Vēsture ap mums
Noslēdzies History Network for Young Europeans un Vēstures skolotāju biedrības skolēniem piedāvātais gadskārtējais pētījumu konkurss «Vēsture ap mums». Tā mērķis bija veicināt vēstures izzināšanu, apzinot un analizējot vēstures avotus, un izstrādāt avotu pētījumā balstītu patstāvīgu darbu. Konkursa uzdevumos norādītas jauniešu kritiskās domāšanas, uzziņas avotu analīzes prasmju un radošo spēju attīstīšanas iespējas. Konkursa tēma «Es nēsāju Latviju kabatā kā mīklu, ko nevar atminēt» aicināja atrast un izpētīt vēstures avotus par nozīmīgiem, bet mazāk zināmiem notikumiem, cilvēkiem, lietām, vietām Latvijā, kas iedvesmojušas, pārsteigušas, likušas uzdot jautājumus un meklēt atbildes.
Konkursam tika iesniegti 113 dalībnieku darbi no 5. līdz 12. klasei, tos sadalot trīs vecuma grupās. Žūrija, izvērtējot pētījumus, fināla atlasē tos prezentēt aicināja 23 skolēnus, lai noskaidrotu pašus labākos. No Rencēnu pamatskolas jaunākajā grupā Sofija Elisa Balode (5. kl.) ar savu izstrādāto un apkopoto pētījumu par skolas muzejā saglabāto 96 gadus veco kladi ar tā laika 6. klases skolēnu literārajiem darbiem «1923./1924. mācību gada Rencēnu sešklasīgās pamatskolas skolēnu radošums» iekļuva finālā un pēc prezentācijas tika novērtēta ar 3. pakāpi, saņemot balvu no Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa.
Vēl savus pētījumus veica: Jānis Zaremba (6. kl.) par novadpētniecības pulciņa pārgājienā ieraudzīto akmeni «Pagaidām lielākais un noslēpumainākais Ziemeļvidzemes Ābeļu akmens»; Adrija Dārta Siliņa (8. kl.) izsekoja Jāņa Grīnvalda bērna – skolēna – jaunieša ceļu literatūras pasaulē, iepazīstot viņa darbus no 1931. līdz 1937. gadam, kas nejauši paša autora darinātā grāmatā dīvainā kārtā no Rīgas bija nokļuvusi Rencēnos, «Pa atrastas grāmatas pēdām»; Evelīna Balode izsekoja 1929. gada skolas absolventa, vēlākā dzejnieka Viļa Cedriņa īsās dzīves sasniegumus latviešu literatūrā, apkopojot plašāku darbu «Absolvents, dzejnieks Vilis Cedriņš un viņa piemiņas saglabāšana». Visi rencēnieši, konkursa dalībnieki, tika novērtēti ar atzinībām. Pasākumā apkopoto pētījumu par Vili Cedriņu iepazīt bija ieradies viņa mazdēls Alvils Cedriņš un lūdza to sagatavot otrā eksemplārā, lai arī dēls Gundars Cedriņš to izlasītu un glabātu Jelgavā.
Noslēguma pasākumā Rīgas Latviešu biedrības namā tika uzaicināti visi konkursa dalībnieki ar skolotājiem – darbu konsultantiem. Valsts prezidents R. Vējonis sveica klātesošos un plašā pārskatā novērtēja jauniešu pētniecisko prasmi, un aicināja turpināt vēstures izziņas, jo uz tām balstās mūsu nākotne. Labāko darbu autoriem un viņu skolotājiem prezidents pasniedza balvas no sevis un Prezidenta kancelejas. Trīs meitenes – konkursa dalībnieces ar prasmi klavierspēlē uzmundrināja klātesošos. Viena no viņām bija Rencēnu pamatskolas skolniece, Valmieras Mūzikas skolas audzēkne S. E. Balode.
No mūsu puses konkursā vēl piedalījās Valmieras Valsts ģimnāzijas un Naukšēnu vidusskolas jaunieši. Viņu skolotājas Ineta Amoliņa un Indra Aģe saņēma žūrijas specbalvas par prasmi pētniecībā ieinteresēt un iesaistīt lielāku skaitu jauniešu. Katrs dalībnieks un viņu pedagogs saņēma gan atzinības, gan pateicības un grāmatu balvas.
MĀCĪJĀMIES PĒTĪT. Rencēnu pamatskolas skolēni, kuri piedalījās konkursā «Vēsture ap mums» (no kreisās): Jānis Zaremba, Adrija Dārta Siliņa, Sofija Elisa Balode un Evelīna Balode.