Māra Rone

Piedāvājam nelielu (saīsinātu) ieskatu Pārtikas un veterinārā dienesta direktora MĀRA BALOŽA  sniegtajā informācijā nesen Zemkopības ministrijā notikušajā  Reģionālajā preses dienā.

Aizvadītās nedēļas nogalē Meizakilas – Ipiķu robežpunktā notika pirmais Igaunijas – Latvijas «Pavasara robežtirgus», kurā ļoti kuplā skaitā ar dažādām precēm piedalījās abu kaimiņvalstu tirgotāji: amatnieki, zemnieki, mājražotāji un individuālā darba veicēji. Pārdevēju un pircēju esot bijis tik daudz, ka tirdziņš ceļmalā no robežas Igaunijas virzienā aizvijies vairāk nekā kilometra garumā. Zinātāji apgalvo, ka  pirmajai reizei viss esot sanācis pat labāk, nekā sākotnēji cerēts. Lai pirkšanas – pārdošanas procesu padarītu jautrāku, abu pušu pašdarbības kolektīvi snieguši savu priekšnesumu koncertu.

Sākoties jaunajam ES lauksaimniecības plānošanas periodam, arī Rūjienas novada lauksaimnieki ir aktīvi iesaistījušies Lauku attīstības programmā «Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības».   Viena no šā vērtīgā atbalsta saņēmējām ir Lodes pagasta lauku sētas «Kalniņi» saimniece ALDA MEIRĀNE. Braucām lūkot,  kā apgūts un izlietots piešķirtais  atbalsta finansējums.

Turpinām iepazīstināt ar Rūjienas novada konkursā «Sakoptākais namīpašums 2015» apbalvotajiem. Diemžēl sakoptākā uzņēmuma foto gan parādīt  nevarēsim, jo Lodes pagasta «Grantskalnos» — SIA «Medus Piramīda» saimnieks pateica kategorisku nē publicitātei, toties ar lielu viesmīlību un veselīgu humoru tikām sagaidīti Lodes pagasta «Ezeriešos». Senā nama  saimnieki atkārtoti (arī 2011. gadā!) izpelnījušies konkursa rīkotāju uzmanību. Pirms pieciem gadiem «Ezerieši» tika Sakoptākā namīpašuma godā, bet pērn saņēma konkursa speciālbalvu — «Tā mēs mīļi dzīvojam — pastkastīte 2015».

Piedāvājam biedrības «Siera klubs» valdes priekšsēdētājas VANDAS DAVIDANOVAS sacīto nesen notikušajā reģionālajā preses dienā Zemkopības ministrijā.

Aizvadītās nedēļas nogalē Mazsalacā, Rīgas ielā 10, ar kultūras centra Tautas lietišķās mākslas studijas «Mazsalaca» rīkoto izstādi «Spilvenu trakums» svinīgi un koši atklāja  Amatu centru.

Kad «Liesma» norunā tikšanos ar Mazsalacas novada lauku attīstības un uzņēmējdarbības konsultanti RITU GLUHU, viņai rīta pusē jābūt Ramatas pagasta pārvaldē, pusdienā Mazsalacā un pēcpusdienā Sēļu pagastā, jo ir 23. maijs — pēdējā diena, kad, izmantojot LAD elektronisko pakalpojumu sistēmu (EPS), lauksaimnieki bez kavējuma sankcijas vēl var elektroniski pieteikties šā gada platību maksājumiem. Tā kā ne visiem lauku ļaudīm tas ir pa spēkam, tad viņiem talkā dodas lauku konsultants.

Piedāvājam zemkopības ministra JĀŅA DŪKLAVA sacīto (saīsināti!)  Reģionālās preses dienā Zemkopības ministrijā, kad par lauku tēmām rakstošajiem žurnālistiem ir iespēja aci pret aci tikties un uzdot jautājumus ne tikai zemkopības ministram, bet arī ministrijas dienestu un nodaļu vadošajiem speciālistiem.

Tā kā Rūjienas novada tradicionālā konkursa «Sakoptākais namīpašums» noslēgums parasti notiek vēlu rudenī, kad dārzu rotas jau nokodis sals, tad «Liesmai» nekas cits neatliek, kā par iepriekšējā gada konkursa uzvarētājiem pastāstīt pavasarī. Pērn nominācijā «Sakoptākā lauku viensēta ar pieguļošo teritoriju» par labāko tika atzīta Jeru pagasta «Kraujiņi». Kad visapkārt kā negudras zied pienenes, pieteicāmies ciemos.

3. maijā, izcilā dzejnieka Imanta Ziedoņa dzimšanas dienā, Jūrmalā, Dzintaru koncertzālē notika Imanta Ziedoņa fonda «Viegli» nu jau trešā apbalvojuma «Laiks Ziedonim» laureātu cildināšana. Nominācijā «Kedas» par novadpētniecību un paveikto kultūras tradīciju izpētē un attīstībā apbalvojumu un tēlnieces Olgas Šilovas darināto Imanta Ziedoņa statueti saņēma Rūjienas mākslas skolas direktors JĀNIS GALZONS.

Sagaidot Starptautisko ģimenes dienu, notika Rūjienas novada stipro ģimeņu godināšana. Pasākumā godāja piecas ģimenes: Renāte un Modris Paegļi ar zelta kāzām, Gita un Valdis Zariņi, Vineta un Andis Alziņi ar koraļļu kāzām, Ilze un Salvis Cīruļi ar sudraba kāzām, porcelāna kāzas šogad atzīmē Līga un Edgars Virši.

Jau gadiem ierasts — kā pavasarī mostas daba, tā klāt arī Meža dienas, kuru organizēšanas tradīcija aizsākusies jau no Latvijas brīvvalsts laikiem. Arī šogad Meža dienu devīze ir: kopā nākotnes mežam!

Kā zināms, lai jaunajā lauksaimniecības plānošanas periodā saņemtu vairāku ES atbalsta projektu līdzfinansējumu, viena no prasībām pretendentiem ir apliecinājums par lauksaimniekam nepieciešamo pamata zināšanu apguvi.

Pēc ieilgušo lietu dēļ radītās piespiedu pauzes sējas darbi arī mūspusē atsākušies ar jaunu sparu, tiesa, zemākajās vietās mehanizatori savus jaudīgos spēkratus tomēr vēl neriskē stūrēt. Par laukos kopumā paveikto «Liesmu» informēja Vidzemes un Latgales lauksaimnieku kooperatīva «VAKS» agronome Zinta Jansone:

Svētdien, 8. maijā, Valmierā, Leona Paegles ielā 10, visas dienas garumā ar bezmaksas pasākumu Atvērto durvju diena atklās Vecpuišu parka vēsturiskā paviljona atjaunoto ēku un tās galveno ieguvumu — multifunkcionālo koncertzāli «Valmiera». Iespaidīgo dāvanu Latvijai un vispirms jau visu paaudžu valmieriešiem ir sarūpējis MAIKLS BRAISS, kuru vairākus gadus zinājām kā vienu no mūspuses lielākajiem graudkopjiem.

Nedēļas nogalē Siguldā notiks «Latvijas stādu audzētāju asociācijas» tradicionālā Stādu parāde, uz kuru no malu malām sabrauks stādu audzētāji un stādu pircēji. Ieguvums no vērienīgā saieta — ziedoša Latvija!

Uz Siguldu pošas arī valmierieši IRĒNA, JĀNIS, INESE un INGUSS  MURĪSI. Viņu ģimenes uzņēmums «www.7rozes.lv» ir stādaudzētava ar vairāk nekā četrdesmit gadu pieredzi dažādu dekoratīvo augu pavairošanā un audzēšanā. Lai redzētu, kāds ir stādaudzētavas jaunās sezonas piedāvājums, «Liesma» pieteicās ciemos.

Biedrības «Latvijas Aitu audzētāju asociācija» teķu kontrolnobarošanas stacijā Jeru pagasta «Klimpās» šajās dienās iet visai skaļi, jo no vairākām šķirnes aitu audzētavām uz vasaras darbiem tiek atgādāti dažādu šķirņu jaunuļi. Kas ar tiem tālāk notiks «Klimpās», stāsta stacijas direktors, pieredzējušais aitkopis VALDIS LESKA.

Kā zināms, pērn Latvijas lauksaimnieki sāka saņemt tiešos maksājumus, kuros ES Kopējās lauksaimniecības politikas reforma ir ieviesusi ne mazums pārmaiņu.  Sākoties jaunajam 2014. — 2020. gada plānošanas periodam, tiešajos maksājumos turpina piemērot līdz šim pazīstamo vienoto platības maksājumu un ar ražošanu saistīto atbalstu atsevišķām lauksaimniecības nozarēm, bet būtiski jaunumi ir zaļināšanas maksājumi, atbalsts jaunajiem un arī tā sauktajiem mazajiem zemniekiem.