Guntis Vīksna

Kā no atkritumu kalna iegūt elektrību un siltumu, kuru var lietderīgi izmantot mūsu ikdienā, devos uzzināt uz ZAAO atkritumu noglabāšanas poligonu Daibe, kur par visiem procesiem  informēja, shēmās uzzīmēja un pēc tam arī dabā visu parādīja SIA ZAAO 100% meitasuzņēmuma ZAAO Enerģija projektu vadītājs MĀRTIŅŠ NIKLASS. Viņa ziņā viss, kas saistīts ar poligona gāzes ieguvi un pēc tam elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu. Kad sākās šis ZAAO projekts, bija 2008. gads – krīzes laiks Latvijā, kad bija problēmas piesaistīt līdzekļus. Tieši tāpēc, lai šo projektu varētu atsevišķi finansēt, tika izveidots ZAAO meitasuzņēmums ZAAO Enerģija.

Paradoksāli, taču Valmiera Glass/Vidzemes Augstskolas basketbolisti šosezon krietni labāk jūtas izbraukumā nekā pašu mājās. Tam par apliecinājumu bija arī piektdienas Pafbet Latvijas – Igaunijas līgas mačs Rakverē, kur viesi turpināja cīņu par uzvaru līdz pat mača pēdējām sekundēm... Kaut kur tie daži punkti tomēr mūsējiem palika, un to šoreiz panākumam pietrūka.

Vakar pulksten 11.35 Valmierā sāka asfaltēt brauktuvi jau gatavajā rekonstruējamās Beātes ielas posmā. Pirms tam rīta pusē Ceļu pārvaldes asfalta brigāde 12 vīru sastāvā — i tehnikas operatori, i strādnieki — jau bija ieklājusi asfaltbetona apakškārtu Georga Apiņa ielas kriksītī pie krustojuma ar Beātes ielu Rīgas ielas virzienā. Visam dienas darbam no Ceļu pārvaldes asfaltbetona rūpnīcas Rīgā uz Valmieru vakar vienā reizē atripoja 13 automašīnas, katra ar 25 tonnām asfalta.

Ar sāpīgu, taču pārpārēm pašu pelnītu zaudējumu trešdien Ogrē 26. LBL sezonu uzsāka valsts čempioni Valmieras/ORDO basketbolisti. Bez ierunām zaudējot mājiniekiem BK Ogre/Kumho Tyre pirmo puslaiku, mūsējie centās otrajā puslaikā visu vērst par labu, taču daudzās pašu kļūdas neļāva izglābties...

Ja nemaldos, kopš brāļu Traubergu medaļu gaitām Eiropas čempionātā autokrosā neko īpašu tajā augstumā mūspuses autobraucēji nebija sasnieguši gadus piecpadsmit. Tāpēc jo patīkamāka bija 18. septembrī sportacentrs.com lasītā kādreizējā valmierieša Viestura Saukāna sagatavotā informācija, ka Francijā Sentiņī de Vēras trasē, kur notika pēdējais — devītais šī gada Eiropas autokrosa čempionāta posms, uzvaras savās klasēs izcīnījuši valmierieši Ervins un Justs Grenči. Tas tēvam Ervinam nodrošināja vicečempiona laurus sezonas kopvērtējumā SuperBuggy klasē, bet dēlam Justam — Eiropas sudrabu JuniorBuggy klasē. Ervinam līdz čempionam vācietim Berndtam Štūbem pietrūka nieka 3 punktu... Jāpiebilst, ka abu Grenču sasniegumi ir līdz šim augstākais Latvijas sportistu varējums Eiropas bagiju trasēs!

Pēc mēneša pauzes atkal atgriežamies pie pirmskara Valmieras galvenā ziņu nesēja — laikraksta Valmierietis — pārlapošanas digitālā veidā. Mūsu pilsētā tikko sācies 1939. gads, un avīzītei nodrukāts 489. numurs, kurš nāk pie valmieriešiem ceturtdienā, 5. janvārī...

Viņu sastapu sestdien Miķeļdienas tirdziņā Valmiermuižas pils parkā. Mani uzrunāja interesants darinājums, laikam jau to sievietes sauc par bižutēriju — auskari, kas reizē pilda arī atstarotāju funkcijas tumsā. Par šo ideju un vēl dažām sava mazā biznesa lietām stāsta Vidzemes Augstskolas studente LAURA AMANDA ĢĒRMANE.

No pirmdienas, 26. septembra, sākusies pieteikšanās reģionālo biznesa ideju konkursam Biznesa ekspresis.

Kad Cesvaines novada zemnieku saimniecības Kalna Kūlieši saimniekam vaicāju, kāpēc neesmu saticies ar viņa ražoto konservēto produkciju nesenajos Cesvaines novada svētkos, kur arī bija plaša gastronomiskā tēma, ANDRIS KALTONS aiz melnajām saulesbrillēm atsmej, ka viņa produkcija ikdienā cesvainiešiem pieejama pāri ielai esošajā veikalā. Te, uz letes Valmiermuižā Miķeļdienas tirgū, viņam visi konservi bundžās esot no vietējās gaļas un Peipusa zivīm, tikai tītarus esot audzējuši latvieši Anglijā.

Nē, cepurīte pilnīgi noteikti šoreiz nav balta! BAIBA ČAKSTIŅA no Lielvārdes atvedusi uz tirdziņu krāšņas tamborētas mices i mazākiem, i lielākiem nēsātājiem. Lielākoties dominē pūcītes ar lielām acīm, taču ir arī pelēkas pelītes cepurīte un vēl citas. Par tamborējumiem arī runājam.

Viņnedēļ trešdienā Burtnieku novada domes kārtējā sēdē atkal virmoja kaislības ap amatiem. Iepriekšējā tikšanās reizē domnieki bija atbrīvojuši no amata atlūgumu iesniegušo domes priekšsēža vietnieku Raimondu Indrānu, šoreiz viņa vietā tika virzīts Jānis Leitis.

Pagājušās trešdienas Burtnieku novada domes sēdē viens no svarīgākajiem lemjamajiem jautājumiem bija jaunā Nolikuma par licencēto makšķerēšanu Burtnieka ezerā apstiprināšana. Garāku diskusiju rezultātā, kur savu viedokli no copmaņu puses izteica divi pieaicinātie pieredzējušie makšķernieki Ivars Polis un Imants Saulītis, bet zvejnieku kanti turēja deputāts Anrijs Šļaukstiņš, tika apstiprināts garš un informācijas pārpilns dokuments uz 14 lappusēm. Par to nobalsoja vairākums domnieku, vienīgais pret bija Raimonds Indrāns, pamatojot savu nostāju ar to, ka šajā Nolikumā pārāk daudz grozījumu, salīdzinot ar iepriekšējo Nolikumu.

Burtnieks jau ir stāstījis, ka novada vīri pabijuši Somijā raudzīt, kā somi risina savu ezeru problēmas. Toreiz tika minēts, ka somu zvejnieki, kuri darbojas Puhajerves ezerā, gatavi ierasties un ar saviem zvejas rīkiem parādīt balto zivju ķeršanu arī Burtniekā.

Vasaras darbu sezona ceļiniekiem pamazām finišē. Burtnieku novadā šajā nozarē pazīstamākā ir Valmieras pagastā reģistrētā SIA EGU Būve, ar kuras vadītāju un īpašnieku Burtnieks tikās augustā. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un, kā pats saka, atbildīgais un vienīgais darbu vadītājs EDGARS UPĪTIS stāsta par firmas darbu vakar un šodien, ieskicējot arī ne pārāk rožainās nākotnes izredzes.

Uzzinot prestižā starptautiskā turnīra BBL Cup 2016 dalībniekus — bez mājiniekiem vēl Igaunijas čempioni Tallinas BK Kalev/Cramo, BBL čempioni Šauļu BK Šiauliai un šosezon ar milzu ambīcijām bruņotais aizvadītā Latvijas čempionāta tikai bronzas klubs BK Ventspils, Latvijas čempionvienības Valmiera/ORDO līdzjutējiem, visticamāk, prāts nenesās uz domām par galveno balvu. Pretinieki spēcīgi, pie tam mūsējiem ierindā tikai 8 pieredzējuši vīri...

Šovasar patiešām pozitīvu pienesumu Valmieras automīļiem devušas abas pašapkalpošanās auto mazgātavas. Galu galā papildus deviņas slapjās apstrādes vietas, rēķinot uz pilsētas un tuvāko novadu, kā arī Valmieras caurbraucēju autoparku, ir gana daudz.  Lielākoties abās vietās var klāt tikt bez stāvēšanas garās rindās, vismaz Rīgas ielā noteikti. Tīri subjektīvi šķiet, ka potenciālo klientu atsaucība katrā vietā ir nedaudz atšķirīga, taču  mans mērķis nav vienu izcelt pāri otrai. Pieļauju, ka pēc pašmazgātāju ekspansijas nedaudz krities klientu skaits tradicionālajās moikās, taču te var runāt tikai par veselīgu konkurenci — palielināts pieprasījums pēc šī pakalpojuma Valmierā ģenerēja adekvātu piedāvājumu. Vēl kas ļoti būtiski — šis jaunais piedāvājums ir par adekvātu cenu. Šodien jau par piecīti Valmierā var nomazgāt, noskalot, novaskot un uzspodrināt vieglo auto no ārpuses plus vēl diezgan pamatīgi izbirstēt arī automašīnas salonu. Lepni! Protams, pašam jādarbojas būs raitā tempā, taču kā citādi izbēgt no liekiem kilogramiem?

Kā liecina statistika par laika posmā no janvāra līdz augustam apdrošināšanas sabiedrībā BALTA saņemtajiem KASKO atlīdzību pieteikumiem par negadījumiem auto stāvvietās, šogad par 666 negadījumiem atlīdzībās jau izmaksāti teju 300 tūkstoši eiro. Pēdējo trīs gadu laikā reģistrēti 2752 pieteikumi un atlīdzībās izmaksāti vairāk nekā 1,9 miljoni eiro.

Vakar iesākto tēmu par nodokļiem Liesma šodien turpina. Situācijas — esošās, brīžiem absurdās, un vēlamās, iespējams, tikai loģiskos uzņēmēju sapņos atstātās — raksturošanai Latvijā lai kalpo 13. septembrī LTRK Vidzemes reģionālās nodaļas rīkotajā diskusijā dzirdētie viedokļi lielākoties par mazo biznesu. Tajos daudz racionālu graudu, kurus tā vien prasītos iesēt Latvijas zemē, bet...