaļināšanas maksājumi, atbalsts jaunajiem un arī tā sauktajiem mazajiem zemniekiem.

1994. gada rudenī Jeru pagastā ar Valmieras sadraudzības partneru Vācijas Ziemeļreinas – Vestfālenes zemes finansiālu atbalstu nodibināja Latvijā pirmo zemnieku kooperatīvu, lauksaimniecības tehnikas mašīnu ringu.

Iegādātā tehnika nodrošināja graudaugu audzēšanas, lopbarības gatavošanas un citu zemnieku saimniecībās darāmo darbu izpildi. Apvienojās 12 zemnieku saimniecības, kuru kopējā platība bija 599 ha, no tiem lauksaimniecībā izmantojamā zeme bija 403 ha. Tā zemniekiem bija iespēja atsperties un augt: no maziem par vidējiem, no vidējiem par lieliem zemniekiem.

Pēdējos gados ļoti populārs ir Rūjienas novada pašvaldības tradicionālais konkurss «Iedzīvotāji veido savu vidi». Katrā novada pagastā un arī pašā Rūjienā, piedaloties šajā konkursā un iegūstot tajā novada domes finansiālo atbalstu, nevalstiskās organizācijas vai neformālas iedzīvotāju domubiedru grupas ir paveikušas vērtīgus labiekārtošanas darbus savu māju pagalmos, savu pagastu iedzīvotāju atpūtas un arī tūristu apmeklējumu vietās.

«Nu jau vairākus pavasarus Vilpulkā ir ierasts: kā klāt Lielā talka, tā meklējam lāpstas, grābekļus un kapļus, lai draudzīgā pulkā dotos pagasta centrā labiekārtot zaļo laukumu starp daudzdzīvokļu mājām, veikalu un pagasta pārvaldi. Tā, soli pa solim, esam tur iekārtojuši tīkamu atpūtas vietu ar soliem, akmeņu kompozīciju un dekoratīvo augu stādījumiem. Katru pavasari padarītais  parāda nākamgad atkal darāmo» — tā Lielo talku veikumu rezumē Rūjienas novada Vilpulkas pagasta pārvaldes vadītāja DAGNIJA POZŅAKA.

Tā sagadījās, ka mūsu saruna ar Rūjienas novada apvienotās bibliotēkas Vilpulkas bibliotekāri  INGU STRAUMĪTI notika sprīdi pirms latviešiem tik zīmīgās Jurģa dienas. Un sarunas temats tik tiešām — jurģi, jo Vilpulkas bibliotēka tādus ir nesen piedzīvojusi.

Tādi nu reiz ir mazās Latvijas visai atšķirīgie klimatiskie apstākļi. Kamēr Kurzemes dienvidu daļā un Zemgalē aprīļa sākumā sēja jau bija sākusies, tikmēr Vidzemes laukus vietām vēl klāja sniega sega. Nu lauku darbiem durvis vaļā arī mūspusē. Par jau paveikto stāsta Vidzemes un Latgales lauksaimnieku kooperatīva «VAKS» agronome ZINTA JANSONE.

SIA «Aloja-Starkelsen» joprojām ir lielākais kartupeļu cietes ražotājs Baltijā un viens no lielākajiem bioloģiskās cietes ražotājiem pasaulē, kas 80% no saražotās produkcijas eksportē uz ES valstīm un ASV. Alojā cieti, kā zināms, ražo no integrēti un bioloģiski audzētiem kartupeļiem, kurus pārstrādei ik gadu nodrošina vairāk nekā sešdesmit uzņēmuma sadarbības līgumu pildītāji. Kā sokas ar 2016. gada līgumu slēgšanu? Atbildi vaicājām SIA «Aloja-Starkelsen» agronomei AIGAI KRAUKLEI.

Nesen notikušajā Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācijas (turpmāk LHA) kopsapulcē tika ievēlēta jauna valde, un pirmajā valdes sēdē par valdes priekšsēdētāju atkārtoti uz nākamajiem trim gadiem ir ievēlēta Beverīnas novada Kauguru pagasta zemnieku saimniecības «Vītoliņi» saimniece IEVA RUTKOVSKA.

Šādu jautājumu šopavasar cits citam uzdod ne viens vien rūjienietis,  jo, sākoties jaunajai tūrisma sezonai, ir zināms, ka šī vasara Rūjienā paies zilo linu ziedu zīmē. Kādēļ tā? Un ar ko vēl gatavojas savējos, kā arī tuvus un tālus ciemiņus pārsteigt Rūjiena? Par to plašāk Rūjienas novada kultūras un tūrisma centra vadītājas GUNAS ĶIBERES stāstījumā.

Aizvadītās nedēļas brīvdienās Rūjienas kultūras nama lielajā un otrā stāva zālē notika nu jau ceturtais Rūjienas novada amatierteātru saiets — teātra izrāžu parāde «Dzīve kā teātris». Par lielo notikumu stāsta tā krustmāte — novada kultūras pasākumu vadītāja  KAIJA LAURE.

Iebraucot Rūjienā, nevar nepamanīt celtnieku rosību pie pilsētas kapsētas. Tur top jaunā kapliča! Kādi ievērības cienīgi darbi vēl šogad ieplānoti? To «Liesma» vaicāja Rūjienas novada pašvaldības Nekustamā īpašuma nodaļas vadītājam DAIRIM LĀCIM.

LTV1 kulinārijas šova «Īstās latvju saimnieces» sezonas noslēguma sērijā Beverīnas novada Kauguru pagasta «Vīnkalnos» ne vienu vien skatītāju patīkami pārsteidza namamāte ZANDA ŽENTIŅA. Iznesīga. Taisnu muguru pie galda. Vieglu soli tautas dejā. Emocionāla (patiesām asarām acīs!). Saskarsmē ar šova māsiņām — sirsnīga. Lauku sētā starp savējiem — starojoša.

Statistika liecina, ka 2014./2015. pārraudzības gadā pārraudzības ganāmpulkos vidējais izslaukums ir pārsniedzis 7000 kg atzīmi un tas ir 7078 kg no govs. Latvijas novadu ražīgāko ganāmpulku sarakstā joprojām stabili turas arī SIA «Zemturi ZS», kurā 2014./2015. pārraudzības gadā 180 slaucamās govis vidēji deva 9066 kg piena. Kā ieilgušajā piena krīzē saimniecībai tomēr izdodas noturēties piena lopkopībā? To vaicājām SIA «Zemturi ZS» jaunajam saimniekam KĀRLIM VIŠŅEVSKIM.