Valmierietis varas gaiteņos Rīgā
Par viņu Vikipēdijā rakstīts – latviešu ekonomists un politiķis. Nezinot konkrēto personu, uzreiz nāk prātā vīrietis pāri labākajiem gadiem, ar biezām brillēm uz deguna, konservatīvi saģērbies a la akadēmiķis.
Par viņu Vikipēdijā rakstīts – latviešu ekonomists un politiķis. Nezinot konkrēto personu, uzreiz nāk prātā vīrietis pāri labākajiem gadiem, ar biezām brillēm uz deguna, konservatīvi saģērbies a la akadēmiķis.
Vispirms jālūdz lasītājam piedošana par maniem maldu ceļiem pagājušās ceturtdienas Liesmas komentārā, kurā pirms mūsu sirdsskaidro, viedo un valstiski atbildīgo Saeimas deputātu lēmuma biju atļāvies kronēt par valsts kontrolieri Ilzi Grīnhofu. Nesagaidījis pašmāju politisko akciju tirgus trešdienas pēcpusdienas rezultātus, atļāvos publiskot tobrīd iespējamo loģisko personāliju, kuru bija ieteikusi profesionāli zinīga eksperte – līdzšinējā Valsts kontroles vadītāja.
Man nav kādam jāprasa par Barikāžu laiku. Jo esmu piedzīvojis to pats, arī Rīgā bijis toreiz, pirms apaļiem trīsdesmit gadiem, tieši tajā dienā, kad, manuprāt, izšķīrās Latvijas neatkarības liktenis.
Matīšos – viesnīcas Matīsiņš ēkas priekšā otrpus ielai – jau vairāk nekā pusotra gada desmits pagājis, kopš ierīkota slidotava, kārtīgs hokeja laukums ar bortiem. Aktīvāk šeit slidošanas entuziasti darbojas tieši pēdējos gados, vairāk, protams, ziemas sezonās.
Otrdien Saeimas Juridiskā komisija uzklausīja trīs cienījamākos valsts kontroliera amata kandidātus. 19. janvārī beigsies likumā atļautais galīgais jeb otrais termiņš amatā pašreizējai valsts kontrolierei Elitai Krūmiņai, un šis amata krēsls tukšs nedrīkst palikt faktiski ne uz dienu.
Vakar, kā atgādināja mana kolēģe, bija starptautiskā Paldies diena. Tad nu nolēmu par aktualitāti arī savas domas izteikt. Paldies – tāds mazs vārdiņš. Reizēm izteikts skaļi, reizēm – klusītiņām, gandrīz vai tikai pašam dzirdot. Kādreiz tas izpaužas arī labā darbā, iespējams, pat taustāmā lietā, ko par savu veikumu darītājs saņem pretī.
Tas, ka mūsu premjeram Krišjānim Kariņam ģitāras saspēle un sadziedāšanās duetā ar Latvijā populāro vācieti Joranu Šteinhaueru padodas krietni labāk nekā saskarsme ar paša vadītā Ministru kabineta vienu no trejmeitiņām – veselības ministri Ilzi Viņķeli, jau kādu laiciņu bija jūtams, taču līdz otrdienai diez vai kāds mūsu valstī varēja iedomāties, ka pašā Covid-19 pandēmijas otrā viļņa karstumā valdības vadītājs varētu pieprasīt veselības ministres demisiju.
Savu pirmo prātojumu Jaunajā 2021. gadā rakstu par Covid-19 pandēmijas ēnu, kas faktiski gulēja virs mums visu nu jau aizvadīto gadu. Pēc pavasara satraukumiem it kā viss atkāpās, taču tad – reizē prognozēts, gaidīts un tomēr pēkšņs – nāca kovida otrais vilnis.
Pirmajos Ziemassvētkos skaistā 75 gadu jubilejā mūspusē sirsnīgi sveica Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri, Deju svētku Goda virsvadītāju, horeogrāfi, ilggadējo Valkas un Valmieras deju apriņķu virsvadītāju, Burtnieku novada deju ansambļa Sadancis māksliniecisko vadītāju IEVU ADĀVIČU. Viņas ieguldījumu augstu novērtējis arī Latvijas Nacionālais kultūras centrs.
Ziemassvētku laiks izsenis ir dāvanu laiks. Tieši tāpēc pulciņš Valmieras Rotari kluba biedru ar kluba prezidentu Induli Jansonu un pašu kolektīvā pierakstītu Ziemassvētku vecīti Elmāru Kokinu priekšgalā pagājušajā trešdienā ar rotariešu sarūpētām dāvanām ieradās Vidzemes slimnīcā, kur – atbilstoši pandēmijas apstākļu diktētajiem drošības noteikumiem – ārpus telpām viņus sagaidīja SIA Vidzemes slimnīca valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs.
Esmu gana daudz šajā dzīvē pieredzējis, tostarp arī Latvijai svarīgus emocionālus brīžus. Būts gan uz barikādēm, gan lielajā tautas manifestācijā toreizējā Komjaunatnes krastmalā, kas tagad – mūsu atjaunotajā Latvijā – nes 11. novembra krastmalas vārdu. Tādā veidā mēs pieminam savus varoņus, tos cilvēkus, kuri bija atbildīgi pret toreiz vēl pavisam vāro Latvijas valsti.
Viņnedēļ sanāca būt kādā akcijā, ko regulāri visā valstī organizēja Ceļu satiksmes drošības direkcija kopā ar Valsts policiju.
Ar mērķi nākamgad palielināt zelteru ražošanas apjomus par 10% SIA Valmiermuižas alus plāno 2021. gadā no Latvijas zemniekiem iepirkt vairāk nekā 40 tonnas vietējo ogu un augļu – tostarp 20 tonnas Latvijā audzētu bio cidoniju, 10 tonnas Latvijas rabarberu, 5 tonnas Latvijas upeņu un 5 tonnas Latvijas meža brūkleņu.
Vienmēr esmu teicis, ka latviešu vīriem, jaunekļiem un pat jau maziem puikām rokas aug no īstās vietas, tas nozīmē, ka, liekot vēl klāt pilnu porciju izdomas un tehniskās jaunrades, letiņi var uzbūvēt vistrakākās lietas!
Kad premjers viņsvētdien teica savu nu jau leģendāro un dažādās sabiedrības grupās diametrāli pretēji vērtēto uzrunu tautai, ar formulējumu nav labi viņš, manuprāt, vairāk domāja par veselības, nevis naudas lietām.
Pagājušajā nedēļā LIAA Valmieras biznesa inkubatora vērtēšanas komisija – tās vadītājs Valmieras mērs Jānis Baiks, Valmieras Attīstības aģentūras vadītāja Ilze Eglāja, SIA VALPRO valdes priekšsēdis Aivars Flemings, SIA ZAAO valdes priekšsēdis Gints Kukainis, SIA Systems Logistics valdes loceklis Jānis Bikše un Cēsu novada pašvaldības uzņēmējdarbības speciāliste Natālija Juškova – 2020. gada uzņemšanas rudens sesijā nosprieda Valmieras biznesa inkubatorā uzņemt piecus jaunus uzņēmumus. Vēl 20 ideju autori piedalīsies pirmsinkubācijas programmā.
Tā var saukt Valmiera Glass/Vidzemes Augstskolas basketbolistu neveiksmi izbraukuma spēlē 21. novembrī Liepājā. Kaut arī zaudējums tika piedzīvots līdzīgā cīņā, tomēr punktus par uzvaru – tāpat kā sezonas pirmajā abu komandu tikšanās reizē Valmierā – šoreiz saņēma kurzemnieki, tik principiālajā cīņā par Latvijas komandu labāko četrotni Pafbet Latvijas – Igaunijas čempionāta vērtējumā panākot jau 2:0 savā labā.
Otrdien Burtnieks uzklausīja abu pušu viedokļus par tīklu aizliegumu. Jāuzsver, ka te noteikti nebija cīņa starp politiskajiem spēkiem, vienkārši domes deputātu viedokļi par to, kā glābt Burtnieku, sadalījās.
Tā par sevi saka Jurģis Priedītis, LIAA Valmieras biznesa inkubatora vadītājs. Savos tikai 33 gados ieguvis labu izglītību Latvijā un pāris vietās ārzemēs, darba pieredzē var lepoties ar prasmēm būvniecībā, teātra izrāžu gaismošanā, tirdzniecībā, bankā. Savu pieredzi šodien Jurģis labprāt piedāvā jaunajiem censoņiem uzņēmējdarbībā.
Sen esmu teicis un joprojām esmu pārliecināts, ka latvietis savā būtībā ir velnišķīgi izdomas bagāts, prot pielāgoties praktiski jebkurai situācijai un pat no lielām ziepēm pratīs izkļūt, iespējams, ne tikai sveikā, bet arī ar nelielu sauso atlikumu savai turpmākajai dzīvei. Ilustrācijai lai būtu stāstiņš iz lauku dzīves vienā no netālajiem novadiem tepat Vidzemē.