Latviešu nacionālā īpatnība – ar mātes pienu iezīsts pofigisms. Smagākā formā Eiropas Savienībā tas esot vērojams vien pie itāļiem. Te glābt var tikai likuma panti. Tādi Latvijā eksistē, un kas par to, ka tikai šomēnes tos sākam reāli izmantot.
Situācija ar koronavīrusu Covid-19 mainās nevis pa dienām, bet jau pa stundām. Arī Latvijā inficēto skaits ceturtdienas rītā bija jau otrajā desmitā. Kur dēsimies, būs jau vēl. Gan tāpēc, ka šodien pasaule atvērta, un pat šādā – ar pandēmijas statusu apstiprinātā – situācijā to ne visi mūsu līdzcilvēki izmanto, balstoties uz loģisko saprātu, gan tāpēc, ka vīrusi tomēr arvien kādu soli priekšā to apkarotājiem...
Šodien Vīru lietās turpinās saruna ar dēkaini no mūsu pašu Valmieras, pie tam šādu labā nozīmē traku vīru mūsu mazajā Latvijā nemaz nav tik daudz. Pagājušajā reizē AIGARS SILIŅŠ apstāstīja, kā līdz pats savai jūras jahtai nonācis un ar to Klusajā okeānā devies, šoreiz turpinām.
Jau tradicionāli Burtnieku novada pašvaldība ik gadu apkopo informāciju par sportistiem, kuri guvuši god-algotas vietas novada, Latvijas, Eiropas un pasaules līmeņa sporta sacensībās, lai konkursa Burtnieku novada sporta laureāts godināšanas pasākumā suminātu par sportiskajiem panākumiem.
Jau pērn Burtnieks informēja, ka vairākos grāvjos, pa kuriem ūdens tek uz upītēm, kuras pēc tam savus ūdeņus nodod Burtniekam, tiks uzstādīti īpaši filtri. Nu šis darbs padarīts, filtri savās vietās. Par to, kāpēc, kas un kurās vietās izdarīts, kā arī par to, kā šie filtri tiek izmantoti, sīkāk pastāstīja novada pašvaldības Saimnieciskās nodaļas dabas resursu speciāliste EVIJA OZOLA.
Tēlaini izsakoties, Gauja ir pati galvenā Valmieras iela, tāpēc par upes tīrību regulāra rūpe gan tiem, kuri kādu iemeslu dēļ ikdienā nokļuvuši Gaujas krastā un arī ūdenī, gan arī tiem, kuri pa upi pārvietojas. Protams, allaž Gaujas sardzē arī visi atbildīgie pašvaldības un valsts dienesti, vajadzības gadījumā iesaistoties upes un tās piekrastes glābšanas darbos.
Kaut arī Latvija un Igaunija Baltijā ir divas kaimiņvalstis ar praktiski vienādu atjaunotās neatkarības laika posmu, ekonomiskie procesi abās nebūt nerit pēc vienādiem noteikumiem, un bieži vien igauņi lietas dara citādāk, vienkāršāk un, jāatzīst, efektīvāk. Arī biznesa inkubatoru sistēma viņiem atšķirīga. Par savu vizīti pie kolēģiem Tartu Liesmai pastāstīja LIAA Valmieras biznesa inkubatora vadītājs JURĢIS PRIEDĪTIS.
Sestdien Valmierā bija ļoti īpaša basketbola spēle – Valmiera Glass/Vidzemes Augstskolas komandas trenera un todien arī komandas kapteiņa Sanda Amoliņa 534. mačs viņa profesionāļa karjerā. Tās laikā Sandis ar Valmieras komandu – gan ar dažādiem nosaukumiem – izcīnījis trīs Latvijas čempionāta bronzas medaļas! Pēdējais oficiālais mačs.
Trešdien Valmiera Glass/Vidzemes Augstskolas basketbolisti kārtējā Pafbet Latvijas – Igaunijas līgas mačā neprata izmantot sava laukuma priekšrocības un piedzīvoja zaudējumu pret tabulas kaimiņiem Tallina Kalev/TLU.
Kamēr pie Latvijas politiskā apvāršņa atkal parādījies viens Laimes lācis, kurš paša veidotā topošā jaunā politiskā strāvojuma līdzpūtējiem pašu mājās un ekonomiskajā trimdā patlaban, spriežot pēc jūsmīgajiem komentāriem Facebook, šķiet vismaz otrais tūlīt aiz Jēzus Kristus un tāpēc ar visām no tā izrietošajām sekām, tikmēr saimnieciskā dzīve valstī rit pavisam nesteidzīgi.
25. februārī Vidzemes plānošanas reģiona organizētās Vidzemes inovāciju nedēļas 2020 ietvaros Matīšu Tautas namā notika pasākums Inovatīvi risinājumi un pieejas uzņēmējdarbībā.
No piektdienas līdz svētdienai Valmierā notika trešais un pēdējais Eiropas Jaunatnes basketbola līgas EYBL sabraukums junioru (U-20) vecuma jauniešu komandām, kurā piedalījās 8 komandas no Latvijas (2), Anglijas (2), Zviedrijas, Lietuvas, Baltkrievijas un Krievijas.
Šodien aiz loga smidzina gandrīz vai nevajadzīgs sniegs. Ja reiz nebija tas mums šoziem paredzēts, tad nevajag arī! Tikai dubļi vien pēc tam atkal būs, gājējiem būs slapjas kājas, bet braucēji vēl vairāk piebeigs jau tā izmuļļātos piemirkušos grants ceļus...
Aizvadītajā nedēļā Pafbet Latvijas – Igaunijas līga piedzīvoja loģisku optimizāciju, jo pēc diviem bez naudas palikušajai komandai Valka – Valga piešķirtajiem tehniskajiem zaudējumiem šis starptautiskais pārrobežu basketbola projekts piedzīvoja kaunpilnas beigas – izslēgšanu no čempionāta.
Mežu apsaimniekošanas uzņēmums Dižozols 2019. gadā ir strādājis ar 34,769 miljonu eiro apgrozījumu un 2,6% ieņēmumiem pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem jeb EBITDA, sasniedzot 21,6% apgrozījuma pieaugumu un realizējot vairāk nekā 625 tūkstošus kubikmetru apaļā kokmateriāla.
Viņnedēļ, ja neskaita triju potenciālo nākamā Rīgas Domes sasaukuma galvaspilsētas mēru regulāros reklāmas izklupienus mediju telpā, Latvijā bija vēl vismaz divi būtiski notikumi.
Nekad neesmu slēpis savas antipātijas pret ļuļķētājiem. Nu, nav manī Radītājs ielicis vēlmi ik pa brītiņam izfiltrēt cauri plaušām nikotīna dūmus, ko lai dara...
Lai ko mums paģērētu klimata aizstāvji no pasaules un Eiropas un kādas vien kardinālas prasības slikto – benzīna un dīzeļdegvielas dzinēju – automobiļu iegādes aizliegumam pēc lielo un bagāto onkuļu – elektriskās piedziņas spēkratu ultramodernu tehnoloģiju izstrādātāju – ieteikuma skanētu no zviedru meitenītes Grētas Tunbergas mutes, Latvijā auto ikdienas lietotājam naudas viņa maciņā ir tik, cik ir.
Šoreiz Vīru lietās Valkas puika no Valmieras. Uz sauszemes dzimis, audzis, bet tagad neglābjami iemīlējies... okeāna bezgalīgajos plašumos. Un vago tos viņš ar savu jahtu, kuru, tēlaini izsakoties, pats savām rokām pierunājis otrai dzīvei pēc kārtīgas viesuļvētras Karību salās...
Jau pērnā gada oktobrī, kad Izglītības un zinātnes ministrija pirmajā tiesu instancē bija zaudējusi tiesu par pagaidu noregulējumu Latvijas Universitātes rektora Indriķa Muižnieka jautājumā un kad tomēr ar dažu valdības ministru un arī paša premjera atbalstu tika nolemts spriedumu pārsūdzēt, Krišjānis Kariņš atzina, ka «viņš šai pārsūdzībai neredz pievienoto vērtību».