Šovasar Valmierā tiek realizēti uzreiz divi vērienīgi ielu rekonstrukcijas projekti — Cempu ielā un Georga Apiņa ielā. Pirmajā objektā uzņēmuma Limbažu ceļi strādātāji kopā ar saviem palīgiem jau tā pamatīgi ieskrējušies, bet otrajā Ceļu pārvaldes vīri ar labu sparu metās iekšā tikai pagājušajā nedēļā. Piektdien Liesma nelielā inspekcijas braucienā pārlūkoja un foto objektīvā fiksēja, kas tad abās ielās patlaban notiek.
Vai privātajam ir izdevīgi būvēt sev pasīvo māju? Domas dalās. Cilvēks, kurš ir nolēmis sev uzbūvēt privātmāju, dabiski vēlas, lai tā kalpotu ilgi un patērētu pēc iespējas mazāk energoresursu, lai būtu maz jāmaksā par apkuri. Ekobūvnieks HARIJS TUČS no uzņēmuma RB&B savā vērtējumā ir pragmatisks: «Uz privātmāju saimnieku jautājumu, vai būvēt pasīvo māju ir lietderīgi, es parasti iesaku katram pašam izvērtēt, vai pasīvā māja ir tieši tas, kas viņam nepieciešams.»
Visu pagājušo nedēļu Burtnieku jauniešu centrā turpat 100 dejotāju no Latvijā populārās Agra Daņiļeviča vadītās deju skolas Dzirnas un visiem sešiem Burtnieku novada pagastiem projekta Mēs dejojam vasaru Burtniekos ietvaros dzīvoja kopīgā nometnē un gatavoja deju uzvedumu Viņi dejoja vienu vasaru.
Kā tur bija tajā dziesmiņā par seska mazo alus darītavu? Tur krupīt's nesa ūdentiņu... Izrādās, krupis jeb rupucis, kā šo abinieku mēdzam tautas valodā dēvēt, kādam vīram Latvijā kalpojis par savdabīgu viņa idejas zīmolu. Ir vasara, tāpēc īstais laiks parunāt par nestandarta peldlīdzekļiem. Savulaik aprakstīju, kā top smailīte no elastīgām lazdu vai kāda cita līdzīga koka maikstēm un polietilēna plēves, šoreiz būs kaut kas pamatīgāks un ilgmūžīgāks.
Līdz startiem Rio olimpiskajā BMX trasē viņus abus Latvijā kādos BMX mačos vairs nesatiksim, puiši aizņemti intensīvos treniņos, tāpēc viņpiektdien izmantoju iespēju parunāties ar abiem Valmieras olimpiešiem Avotu trasē. Tur bija gan divkārtējais olimpiskais čempions MĀRIS ŠTROMBERGS, kurš atbrauca, nobrauca un uzvarēja pašmāju olimpiādē, gan arī otrs mūsu valsts Rio olimpiskās BMX komandas dalībnieks EDŽUS TREIMANIS, kuram starts Latvijas olimpiādē sagatavošanās ciklā nebija paredzēts.
Tikai šonedēļ, kad ceļu būvdarbu sezona jau pilnā sparā rit vismaz divus mēnešus, Valmierā sākas pietiekami vērienīgi un izpildījumā gana sarežģīti Georga Apiņa ielas rekonstrukcijas darbi. Aizkavēšanos izraisīja iepirkuma konkursa rezultātu, kur par uzvarētāju tika atzīts uzņēmums Ceļu pārvalde, apstrīdējums. Kāds no konkurentiem, neriskējot sūdzības atteikuma gadījumā pilnīgi ne ar ko, norāva stopkrānu procesam, kas turpināsies ar uzvarētājam ļoti nepatīkamu pāris mēnešu nobīdi laikā.
Valmieras rūpnieciskajā kvartālā starp Valmieras stikla šķiedru un dzelzceļu jau mēnesi čakli strādā ceļu būvnieki — ar ģenerāluzņēmēja SIA Limbažu ceļi un limbažnieku palīgu Smiltenes SIA 8CBR un Valmieras SIA Woltec kopdarbu šeit tiek realizēts visai komplicētais Cempu ielas rekonstrukcijas projekts. Tā īpašā rozīnīte ir pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados pēc kaut kur PSRS ceļu būves projektu institūtos tapuša tipveida projekta būvētā rotācijas apļa pārbūve atbilstoši mūsdienu transporta plūsmas, kā arī kājāmgājēju un velobraucēju prasībām.
Viņnedēļ piektdienā Rūcamlapa, pateicoties CSDD Valmieras nodaļas priekšnieka Valda Stiģa gādībai, piedalījās atjaunotā Rīgas Motormuzeja atklāšanā. Nebūs pārspīlēts, ja teikšu, ka tas bija Eiropas mēroga notikums, jo līdzīgas ekspozīcijas Vecajā kontinentā nav. Burtiski piecas minūtes pirms lentes griešanas ceremonijas stāvlaukumā blakus muzejam, kur uz svētku parādi bija sabraukuši vairāk vai mazāk antīku divu, trīs un četru riteņu spēkratu īpašnieki no Latvijas un arī tuvējām ārvalstīm, izdevās aiz pogas noķert tās dienas laikam jau laimīgāko cilvēku. Lūk, ko ekskluzīvā intervijā Rūcamlapai pastāstīja Rīgas Motormuzeja direktors AIVARS AKSENOKS.
Šonedēļ visiem Valmierā un piepilsētā jau sāktajiem ielu un lielceļu rakumiem pievienosies vēl viens — sāksies Georga Apiņa ielas rekonstrukcija tās dzīvākajā posmā: starp Beātes un Rubenes ielu. Žēl, bet, pateicoties kārtējam sūdzībniekam par iepirkumu konkursa rezultātiem, šie apjomīgie ielas remonta darbi sākas nevis maijā, kā tas bija paredzēts, bet tikai jūlijā. Rekonstrukciju veiks būvfirma Ceļu pārvalde, kas Valmierā jau strādājusi A. Upīša ielas rekonstrukcijas projektā. Īpašs prieks par to, ka projekts tapis pašu mājās Valmierā — to izstrādājusi ceļu projektēšanas firma SIA Ceļu komforts. Zīmīgi, ka tieši šogad, uzņēmuma 10. jubilejas gadā, pašmāju projektētājiem vēl viens ļoti nopietns un sarežģīts projekts Valmierā — Cempu ielas rekonstrukcija. Par to sīkāk citu reizi, šoreiz Liesmai par G. Apiņa ielas projekta būtiskākajām niansēm stāsta Ceļu komforta būvprojekta vadītājs EDGARS LEITIS.
Trīs dienas aizvadītās nedēļas nogalē Valmierā un tās apkārtnē pagāja visas valsts sporta zīmē — šeit draudzīgā un emocionāli piesātinātā gaisotnē notika Latvijas IV olimpiāde. Nopietns pienesums sacensību rīkošanā arī Burtnieku novadam, kur četrās sporta bāzēs — Valmieras pagasta Avotos BMX kluba Tālava trasē un turpat blakus golfa laukumā, Rencēnu pagasta mednieku kolektīva šautuvē un arī Burtnieku pagasta ekskluzīvajā burāšanas sporta bāzē Burtnieku ezerā — olimpieši sacentās par medaļām BMX, golfā, stenda šaušanā un burāšanā ar jahtām un vējdēļiem.
Sestdien un svētdien Rencēnu mednieku kolektīva šautuve, kas pēdējos mēnešos piedzīvojusi vairākus kardinālus papildinājumus, bija kļuvusi par Latvijas IV olimpiādes stenda šaušanas arēnu.
Mana sarunas biedrene ir Latvijā dzimusi kundze, kura jau 26 gadus dzīvo Austrālijā. Viņas vizītkartē rakstīts garš amata nosaukums — Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēža vietniece, Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē priekšsēde. KRISTĪNE SAULĪTE pašlaik ir otrā augstākā amatpersona latviešiem, kuri dzīvo ārpus savas tēvzemes. Valmierā viņa ir pirmoreiz mūžā, skolasbiedra Ronalda Rusmaņa aicināta, ieradusies uz Vidzemes Uzņēmēju dienām 2016. Mūsu saruna gara, vairāk par personisko un latvisko tradīciju kopšanu tālumā. Vēl citureiz — par sadzīvi un Latvijas biznesa iespējām Austrālijā.
Jaunajā basketbola sezonā pie Latvijas čempionvienības Valmiera/ORDO stūres stāsies trīs pēdējās sezonas liepājniekus trenējušais Uvis Helmais. Ar viņu noslēgta vienošanās uz divām sezonām.
Laiks starp Jāņiem un Pēteriem tāds aktīvs sanācis dzelzceļam un ar to saistītām lietām. Ir pozitīva ziņa — iepazīstot Latvijas dzelzceļa vēsturi, kāda aktīvo un izzinošo atpūtu cienoša cēsnieku ģimene divās nedēļās veikusiusi 5000 kilometrus apkārt mūsu mazajai valstiņai. Ir tāda vidēja ziņa — kriminālvajāšanai KNAB nodevis viņgad ar lielu pompu Rundāles pilī savu apaļo dzimenīti nosvinējušā un pēcāk ar pusmiljonu skaidrā naudā auto bagāžniekā pieķertā nu jau bijušā Latvijas dzelzceļa pirmā vīra Uģa Magoņa lietu. Un ir bēdīga ziņa — joprojām tā īsti nav noslēgusies jau sen sāktā sešu modernizētu dīzeļvilcienu gaidīšana valsts uzņēmumā Pasažieru vilciens (PV)... Pirmās divas ziņas mūsu kopējo maciņu īsti neskar, tāpēc šoreiz par pusduci vilcieniem, kuri joprojām vairāk uz papīra nekā uz sliedēm.
Tā var teikt par talantīgā latviešu autobūves inženiera Andra Dambja un viņa komandas darba kārtējo starptautisko vērtējumu — pagājušajā nedēļas nogalē Koloradospringsā, ASV, notikušajās leģendārajās automobiļu izturības sacīkstēs Pikes Peak International Hill Climb viņa darbnīcā radītais Latvijas komandas Drive eO elektromobilis PP100, kuru pilotēja jaunzēlandietis Rīss Millens, 20 kilometrus garo trasi ar 156 līkumiem pirmo reizi veica ātrāk par 9 minūtēm! Tiesa, rezultāts 8 minūtes un 57,118 sekundes ir labākais vien starp elektriskās piedziņas automašīnām, absolūtajā vērtējumā gandrīz 6 sekundes šoreiz ātrāks bija ar turbo dzinēju aprīkotais Unlimited klases prototips Norma M20 RD Limited ar francūzi Romēnu Dimā pie ruļļiem. Trešais finišēja Tetsuja Jamano, arī viņš Paikspīkā brauca ar tīru elektromobili Honda NSX. Interesanti, ka Millenam vidējais ātrums trasē — 129,438 kilometri stundā — bija nedaudz mazāks par Dimā iespētajiem 130,82 kilometriem stundā, taču pēdējo trases nogriezni jaunzēlandietis veica par 3,5 sekundēm ātrāk nekā konkurents.
Atzīmējot Krievijā pazīstamās autobūves kompānijas AvtoVAZ 50 gadu jubileju, ražotāji sagatavojuši īpašas, ekskluzīvas versijas gan sedanam Lada Vesta, gan hečbekam XRay. Katrs no šiem automobiļiem tiks izlaists vien ierobežotā skaitā — pa 500 ladām katrs modelis. Atļaušos prognozēt, ka līdz pārējai VIP publikai, kura vēlēsies šos auto iegādāties, varētu nonākt vien 999 ekskluzīvie Lada spēkrati — neatkarīgi no tā, kādas tautības vīrs pašlaik vada AvtoVAZ, vienu auto taču pienāktos uzdāvināt krievu nācijas Tēvam un Skolotājam jauno laiku globālajā politikā Vladimiram Vladimirovičam. Nu, tam, kurš sēž Kremlī.
Tie, kuri pirmssvētku alus, siera un dažādas cepamgaļas gādāšanas steigā nepaguva paklausīties radio, iespējams, aizvadītajos Jāņos tā nopietni sagrēkoja... Raugi, pirmo reizi — cik nu atceros savā mūžā šos latviskos svētkus — bija strikti noteikts un ik pa brīdim ēterā tika ziņots, cik bērzu meijas katrs indivīds drīkst nošķīt valstij piederošajās meža platībās. Mīļie, ne vairāk kā piecus bērziņus! Klāt vēl bija piebilde, no kurām vietām vēlams būtu meijas gādāt, bet tās jau nianses...
Šovasar Valmieras pieejās Rīgas un Valkas virzienā, kā arī uz Valmieras apvedceļa un kustības pārvada pār Valmieras — Inčukalna šoseju notiek plaši ceļu rekonstrukcijas darbi. Neapšaubāmi interesanta tēma, ko Liesma, kā tas jau ierasts, varētu iztirzāt sīkāk, pa atsevišķiem posmiem ar to konkrēto problemātiku, līdz pat tehnoloģiskajām niansēm. Nu, vismaz tā, kā to darījām pirms pāris gadiem, kad Binders kopā ar apakšuzņēmējiem strādāja uz tā paša Valmieras — Inčukalna lielceļa alias valsts nozīmes autoceļa A3 abpus Rubenei. Toreiz (2014. gada 25. jūnija Liesmā) VAS Latvijas valsts ceļi Līgumu daļas projektu vadītājs Armands Zvaigzne skrupulozi un profesionāli izklāstīja Liesmai visu no A līdz Z.
Šonedēļ Valmiera kļūs par Latvijas olimpiādes galvaspilsētu, tāpēc īstais brīdis palūkot, kā sokas pilsētas lielajā sporta būvju, laukumu un brīvdabas objektu saimniecībā. Par šodienu un arī rītdienu Liesmai stāsta SIA Vidzemes olimpiskais centrs (turpmāk tekstā — VOC) valdes priekšsēdis ARTIS JANSONS.
Viņam rīt gan vārda diena, gan apaļa, īstam vīram nozīmīga gadskārta ar ciparu 6. JĀNIS DAINIS ir tik daudzšķautņaina personība ar aktīvu darbošanos tik daudzās jomās, ka - neliegšos - baidos kādu būtisku niansi no viņa dzīves garām palaist. Daudzu sporta veidu pratējs, treneris, novada sporta darba un dažādu sacensību organizators, deputāts...