Ilze Kalniņa

Ilze Kalniņa

Dāsnais eņģeļu pieskāriens

22.Decembris, 2015
Viedokļi
Laikrakstā

Laiks, ko vēlamies par gadā mierīgāko, mums kļūst par trauksmaināko. Šajās dienās cilvēki vistiešāk ierauga, cik grūti ir būt labam:  bērnam, vecākam, darbiniekam, kolēģim, kaimiņam, radiniekam vienlaikus. Mums gribas kliegt: es neesmu  eņģelis!

Ziemsvētku vecīša lielais palīgs

18.Decembris, 2015
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Valmieriete LINDA MAURIŅA ir viena no tiem sirds gudrajiem cilvēkiem, kas paildzina bērnu ticību brīnumam. Viņa svētku laikā no Lindas pārtop par enerģisku rūķi, kurš bērnus vilina pasaku zemē.

Rimta dzīve ciematā

18.Decembris, 2015
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Camphill ciematā «Rožkalni» dzīvo desmit jaunieši ar īpašām vajadzībām. Kopā ar viņiem darbinieki un brīvprātīgie, rosoties ikdienas darbos un svētku gaidās.

Rotaļlietu paradīzes saimnieks

11.Decembris, 2015
Viesis
Laikrakstā

Bērnu preču un rotaļlietu veikals «Agate» Valmierā pircējus sagaida jau 23. gadu. Labu laiku par «Agati» priecājas arī mazie limbažnieki.

Savādi skanēs dzejolis rūķim

9.Decembris, 2015
Viedokļi
Laikrakstā

Būtībā šajā noklausītajā sarunā smieklīgā bija maz, bet pats runātāja azarts lika pasmaidīt. Īsumā: gados jaunāks puisis nedaudz vecākam kolēģim stāsta par kādu neražu, kas gadījusies. Latvieši jau zina, ka tik daudz un kolorītu lamu vārdu, kādi rodami krievu valodā, mums neatrast.

Veido sakoptu novadu

1.Decembris, 2015
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Novembrī godināti pilsētas un pagastu ļaudis, kuri piedalījušies un uzvarējuši konkursā «Veidosim skaistu un sakoptu Mazsalacas novadu».

Kāpt pāri baiļu zonai

26.Novembris, 2015
Viesis
Laikrakstā

Viņa palīdzējusi simtiem vecāku negribētiem bērniem uzmeklēt jaunas mājas. Pati savā ģimenē uzņēmusi un izaudzinājusi desmitus. Viņa ir Latvijas Lepnums, draugs un padomdevēja, kādreiz arī citu nesaprasta. Saruna ar Zvannieku māju saimnieci SANDRU DZENĪTI-CĀLĪTI.

Streikošanas ābečnieki

26.Novembris, 2015
Viedokļi
Laikrakstā

Pāris reižu darba dēļ ir nācies būt Briselē. Abās reizēs blakus Eiropas Parlamentam bija kāds streikotāju bariņš. Neviens no mums neiedziļinājās, kādas bija šo streikotāju prasības, bet sekoja komentārs: tā ir gandrīz ikdiena. Piesaka streiku un dodas ielās — lielāks vai mazāks ļaužu pulks. Tātad piedzīvotais nebija sakritība, bet tradīcijām bagāta likumsakarība. Tradīcija, kas vecajā Eiropā kļuvusi tik ierasta, ka to pat nepamana.

Sarkanbaltsarkanais ir runājis

24.Novembris, 2015
Viedokļi
Laikrakstā

Mēs taču zinām, ka patiesa mīlestība nepazīst ādas krāsu, valodu, stāvokli sabiedrībā. Un savā ziņā mēs vēlamies, lai tieši tā Latvijas iedzīvotāji mīl savu valsti. Reizēm gan aizdomājamies, vai tie nav vārdi vien.