Par basketbolu – no visiem plauktiem

Sāksim pa plauktiņam un no pašas augšas! Tā kā esi arī Latvijas Basketbola savienības valdē, tad tev jābūt viedoklim par abiem nesenajiem bēdīgajiem finišiem Latvijas dāmu un kungu izlašu centienos tikt uz Eiropas čempionāta finālturnīriem. Kurš vainīgs un kura skalps jākar uz sētas?

Jā, viedoklis man ir, esam par to runājuši arī LBS valdē, kur aizpagājušajā nedēļā bija tikai viens jautājums – abu izlašu neveiksmīgie starti. Tur ir kopums, tā nav tikai viena lieta. Principā jau skalps tika noņemts, abas izlases šobrīd ir bez galvenajiem treneriem, notiek galveno treneru meklējumi. Kas tur īsti notika? Manuprāt, bija radīti visi apstākļi no LBS puses, lai nenotiktu tas, kas tur notika... Jo LBS šajos pietiekami sarežģītajos apstākļos izcīnīja abus burbuļus izlasēm uz abām izšķirošajām spēlēm, manuprāt, tas ir ļoti labs darbs, ko LBS paveica. Spēles bija mājās. Par dāmu komandu man pašam mazāka pieredze, taču arī viņām pēdējos sabraukumos bija maksimālais sastāvs savākts, taču ziepes bija ievārītas jau mazliet iepriekš. Ņemot vērā, ka treneris līdz tam nebija strādājis ar sieviešu komandām, varbūt pirmajos sabraukumos nebija tās saiknes starp treneri un komandu, tur tie zaudējumi arī palika... Par pēdējo maču grēks pārmest spēlētājām vai trenerim, viņi kopā izdarīja visu un ar uzviju. Bet nelaime tāda, ka citas spēles rezultāts par vienu punktu mums bija nelabvēlīgs. Ja par vīriem, tad izlases sastāvs, ņemot vērā situāciju starp FIBA un Eirolīgu, bija ļoti konkurētspējīgs. Bet, kā tas sportā zināms, ne jau uzvārdi iet laukumā, bet dzīvi cilvēki, treneris un taktika... Ir vecais labais teiciens, ka velns slēpjas sīkumos. Kaut kādi sīkumi nenostrādāja, un izšķirošo spēli diemžēl nācās zaudēt ar viena punkta starpību. Neielaižoties tagad garās diskusijās, manuprāt, tā tomēr ir liela visu treneru atbildība, un Roberts Štelmahers arī atkāpās.

MIKS BALODIS. Foto no personīgā arhīva