Sveču liešana ir ļoti sens amats, un tieši sveču formā jau vairākus gadus Rencēnu pagasta Svennēs, kas tuvākā un tālākā apkārtnē pazīstama kā unikālu Sīmansonu dzimtas vīru rokām tapušu metāla izstrādājumu kalve, top interesanta dizaina vaska sveces, manuprāt, vieni no labākajiem atjaunotās Latvijas laika suvenīriem. Sveču meistare IEVA SĪMANSONE stāsta par saviem tik latviskajiem gaismekļiem.
Latvijas 101. dzimšanas dienā 18. novembrī Burtnieku novada košākajā kultūras celtnē – Matīšu Tautas namā – tika sveikti ikgadējā konkursa Burtnieku novada Lepnums 2019 laureāti, cildinot novadnieku sabiedriski nozīmīgākos darbus novada labā un tā attīstības veicināšanā. Jau tradicionāli novembris ir laiks, kad pieminam mūsu tautas varoņus, stāstām par līdzcilvēku labajiem darbiem un lepojamies ar viņu paveikto pagasta, novada un visas valsts labā.
Šoreiz ceturtdienā atkal Rūcamlapa, tāpēc runājam par aktuālu tēmu – jau 21. pēc kārtas konkursu Latvijas Gada auto 2020. Mans sarunas biedrs ir nu jau teju pusduča pēdējo konkursu nemainīgs organizators MĀRIS OZOLIŅŠ. Starp žūrijas testa braucieniem Ādažu pievārtē man iegadījusies neliela pauze, tad nu iztaujāju mūsu bosu par galvenajām lietām šī gada jauno automobiļu parādē.
Gan jau kāds man pārmetīs, ka tā var apzīmēt tikai ēdienus, taču es rakstu šo viedokli par 18. novembrī televīzijas ekrānā dzirdētajiem Latvijā pazīstamu un pilnīgi nepazīstamu ļaužu publiskajiem vēstījumiem, tāpēc atļaušos savu subjektīvo vērtējumu par katra priekšnesuma vēstījumu samērīt tieši šādā gradācijā.
Nobela prēmiju literatūrā 1909. gadā Selma Lāgerlēva saņēma par savu pasaulslaveno darbu – bērnu grāmatu Nilsa Holgersona neparastais ceļojums. Viņas aprakstītais mazais palaidnis Nils, kurš ar zostēviņu Mārtiņu aizlidoja meža zosīm līdzi uz Lapzemi, arī toreiz – pirms 110 gadiem publicētā stāstā – izmantoja ekoloģiski pilnīgi tīru un zaļu transporta līdzekli.
Kā jau norunāts, novembra otrajā ceturtdienā nevis runājam par un ap auto un citiem dažādiem spēkratiem, bet gan braucam uz mežu, ezeru, upi vai dīķi. Pēc grafika šodien mums makšķernieku jeb zivju diena. Savulaik tā bija ceturtdienās vismaz tautai paredzētajās ēdnīcās, patlaban zivs nemaz tik bieži siltajā ēdienā nav paredzēta, pie tam tā vairs gluži nebūs maltīte tautai...
Patlaban top kārtējais mūsu valsts budžets. Jau tradicionāli zināms, ka visām lietām atkal naudas nepietiks, pat tām, kas likumā strikti ierakstītas un noteiktas.
Jau rīt arī Rūcamlapa uzsāks triju dienu testu maratonu Ādažu apkaimes ceļos, lai izvērtētu visus konkursa Latvijas Gada auto 2020 pretendentus. Kad rakstu šīs rindas, uz starta līnijas jau sastājušies 33 automobiļi! Un varbūt pašā pēdējā brīdī kāds no dīleriem piesviedīs vēl kādu pagalīti šajā spožajā ugunskurā...
Vakar Latvijā – Rīgas rajona tiesā Jūrmalā – sākās līdz šim mūsu valstī bezprecedenta tiesas prāva, kurā uz apsūdzēto sola ir faktiski viena no būtiskākajām katras nacionālas un neatkarīgas valsts amatpersonām – nacionālās bankas prezidents.
Iespējams, neesmu pietiekami sociāli aktīvs, līdz šim vēl ne reizi neesmu piedalījies līdzdalības platformas Manabalss.lv aktivitātēs. Gan tāpēc, ka ne visas līdz šim tur virzītās iniciatīvas atbalstu kā šīs valsts pilsonis un, kā pašam šķiet, visnotaļ pragmatiski un loģiski domājošs indivīds, gan tāpēc, ka man ir tā ekskluzīvā iespēja savu viedokli tiražēt, darīt zināmu daudziem tūkstošiem cilvēku caur laikrakstu, kurā strādāju nu jau ceturtā gadu desmita sākumu. Ļoti ceru, ka manu viedokli cilvēki lasa, zinu, ka ne visam piekrīt, taču tas jau ir lielākais žurnālista prieks – ja tavs raksts cilvēku neatstāj vienaldzīgu! Piemēram, nesen zvanīja kāds kungs cienījamos gados no Rūjienas puses, pēc komentāra Kaķu lobija ēnā bija satraucies par to, vai viņa kaķītim par potenciālo iespēju nobendēt kādu putniņu netikšot uzlikts kāds nodoklis. Forši parunājāmies gan par kaķiem, gan par putniem, gan par zaļām un arī pseidozaļām idejām šajā valstī, kuru abi netaisāmies pamest. Līdz politikai netikām.
Vakarrīt Valmierā jau bija uzsnidzis pirmais nopietnais sniedziņš – tas ir signāls, ka laiks posties uz finišu ceļu un ielu karsto darbu veicējiem. Kopumā gan pilnīgs klusums šajos objektos neiestāsies, gan laika apstākļi, kad vairs tikai paretam parādās īsta ziema, gan daudzas jaunas tehnoloģijas ļauj ceļiniekiem strādāt, ja vajadzīgs, faktiski bez pārtraukuma.
Trešdien Valmiera Glass/Vidzemes Augstskolas basketbolisti savā laukumā tika pie šosezon otrā panākuma Pafbet Latvijas – Igaunijas līgā, sīvā cīņā apspēlējot līgas vienīgo tīro studentu komandu – Latvijas Universitāti.
Nē, Rūcamlapas lasītāj, šeit turpinājumā nebūs romantiskas atmiņas par aizgājušo vasaru, te būs skarbi secinājumi par to nākotni, kādu mums visiem patlaban – vismaz uz papīra – gatavi zīmēt ierēdņi mūsu pašu valstī.
Tā tiešā un pārnestā nozīmē varētu nosaukt piektdien aizvadīto kārtējo Pēcpusdienu ar mēru, kas šoreiz atšķīrās no iepriekšējām. Valmieras mērs Jānis Baiks itin labi iejutās moderatora lomā, jo galvenie runātāji šoreiz bija citi: diskusijas tēmas rosinātājs un SIA VALPRO valdes priekšsēdis Aivars Flemings, kā arī veselības aprūpi pārstāvošs kvartets – Valmierā un arī Vidzemē lielākā mediķu kolektīva SIA Vidzemes slimnīca valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs, ģimenes ārste Guna Poikāne, Nacionālā veselības dienesta Vidzemes nodaļas vadītāja Sigita Alhimoviča un Veselības inspekcijas Vidzemes kontroles nodaļas vadītājs Kalvis Latsons.
Kā no atkritumu kalna iegūt elektrību un siltumu, kuru var lietderīgi izmantot mūsu ikdienā, devos uzzināt uz ZAAO atkritumu noglabāšanas poligonu Daibe, kur par visiem procesiem informēja, shēmās uzzīmēja un pēc tam arī dabā visu parādīja SIA ZAAO 100% meitasuzņēmuma ZAAO Enerģija projektu vadītājs MĀRTIŅŠ NIKLASS. Viņa ziņā viss, kas saistīts ar poligona gāzes ieguvi un pēc tam elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu. Kad sākās šis ZAAO projekts, bija 2008. gads – krīzes laiks Latvijā, kad bija problēmas piesaistīt līdzekļus. Tieši tāpēc, lai šo projektu varētu atsevišķi finansēt, tika izveidots ZAAO meitasuzņēmums ZAAO Enerģija.
Paradoksāli, taču Valmiera Glass/Vidzemes Augstskolas basketbolisti šosezon krietni labāk jūtas izbraukumā nekā pašu mājās. Tam par apliecinājumu bija arī piektdienas Pafbet Latvijas – Igaunijas līgas mačs Rakverē, kur viesi turpināja cīņu par uzvaru līdz pat mača pēdējām sekundēm... Kaut kur tie daži punkti tomēr mūsējiem palika, un to šoreiz panākumam pietrūka.
Vakar pulksten 11.35 Valmierā sāka asfaltēt brauktuvi jau gatavajā rekonstruējamās Beātes ielas posmā. Pirms tam rīta pusē Ceļu pārvaldes asfalta brigāde 12 vīru sastāvā — i tehnikas operatori, i strādnieki — jau bija ieklājusi asfaltbetona apakškārtu Georga Apiņa ielas kriksītī pie krustojuma ar Beātes ielu Rīgas ielas virzienā. Visam dienas darbam no Ceļu pārvaldes asfaltbetona rūpnīcas Rīgā uz Valmieru vakar vienā reizē atripoja 13 automašīnas, katra ar 25 tonnām asfalta.
Ar sāpīgu, taču pārpārēm pašu pelnītu zaudējumu trešdien Ogrē 26. LBL sezonu uzsāka valsts čempioni Valmieras/ORDO basketbolisti. Bez ierunām zaudējot mājiniekiem BK Ogre/Kumho Tyre pirmo puslaiku, mūsējie centās otrajā puslaikā visu vērst par labu, taču daudzās pašu kļūdas neļāva izglābties...
Tā kā iepriekšējā dzīvē man, astoņus gadus strādājot tradīcijām bagātā uzņēmumā, kuru mēdz dēvēt arī par Latvijas ceļinieku šūpuli, pašam gadījies būvēt lielākus un mazākus ceļus no nulles līdz pat šķembotai asfaltbetona brauktuves pamatnei, jūtos pietiekami tiesīgs spriest par to, ko un kā dara pašvaldībās ar mazajiem lauku ceļiem. Vispirms jau — mēģinot nodrošināt to uzturēšanu vasarā un ziemā. Protams, šiem darbiem, izņemot patiešām bagātus novadus, diezin vai atvēlēts tas treknākais finansējums, tomēr veikuma kvalitāte, veicot tā saucamo ceļa klātnes planēšanu grants ceļiem, ne vienmēr sanāk vēlamajā līmenī. Pat vēl skumjāk.
Ja nemaldos, kopš brāļu Traubergu medaļu gaitām Eiropas čempionātā autokrosā neko īpašu tajā augstumā mūspuses autobraucēji nebija sasnieguši gadus piecpadsmit. Tāpēc jo patīkamāka bija 18. septembrī sportacentrs.com lasītā kādreizējā valmierieša Viestura Saukāna sagatavotā informācija, ka Francijā Sentiņī de Vēras trasē, kur notika pēdējais — devītais šī gada Eiropas autokrosa čempionāta posms, uzvaras savās klasēs izcīnījuši valmierieši Ervins un Justs Grenči. Tas tēvam Ervinam nodrošināja vicečempiona laurus sezonas kopvērtējumā SuperBuggy klasē, bet dēlam Justam — Eiropas sudrabu JuniorBuggy klasē. Ervinam līdz čempionam vācietim Berndtam Štūbem pietrūka nieka 3 punktu... Jāpiebilst, ka abu Grenču sasniegumi ir līdz šim augstākais Latvijas sportistu varējums Eiropas bagiju trasēs!