Ir vasaras vidus! Turpinās ogu laiks dārzos un mežos, tādēļ «Liesma» vēlējās dzirdēt, kā pašlaik sokas ogu un augļu audzētājiem Rūjienas novadā. Lūk, ko pastāstīja kooperatīva «Rūjienas oga» valdes priekšsēdētāja INGUNA ZUKURE.
Rūjieniešiem un daudziem pilsētas viesiem noteikti vēl atmiņā ir laiks, kad Rūjienā visā savā godībā tuvus un tālus ciemiņus viesmīlīgi uzņēma, izmitināja un arī paēdināja viesnīcā «Tālava», tur arī profesionāli tika klāti bagātīgi godu galdi, tirgoti Rūjienai un tās apkārtnei raksturīgākie, pašu darinātie suvenīri. Nekā no tā jau vairākus gadus diemžēl vairs nav! Viesmīlības serviss un Rūjiena — tā pašlaik ir sāpīga, joprojām neatrisināta problēma.
No LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītājas ANITAS SILIŅAS sacītā (saīsināti) nesen notikušajā Zālēdāju projekta «Fermu dienā» Alojas novada Brīvzemnieku pagasta zemnieku saimniecībā «Liepiņas».
Biedrība «Siera klubs» un Latvijas Maiznieku biedrība sadarbībā ar ES Parlamenta deputāti Ivetu Griguli, Skrundas, Smiltenes, Rēzeknes novada domēm, Jelgavas pašvaldību, Latvijas piena pārstrādes un maizes ražošanas uzņēmumiem pirmo reizi Latvijā organizē četru reģionu konkursu «Biezpiena un maizes gardumi uz svētku galda». Konkurss Kurzemē notika 7. maijā Skrundā, Vidzemē — 16. jūlijā Smiltenē, Latgalē tas plānots 30. jūlijā Rēzeknē, bet Zemgalē — 24. augustā Jelgavā.
Kur vien var, tur laukos starp lietiem turpinās lopbarības gatavošana. «Liesma» nesen bija lieciniece tam, cik nesteidzīgi un akurāti prāvā vīķu laukā lopbarību savam slaucamo govju ganāmpulkam gādāja Kocēnu novada Dikļu pagasta zemnieku saimniecības «Klētnieki» saimnieks DIDZIS BĒRZIŅŠ. Kad kārtējais barības rullis bija no agregāta izripināts, atļāvāmies saimniekam palūgt dažas minūtes nelielai sarunai.
No «BASF» speciālistes DAGNIJAS HINCENBERGAS sacītā nesen notikušajā «Agro Forumā» Beverīnas novadā — zemnieku saimniecībā «Irbītes».
Nesen Beverīnas novadā pirms tradicionālās Lauku dienas atklāšanas un dalībnieku prezentācijas Plāņu pagasta «Saleniekos», pulcējoties gandrīz 300 lauksaimniekiem, kā allaž atbraucējiem bija uzsaukta rīta kafija. Par gardām brokastu uzkodām gādāja Blomes populārā viesu nama «Donas» saimniece ILZE BRIEDE, kuru ne viens vien ir iepazinis, ne tikai viesojoties viņas vienmēr pēc tikko ceptas maizes smaržojošajā mājā, bet arī Latvijas TV kulinārijas šovos «Īstās latvju saimnieces» un «Kūku kari». Arī Jaunklidzī, sagaidot un cienājot lauksaimniekus, Ilze bija savu uzdevumu augstumos: laipna, mutīga un atraktīva. Viņa visus aicināja arī nobaudīt sklandrausi — vidzemnieces gaumē!
Vakar Beverīnas novada Trikātas pagastā Valda Circeņa saimniecībā «Irbītes» notika gadskārtējais Agro Forums, kurā bija ieradušies gandrīz 300 lauksaimnieku, lai savām acīm redzētu daudzus inovatīvus risinājumus graudaugos no sējas līdz ražai.
Zemkopības ministrijas mājaslapā notiek aptauja par zaļo publisko iepirkumu pārtikas produktu piegādēs un ēdināšanas pakalpojumos. 44% aptaujāto uzskata, ka zaļais iepirkums ir labs, tālāk attīstāms veids, kā atbalstīt vietējos ražotājus un veicināt vietējās produkcijas noietu, īpaši tagad, kad valstī joprojām ir nopietnas problēmas piena lopkopībā, cūkkopībā un arī dārzeņkopībā. 22% domā, ka zaļais iepirkums samazina ietekmi uz vidi, bet 33% izsaka viedokli, ka zaļais iepirkums vēl pienācīgi nedarbojas, ka pie tā jāpiestrādā visām ieinteresētajām pusēm.
Vaidavā SIA «Vaidava Ceramics» ražotnē otro nedēļu notiek pirmais Starptautiskais keramikas simpozijs «Mālēdiens», kurā prāvs pulks keramiķu no Latvijas, Šveices, ASV, Spānijas, Gruzijas, Norvēģijas, Turcijas, Īrijas, Krievijas, Somijas, Izraēlas, Jordānijas un Argentīnas darina traukus no sarkanā Lodes māla. Simpoziju organizē biedrība «Radošuma meka».
LLKC Meža konsultāciju pakalpojumu centra Ziemeļvidzemes nodaļa nesen Kocēnu novada Vaidavas pagasta «Silkalnos» pie viedās zāļzines ZELTĪTES KAVIERES organizēja ikgadējo semināru «Meža nekoksnes resursi, to izmantošana, ievācamie ārstniecības augi un to izmantošana».
Rūjienā, Valdemāra ielā 12, ir neparasts 2 hektārus liels daiļdārzs, kur vairākas gadiem krātas un papildinātas košumaugu kolekcijas meistarīgi sastādītas visai šaurā zemes strēmelē ap prāvu dīķi. Tā vietā vēl pirms gadiem 15 bijis aizaudzis dūksnājs, pa kuru pavasaros palu ūdeņi no Rūjas uzkāpuši līdz pat ielai. Ziedošo paradīzi sev, savai ģimenei (diviem dēliem, četriem mazbērniem un diviem mazmazbērniem) par prieku tur iekopuši bijušie ārsti, tagad pensionāri VERA un AIVARS PRIEDNIEKI.
Rūjienas uzņēmējs JURĢIS KRASTIŅŠ, kas apsaimnieko ap 1500 hektāru zemes, ir triju ar lauksaimniecisko ražošanu saistītu uzņēmumu īpašnieks. «Saktas ZS» speciālisti audzē labību, rapsi, pupas, ķimenes, kartupeļus un nodarbojas arī ar sēklkopību. «Kunturi» ir industriālās cūkkopības komplekss, kurā ap 5000 cūku un ap 400 sivēnmāšu sezonā patērē ap 45% no visa «Saktu» graudu iekūluma un ir vienīgā nopietna lieluma cūkkopības saimniecība, kas dzīvnieku barībā nelieto ĢMO soju. Jaunākais uzņēmums «Ecoland Latvia» radīts ar mērķi rūpnieciski saražot bioloģiski audzētas cūkas. Braucām lūkot, kā tas notiek.
Turpinām «Liesmas» lasītājus iepazīstināt ar Rūjienas novada domes konkursā «Sakoptākais namīpašums 2015» apbalvotajiem.
Piedāvājam saīsinātu ieskatu Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētāja MĀRTIŅA CIMERMAŅA sniegtajā informācijā Reģionālajā preses dienā Zemkopības ministrijā.
Jau ziņots, ka «Valmieras piens» ir to piecu Latvijas industriālo uzņēmumu skaitā (arī «Straupe», «Dundaga», «Rankas piens» un «Lazdonas piensaimnieks»), kas tradicionālo Jāņu sieru ražo un tirdzniecībā realizē, izmantojot Eiropas Savienības marķējumu - apliecinājumu šā produkta piederībai ES nacionālo produktu reģistram. Mazais logo vēsta: «Garantēta tradicionālā īpatnība».
Kad maija sākumā Zemkopības ministrijā Reģionālajā preses dienā tikos ar saviem kolēģiem — reģionālo laikrakstu žurnālistiem —, vai katram bija stāstāms savas redakcijas bēdu stāsts par mediju nedienām, kuru pēdējo gadu skaudrā realitāte diemžēl ir izdzīvošana. Ne tam pie vainas drukātās preses izdevēju nespēja joprojām finansiāli atsperties pēc valsts ekonomiskās krīzes negatīvās ietekmes, ne interneta lomas straujais pieaugums masu saziņā, ne arī tas, ka lauki ar katru gadu paliek tukšāki.
Šovasar Ozolniekos, Valmierā, Saldū un Rēzeknē ar LLKC un «Latvijas Lauku foruma» atbalstu sāk veidoties pirmie Lauku eksporta klubi. Dažādu nozaru (amatniecība, mājražošana, bioloģiskā lauksaimniecība, augkopība, dārzeņkopība) uzņēmēji Kocēnos visai kuplā skaitā pirmo reizi kopā sanāca 10. maijā, bet otrā viņu tikšanās bija vakar, 14. jūnijā.
Piedāvājam nelielu (saīsinātu) ieskatu Pārtikas un veterinārā dienesta direktora MĀRA BALOŽA sniegtajā informācijā nesen Zemkopības ministrijā notikušajā Reģionālajā preses dienā.
Aizvadītās nedēļas nogalē Meizakilas – Ipiķu robežpunktā notika pirmais Igaunijas – Latvijas «Pavasara robežtirgus», kurā ļoti kuplā skaitā ar dažādām precēm piedalījās abu kaimiņvalstu tirgotāji: amatnieki, zemnieki, mājražotāji un individuālā darba veicēji. Pārdevēju un pircēju esot bijis tik daudz, ka tirdziņš ceļmalā no robežas Igaunijas virzienā aizvijies vairāk nekā kilometra garumā. Zinātāji apgalvo, ka pirmajai reizei viss esot sanācis pat labāk, nekā sākotnēji cerēts. Lai pirkšanas – pārdošanas procesu padarītu jautrāku, abu pušu pašdarbības kolektīvi snieguši savu priekšnesumu koncertu.