Latvijas Skolu muzeju biedrība, Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs un Rīgas IIMC rīkoja konferenci, kas veltīta izcilā skolotāja, pētnieka, kolekcionāra, literāta, jaunu pedagoģijas atziņu ieviesēja, muzejnieka Jāņa Grestes sasniegumiem, sagaidot viņa 140. dzimšanas dienu.
Noslēdzies 15. Starptautiskais skolēnu radošo un pētniecisko darbu konkurss «Vēsture ap mums», ko rīkoja Vēstures skolotāju biedrība sadarbībā ar starptautisko Eustory – History Network of Young Europeans tīklu.
Turpinās Latvijas Mākslas akadēmijas sadarbība ar Rūjienas pašvaldību.
Šogad Vides mākslas studentes gada vasaras praksi kopā ar profesoru Juri Krūmiņu un pasniedzēju Martinu Vizbuli noslēdza ar paveiktā darba izstādi. Tās nosaukums «Vitamīns R» aicināja ielūgtos un ieinteresētos iepazīt vides ideju realizācijas sešu studenšu skatījumā.
Starptautiskā muzeju diena un nakts atvērusi durvis Rencēnu pamatskolas absolventu salidojumam, kas notiks 18. jūnijā.
Rencēnu pagasta 13 seniori talkas dienā piedalījās Ziemeļvidzemes lielākā akmens atrašanās vietas apkārtnes sakopšanā.
Pašlaik saules krāsās ir uzmirdzējis Burtnieku novada Rencēnu pagasta 1. bibliotēkas vadītājas Andras Auniņas veikums, jo viņa Vidzemes reģionā ieguvusi Latvijas Bibliotekāru biedrības un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības titulu «Pagasta bibliotekārs — gaismas nesējs».
Kara muzejā Rīgas un citu Latvijas skolu jaunieši kopā ar saviem skolotājiem piedalījās Skolu muzeju biedrības rīkotajā radošo darbu konkursa noslēguma pasākumā «Eseja par skolotāju», kas veltīts muzejnieka, kolekcionāra, skolotāja Jāņa Grestes 140. dzimšanas dienai. Skolēni, veidojot darbus, savus labos vārdus par izcilajiem pedagogiem bija paņēmuši kā spēka maizi, jo to mīļums vienmēr dara laimīgus, tāpēc pateiktais izdevies. Jaunieši sapratuši, ka skolotāji viņus sargā, veicinot izaugsmi, sniedzot atbalstu, iejūtību, mācot sadarbības prasmes, veidojot izpratni par dzīves vērtībām, kas izpaužas skaistā vārdā — mīlestība. Skolēni ikdienā jutuši skolotāju garīgā spēka un izturības avotu, kas nāk no viņu sirdsgudrības, tāpēc pedagogi iespēj daudz paveikt, kopjot labo visapkārt.
Martā Latvijas armijas komandiera Oskara Kalpaka dzīves un cīņu vietās notika piemiņas pasākumi. Skolu jauniešiem Kara muzejā tika sarīkots literārās jaunrades konkursa «Teiksma par Kalpaku» noslēguma pasākums, kurā no 58 dalībniekiem (vairāk no pamatskolas grupas) bija uzaicināti 27 laureāti. Konkursu pieteica Daugavas Vanagu CV, NVO «In Patria Credere», Pulkveža O. Kalpaka piemiņas fonds.
Novērtēts Latvijas Skolu muzeju biedrības rīkotais radošais konkurss «Eseja par skolotāju» Valmierā un starpnovadu skolās, kas tika veltīts izcilajam pedagogam Jānim Grestem viņa 140. jubilejā. 34 skolēni bija uzaicināti Valmieras Valsts ģimnāzijā, lai saņemtu pateicību par prasmi raksturot savus gudros, radošos, korektos, saprotošos, mīļos, stingros, draudzīgos u.c. skolotājus, kā arī, ieskatoties skolu muzeju materiālos par bijušajiem pedagogiem, novērtēt viņu devumu izglītības iestādē.
Devīto reizi Latviešu valodas aģentūra ikgadējā skolēnu radošo darbu konkursa noslēgumā piektdien aicināja piedalīties Dzimtās valodas dienas pasākumā visus 238 literāro darbu un zīmējumu autorus, viņu skolotājus un vecākus. Šoreiz tikšanās vieta bija «Laimas» Šokolādes muzejā.
Jau trešo gadu Rencēnu kultūras namā kopējai sadziedāšanai tika atdarīti kārtējie vārti «Vīri dzied Rencēnos», kurus vēra pasākuma patronese Irēna Garā. Uzaicinātie kolektīvi katru reizi tiek papildināti ar jauniem, lai tie ienestu ko savdabīgu no sava repertuāra. Šoreiz skanīgajā pasākumā piedalījās septiņi kolektīvi, un ne tikai vīri.
12. februārī Balvu Valsts ģimnāzijā tikās Latvijas ģimnāziju skolēni ar saviem pedagogiem novadpētniekiem, kuri atsaucās piedalīties konferencē «Skolotājs — vēstures notikumu liecinieks».
Kad ziema vēl īsti nav pateikusi ardievas un pavasaris par visu vari grib ierasties ciemos, Rencēnu kultūras namā čaloja pirmsskolas vecuma bērni, jo sestdien, 13. februārī, viņu lielā diena — debija ar programmu «Gadalaiki», ko sagatavoja mazo vadītāja, pazīstamā dziedāšanas skolotāja Maija Maļikena.
Dzīvošana ir brīnumu pilna, un, kad tie pieskaras sirdīm, ikdienišķas lietas un norises pārtop smalkos gaismas diedziņos. Nesen savu noderīgumu ar tālredzīgu cilvēku iecerēm atklājusi izremontētā ēka Lizdēnos. Kolhoza «Draudzība» laikos celtnē valdīja liela rosība, jo tika radīti piemēroti darba apstākļi nozaru speciālistiem, bet tagad tā pārtapusi nozīmīgā sabiedrisku aktivitāšu izpausmes vietā, aicinot gan darboties, gan atpūsties.
Noslēdzies R. Blaumaņa memoriālā muzeja «Braki», Ērgļu novada pašvaldības un biedrības «Rūdolfa Blaumaņa kultūrvēsturiskais mantojums» organizētais R. Blaumaņa literārās prēmijas 11. konkurss, kurā piedalījās Latvijas novadu un pilsētu 223 skolēni ar 219 darbiem divās vecuma grupās no 7. līdz 12. klasei.
Kad gaismiņas pakāpeniski izdeg Adventa vainagos, Rencēnu pagasta pensionāru biedrības «Sapratne» seniori sanāca kopā, lai iepazītos ar vietu, kur radies Ziemassvētku brīnums.
Ar skaistāko vārdu «Latvija» Rencēnu kultūras namā 18. novembrī notika valsts neatkarības proklamēšanas gadadienas svinības un folkloras kopas «Rota» jubilejas koncerts.
Rencēnu kultūras namā dziesmu draugu kopa «Dedzieda» atzīmēja 15 gadu kopā sanākšanu, uzaicinot draugus, viesus un atbalstītājus.
Vēloties ieskatīties patriotisko jūtu izpausmēs, Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzejā viesojās Pasaules Daugavas Vanagu (DV) centrālās valdes priekšnieks Arvīds Mežmalis, Latvijas DV priekšnieks Andris Holms un šīs biedrības Rencēnu nodaļas vadītāja Klāra Mētra.
«..Tavs spēcīgais zīmogs uzspiež derīguma zīmi ikvienam, kurš te dzīvojis, dzīvo un vēl dzīvos. Tu, lielacu siets, kuram cauri birst sēnalas un nestabilie, nespējot pieķerties sieta drošajai šķiedrai. ..šūpulis mūsu dvēselēm; tās izauklē ošu zari, rudzupuķu ziedi, Burtnieku vēji, rudens miglas un pavasara cīruļi.» Tā par dzīvi Rencēnmuižā 20. gadsimta 80. un 90. gados savā grāmatā «Lielā tiesas vieta» rakstīja Ausma Gavare.