«Rūjā» piedāvā konkurētspējīgus pakalpojumus

«Es vienmēr uzsveru: mēs šeit esam un strādājam cilvēku dēļ! Ne jau tāpēc, ka centrs šeit ir, mums iedzīvotājus sūta, bet mēs nākam uz darbu, jo ir šie cilvēki, kam esam vajadzīgi. Vajadzīgs mūsu atbalsts un speciālistu darbs, padoms,» uzsvēra Valsts sociālās aprūpes centra (VSAC) «Vidzeme» filiāles «Rūja» vadītāja LIGITA KĀSENA.

Uz aprūpes vietu jāgaida rindā

«Ja es visu dienu uzturētos tikai savā darba kabinetā pie galda un celtu telefona klausuli, tad ik pa stundai būtu zvans, kurā izskan ģimeņu lūgums pēc atbalsta un iespējas «Rūjā» ievietot savu smagi slimojošo vai gados ļoti veco un spēkos izsīkušo tuvinieku,» stāstīja vadītāja, norādot, ka filiāles darbiniekiem arvien biežāk rūpes jāuzņemas par ļoti smagi slimiem cilvēkiem, kuru atgriešana sabiedrībā būtībā ir neiespējama. «Rūju» smagas garīgās attīstības traucējumu un smagu funkcionālo veselības traucējumu dēļ par savām mājām sauc teju 300 cilvēki no dažādām Latvijas malām. Cik ilgi klientam jāgaida rindā uz vietu kādā no filiāles korpusiem, uzreiz neviens nepasaka, tie var būt trīs mēneši, pusgads vai ilgāk.

Vietas atbrīvojas dažādu iemeslu pēc, bet viens no iemesliem ir arī klientu redzējums par patstāvību. Deinstitucionalizācijas procesa ietvarā uz dzīvi pašvaldībās tik tiešām atgriežas varošākie klienti, kas arī paši izsaka šo vēlmi. Visbiežāk gan centra klienti ir gatavi plānot ikdienu grupu dzīvokļos, lai uzturētos līdzīgi domājošo kopienā. Šādu izvēli par pareizu atzīst arī speciālisti.

«Ir cilvēki, kam vajag vairāk atbalsta, cits jāpasargā no izmantošanas, būs tādi, kam darba vieta vajadzīga, ir cilvēki, kam svarīgs režīms. Grupu dzīvokļi, kurus veido pašvaldībās, būs šī iespēja, ka par šo grupu kāds  padomās. Iepriekš pašvaldībām bija maz pakalpojumu, maz atbalsta iespēju, bet pašlaik, izmantojot deinstitucionalizācijas projektā piedāvātās iespējas, šos pakalpojumus var attīstīt. Valmierā ir izveidoti grupu dzīvokļi, nupat mūsu iedzīvotājs no Siguldas uzzināja, ka tur atbrīvojusies vieta grupu dzīvokļu mājā, un brauca runāt ar pašvaldību par dzīvošanas iespējām,» stāstīja Pusceļa mājas vadītāja Anitra Šatrovska, piekrītot, ka sabiedrībā cilvēki, kam ir garīgās attīstības traucējumi, saskaras ar sociālo izolētību, taču pārmaiņām sabiedrības attieksmē ir jāseko.

PRIECĪGI par iespēju strādāt ir Sandijs (no kreisās), Lolita un Alens. Viņi katru darba dienu dažas stundas pavada veļas mājā – gludina un kārto izmazgāto. Viņiem ir ikmēneša ienākumi, kurus tērēt, kā sirds kāro – apģērbam, frizierim vai kāda pasākuma apmeklēšanai. Jāņa Līgata foto