Bērniem stāsta par drošību
«Par drošu ikdienu, vasaru un bērnību» – tāds bija moto Vidzemes slimnīcas plānotai sarunai ar bērniem.
Pie mazajiem pacientiem, kuri ārstējas slimnīcā, bet kuriem mediķi ļauj arī atpūsties un spēlēties rotaļu istabā, uz sarunu devās Dr. Klauni. Visi kopā noskatījās animācijas filmiņas par traumatisma profilaksi un atkārtoja dažādus drošības noteikumus – kā pareizi jāuzvedas rotaļu laukumā, uz ielas un telpās, kāpēc nav pareizi skriet pa kāpnēm un skriet ar konfekti mutē, kā pareizi nest šķēres un kāpēc jāmazgā rokas. Cienastam katrs mazais pacients saņēma pa ābolam, bet mammas – kartīti ar atgādinājumu par drošu uzvedību un drošu vidi.
Dr. Nagliņa, kas ir viena no trim ārstiem Klauniem, kuri ikdienā strādā Vidzemes slimnīcā, mudināja ieskatīties speciāli sakārtotā drošības ābecē. Tajā punktu aiz punkta ierakstīts svarīgākais, lai vasara un brīvdienu laiks būtu bezrūpīgs, bez sāpēm un iedvesmas pilns.
Daži ābeces noteikumi, kas labi noder ne vien bērniem, bet arī pieaugušajiem: neturiet kannu vai krūzi ar karstu šķidrumu uz galda vai plaukta malas, bet nolieciet tā, lai bērns nespēj to aizsniegt; pievērsiet uzmanību drošībai mājās – mēbeļu atvilktnēm, plauktiem un durvīm, logiem, balkona durvīm un ārdurvīm; atrodiet drošas vietas, kur glabāt ķīmiskas vielas, medikamentus, alkoholu un kosmētiku; ja ierīkojat batutu, tas obligāti jāaprīko ar aizsargtīklu; apmeklējot rotaļu laukumu vai pamanot, ka rotaļu laukumā uzstādītas jaunas iekārtas, pārliecinieties, ka jūsu bērns mācēs tās izmantot, un sarunājiet vietu, kurā satikties, ja gadījumā pazūdat viens no otra redzesloka; iegādājoties bērnam velosipēdu, skrituļdēli vai skrituļslidas, noteikti jāpievieno arī aizsardzības līdzekļi – ķivere, ceļu un elkoņu aizsargi; pēc lauku darbiem (zāles pļaušanas, zaru zāģēšanas u.c.) darbarīkus nolieciet bērnam nepieejamā vietā; nenovērsiet uzmanību no bērna, kamēr viņš peldas vai atrodas tuvu ūdenstilpei.
Analizējot statistikas datus, redzams, ka Latvijā noslīkst aptuveni desmit reizes vairāk bērnu nekā, piemēram, Skandināvijas valstīs – Somijā vai Zviedrijā. Slīkšanas gadījumi Latvijā notiek tik bieži tikai tāpēc, ka bērni tiek atstāti bez uzraudzības. Tāpēc vecākiem savi bērni jau kopš agrīna vecuma ir jāmāca peldēt un tiem jāskaidro, ka vienatnē pie ūdenskrātuvēm iet nedrīkst, ka nepazīstamās vietās jāpeldas uzmanīgi. Tomēr arī bērna labā peldētprasme nav iemesls, lai viņu nepieskatītu.
ATRAKTĪVI bērniem un viņu vecākiem tika stāstīts par drošības jautājumiem. Dr. Nagliņa vecākiem iedeva kartīti, kurā ierakstīts būtiskākais par drošu vidi un drošu uzvedību. Benitas Brilas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv