Pēdējos gados ļoti populārs ir Rūjienas novada pašvaldības tradicionālais konkurss «Iedzīvotāji veido savu vidi». Katrā novada pagastā un arī pašā Rūjienā, piedaloties šajā konkursā un iegūstot tajā novada domes finansiālo atbalstu, nevalstiskās organizācijas vai neformālas iedzīvotāju domubiedru grupas ir paveikušas vērtīgus labiekārtošanas darbus savu māju pagalmos, savu pagastu iedzīvotāju atpūtas un arī tūristu apmeklējumu vietās.
«Nu jau vairākus pavasarus Vilpulkā ir ierasts: kā klāt Lielā talka, tā meklējam lāpstas, grābekļus un kapļus, lai draudzīgā pulkā dotos pagasta centrā labiekārtot zaļo laukumu starp daudzdzīvokļu mājām, veikalu un pagasta pārvaldi. Tā, soli pa solim, esam tur iekārtojuši tīkamu atpūtas vietu ar soliem, akmeņu kompozīciju un dekoratīvo augu stādījumiem. Katru pavasari padarītais parāda nākamgad atkal darāmo» — tā Lielo talku veikumu rezumē Rūjienas novada Vilpulkas pagasta pārvaldes vadītāja DAGNIJA POZŅAKA.
Tā sagadījās, ka mūsu saruna ar Rūjienas novada apvienotās bibliotēkas Vilpulkas bibliotekāri INGU STRAUMĪTI notika sprīdi pirms latviešiem tik zīmīgās Jurģa dienas. Un sarunas temats tik tiešām — jurģi, jo Vilpulkas bibliotēka tādus ir nesen piedzīvojusi.
Statistika liecina, ka no 2014. gada jūlija līdz 2016. gada februārim piena iepirkuma cena Latvijā samazinājusies par 27%, kas esot otrais lielākais cenu samazinājums ES. Prognozes liecinot par vēl tālāku cenu pazeminājumu. Cenas turpina kristies, un piena ražotāju zaudējumi arvien pieaug. Latvijas lauksaimnieku organizācijas jau pirms krietna laika nosūtīja izmisuma vēstuli uz Briseli, vairāku lauksaimnieku organizāciju pārstāvji pat pieteicās uz vizīti pie ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāra Fila Hogana, lai skaidrotu katastrofālo situāciju piena nozarē Latvijā.
Tādi nu reiz ir mazās Latvijas visai atšķirīgie klimatiskie apstākļi. Kamēr Kurzemes dienvidu daļā un Zemgalē aprīļa sākumā sēja jau bija sākusies, tikmēr Vidzemes laukus vietām vēl klāja sniega sega. Nu lauku darbiem durvis vaļā arī mūspusē. Par jau paveikto stāsta Vidzemes un Latgales lauksaimnieku kooperatīva «VAKS» agronome ZINTA JANSONE.
SIA «Aloja-Starkelsen» joprojām ir lielākais kartupeļu cietes ražotājs Baltijā un viens no lielākajiem bioloģiskās cietes ražotājiem pasaulē, kas 80% no saražotās produkcijas eksportē uz ES valstīm un ASV. Alojā cieti, kā zināms, ražo no integrēti un bioloģiski audzētiem kartupeļiem, kurus pārstrādei ik gadu nodrošina vairāk nekā sešdesmit uzņēmuma sadarbības līgumu pildītāji. Kā sokas ar 2016. gada līgumu slēgšanu? Atbildi vaicājām SIA «Aloja-Starkelsen» agronomei AIGAI KRAUKLEI.
Nesen notikušajā Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācijas (turpmāk LHA) kopsapulcē tika ievēlēta jauna valde, un pirmajā valdes sēdē par valdes priekšsēdētāju atkārtoti uz nākamajiem trim gadiem ir ievēlēta Beverīnas novada Kauguru pagasta zemnieku saimniecības «Vītoliņi» saimniece IEVA RUTKOVSKA.
Šādu jautājumu šopavasar cits citam uzdod ne viens vien rūjienietis, jo, sākoties jaunajai tūrisma sezonai, ir zināms, ka šī vasara Rūjienā paies zilo linu ziedu zīmē. Kādēļ tā? Un ar ko vēl gatavojas savējos, kā arī tuvus un tālus ciemiņus pārsteigt Rūjiena? Par to plašāk Rūjienas novada kultūras un tūrisma centra vadītājas GUNAS ĶIBERES stāstījumā.
Aizvadītās nedēļas brīvdienās Rūjienas kultūras nama lielajā un otrā stāva zālē notika nu jau ceturtais Rūjienas novada amatierteātru saiets — teātra izrāžu parāde «Dzīve kā teātris». Par lielo notikumu stāsta tā krustmāte — novada kultūras pasākumu vadītāja KAIJA LAURE.
Iebraucot Rūjienā, nevar nepamanīt celtnieku rosību pie pilsētas kapsētas. Tur top jaunā kapliča! Kādi ievērības cienīgi darbi vēl šogad ieplānoti? To «Liesma» vaicāja Rūjienas novada pašvaldības Nekustamā īpašuma nodaļas vadītājam DAIRIM LĀCIM.
LTV1 kulinārijas šova «Īstās latvju saimnieces» sezonas noslēguma sērijā Beverīnas novada Kauguru pagasta «Vīnkalnos» ne vienu vien skatītāju patīkami pārsteidza namamāte ZANDA ŽENTIŅA. Iznesīga. Taisnu muguru pie galda. Vieglu soli tautas dejā. Emocionāla (patiesām asarām acīs!). Saskarsmē ar šova māsiņām — sirsnīga. Lauku sētā starp savējiem — starojoša.
Statistika liecina, ka 2014./2015. pārraudzības gadā pārraudzības ganāmpulkos vidējais izslaukums ir pārsniedzis 7000 kg atzīmi un tas ir 7078 kg no govs. Latvijas novadu ražīgāko ganāmpulku sarakstā joprojām stabili turas arī SIA «Zemturi ZS», kurā 2014./2015. pārraudzības gadā 180 slaucamās govis vidēji deva 9066 kg piena. Kā ieilgušajā piena krīzē saimniecībai tomēr izdodas noturēties piena lopkopībā? To vaicājām SIA «Zemturi ZS» jaunajam saimniekam KĀRLIM VIŠŅEVSKIM.
LTV1 kulinārijas šova «Īstās latvju saimnieces» sezonas noslēguma sērijā Beverīnas novada Kauguru pagasta «Vīnkalnos» konkursa dalībnieces no Kurzemes, Zemgales un Latgales viesmīlīgi uzņēma ZANDAS un ULDA ŽENTIŅU ģimene. Saimnieču konkurss noslēdzās ar negaidītu pavērsienu — visvairāk punktu pamatoti savāca un konkursā uzvarēja pati namamāte Zanda.
Aizvadītās nedēļas nogalē Aiju dienā Valkas kultūras namā notika jau trešais Kūku konkurss, ko organizē novada dome. Šoreiz organizatori bija paplašinājuši konkursantu robežas, tādēļ sacensībā par izskatīgāko un gardāko «Kūku Aijai» sacentās vairs ne tikai Valkas, bet arī Smiltenes, Madonas un Beverīnas novada kūkdari. Konkursā galveno balvu ieguva VALDA RUTKA no Beverīnas novada Brenguļu pagasta «Rutkiem».
Krājaizdevu sabiedrības, kā zināms, ir pašu biedru dibināts un pārvaldīts finanšu kooperatīvs ar mainīgu biedru skaitu un kapitālu, radīts, lai veiktu noguldījumu piesaisti un savu biedru kreditēšanu. Pašlaik Latvijā darbojas gandrīz 40 krājaizdevu sabiedrības. Viena no tām — Rūjienas krājaizdevu sabiedrība, kura 23. martā plkst. 15.30 aicinās savus biedrus uz pārskata sapulci, tādēļ «Liesma» interviju Rūjienas krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētājam ULDIM GRUZDIŅAM ir lūgusi īstajā brīdī.
Rūjienas novadā ir vairākas dažādu paaudžu un interešu nevalstiskās organizācijas. «Rūjienas Ievas» dibinātas 1997. gadā, lai aktivizētu sievietes kopīgam darbam pilsētas un novada sociālās, ekonomiskās un dabas vides uzlabošanā, lai izglītotos, aktīvi un saturīgi izmantotu brīvo laiku un arī celtu pašapziņu. Kā sokas? Stāsta «Rūjienas Ievu» vadītāja JEVGENIJA POZŅAKA.
Pilsētas bibliotēka Rūjienā, Skolas ielā 6, atrodas kopš 2000. gada. Ēkas divos stāvos tā aizņem 386 kvadrātmetrus, un tās krājumos ir vairāk nekā 17000 atbildīgi atlasītu grāmatu. Attīstot pakalpojumu sniegšanu, pirms trim gadiem pirmajā stāvā iegūtas vēl plašas telpas pasākumiem. Kāda tad ir 21. gadsimta bibliotēka un kā tajā jāstrādā mūsdienu bibliotekāriem?
Droši vien arī jūs «Liesmā» būsiet pamanījuši sludinājumu: «Dārznieki ar Bulduru izglītību IEVA un JĀNIS AKMENTIŅI piedāvā dārzu kopšanas un veidošanas pakalpojumus.» Tā kā augļu un košumaugu dārzi pašlaik mostas jaunam pavasarim, vēlējāmies ar abiem dārzniekiem iepazīties tuvāk. To, ka intervijai esam izvēlējušies īsto brīdi, apliecina arī Akmentiņi, jo, lūk, pirms dienas viņi dārzā esot jau potējuši 'Bumbierābeles' potzarus.
Mēdz teikt, ka katrā kārtīgā latvietī iekšā esot pietiekami daudz laucinieka, savrupā viensētnieka un zinātkārā dabas bērna. Tu mierīgi dzīvo savu urbāno dzīvi un nemaz nezini, kurā brīdī alkas pēc mājas kaut kur tālu laukos ņems virsroku pār visu līdzšinējo. Nu tik ļoti, ka viss pilsētā beidzot būs piegriezies un lēmums par pieradumu un komforta zonas pamešanu liksies pavisam loģisks solis. Kā svaigs gaiss, kā otrā elpa vai jauns es!
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra struktūrvienības Meža konsultāciju un pakalpojumu centrs reģionālo nodaļu vadītāji, piesaistot nozares speciālistus, meža īpašniekus nodrošina ne tikai ar jaunāko informāciju, konsultācijām un apmācībām mežu apsaimniekošanā, bet arī sniedz tiem vairākus pakalpojumus. Par to, kā tas izdevās pērn un kas šajā jomā iecerēts šogad, stāsta MKPC Ziemeļvidzemes nodaļas vadītājs ANDRIS VĪRS.