Slikti gan, ka govij nav stopkrāna
Statistika liecina, ka no 2014. gada jūlija līdz 2016. gada februārim piena iepirkuma cena Latvijā samazinājusies par 27%, kas esot otrais lielākais cenu samazinājums ES. Prognozes liecinot par vēl tālāku cenu pazeminājumu. Cenas turpina kristies, un piena ražotāju zaudējumi arvien pieaug. Latvijas lauksaimnieku organizācijas jau pirms krietna laika nosūtīja izmisuma vēstuli uz Briseli, vairāku lauksaimnieku organizāciju pārstāvji pat pieteicās uz vizīti pie ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāra Fila Hogana, lai skaidrotu katastrofālo situāciju piena nozarē Latvijā.
Arī mūsu zemkopības ministrs ES lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdēs vairākkārt ir uzsvēris, ka līdzšinējais Eiropas Komisijas un ES atbalsts grūtībās nonākušajām Latvijas piena un cūkgaļas ražošanas nozarēm ir bijis nepietiekams. Runas un sarunas visdažādākajos līmeņos turpinās, bet reāla laukos taustāma risinājuma diemžēl kā nav, tā nav. Laukos nākas dzirdēt ES adresētus pārmetumus par to, ka tur joprojām īsti nesaprot, ka Baltijas piena lopkopji ir krietni sliktākā pozīcijā salīdzinājumā ar kolēģiem citās ES valstīs. Pirmkārt tādēļ, ka Baltijas zemnieki joprojām saņem mazākos tiešmaksājumu atbalstus pretstatā citiem ES lauksaimniekiem, nākamais ne mazāk svarīgais pasliktinājums ir embargo. Jā, arī citi ES piena ražotāji pēc piena ražošanas kvotu sistēmas atcelšanas pašlaik cieš zaudējumus no piena pārprodukcijas ES, bet baltiešiem tam klāt vēl nākuši zaudējumi pēc Krievijas embargo. Laukos nākas dzirdēt arī mūsu pašu valdībai un Zemkopības ministrijai adresētus pārmetumus par to, ka pārāk maza ir palīdzība jaunu pasaules tirgu atrašanā un to kontaktu veicināšanā piena pārstrādei. Kamēr nav tirgus, nav aprites, bet stagnācija, kā zināms, ne uz ko labu neved.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv