Kam mums "Latvijas Pasts"?
Jautājums aktuāls, īpaši drukātās preses izdevējiem, kas galīgi nav mierā ar šīs mūsu pašu valstij joprojām piederošās kompānijas realizēto pakalpojumu veidu un, protams, izcenojumiem.
Jautājums aktuāls, īpaši drukātās preses izdevējiem, kas galīgi nav mierā ar šīs mūsu pašu valstij joprojām piederošās kompānijas realizēto pakalpojumu veidu un, protams, izcenojumiem.
Nupat esam nodzīvojušies līdz mazajā Latvijā bezprecedenta pasākuma priekšvakaram – pedagogu beztermiņa streikam.
Pašlaik mūsu valsts elektroenerģijas pašpietiekamība ir negatīva – 40% no nepieciešamās elektroenerģijas Latvija saražo pati, bet 60% importē. Vēl šī gada sākumā galvenais importa avots bija Krievija, bet pēc 24. februāra ir skaidrs, ka nepieciešami kardināli vidējā termiņa risinājumi, kas ļautu Latvijai energoapgādes ziņā kļūt pilnīgi neatkarīgai, pie reizes ieturot kursu uz fosilo resursu mazāku izmantošanu.
Pagājušajā ceturtdienā Valmieras koncertzālē notika jau tradicionālā Pēcpusdiena ar mēru.
Parasti, rakstot par teātra lietām, virsraksts varētu būt Teātris ar drāmu, taču šoreiz, lai raksturotu ķibeli, kas radusies ar labiem nodomiem iecerētajā vērienīgajā Valmieras teātra ēkas rekonstrukcijas procesā, skaudri precīzāks būs manis piedāvātais.
Mazāk par mēnesi atlicis līdz kārtējām Saeimas vēlēšanām. Ļoti iespējams, ka 1. oktobrī Latviju sagaida visu laiku zemākā vēlētāju aktivitāte, izvēloties it kā tos pašus viedākos ļaudis, kam nākamos četrus gadus nāksies lemt par valstī notiekošo.
Kaut arī jau teju mēnesi Valmiera Glass/Vidzemes Augstskolas vīru basketbola komanda trenējas jaunā galvenā trenera Toma Kerša un trenera Oskara Virša vadībā, kluba vadība tikai pamazām atklāj sastāvu jaunajai 2022./2023. gada sezonai.
Jau septīto vasaru Agra Daņiļeviča deju skolas Dzirnas dejotāji kopā ar Burtnieku apvienības (agrāk Burtnieku novada) jauniešiem nedēļu ilgā nometnē veidoja deju uzvedumu, kas pagājušās piektdienas vakarā tika nodots publikas vērtējumam Burtnieku estrādē.
Batāte (Ipomea batatas) jeb Latvijā plašāk zināma kā saldais kartupelis gluži kurā katrā sakņu dārzā pie mums vis neaug.
Sestdien. 6. augustā, regbija kluba Fēnikss komanda savā laukumā Brenguļu sporta kompleksā Kaimiņi aizvadīja Latvijas čempionāta spēli regbijā-15.
Sestdien, 30. jūlijā, Matīšos notika pēc kārtas jau 39. futbola zibensturnīrs, kurā trīs komandas sacentās lielajā – 11 pret 11 – futbolā. Turnīra reglaments noteica, ka notiek divu apļu turnīrs, katra vienība aizvadīja četrus mačus.
Tieši tāds leģionāres ceļš līdzšinējā karjerā, spēlējot ārpus Latvijas, izveidojies Valmieras basketbola audzēknei Ilzei Jākobsonei.
Šī vasara Latvijā ir kārtējā četru gadu cikla emocionālākais laiks, kad tiek solīts tas, kas jau kāda cita gandrīz reāli paveikts, doti, iespējams, absurdi obligāti uzdevumi un blefots vai vienkārši muldēts pa tukšo uz velna paraušanu.
Nevar īsti saprast, kura iedzīvotāju daļa turpmāk Latvijā būs laimīgāka – tie, kas ēdienu gatavo uz elektriskās plīts, vai tie, kas visu nepieciešamo silda, cep un vāra, izmantojot gāzi. Un te vairs nebūs jautājums, kura plīts ar laiku apkārtni padara nepatīkami lipīgu, te būs elementāra lieta – cik tas viss maksā! Un maksās krietni vien dārgi, par vecajām cenām gan gāzei, gan elektrībai laikam varam aizmirst, un tā, kā zināms, ir cilvēka atmiņas vērtīgākā spēja.
Kā zināms, Valmieras Gaujas krasta vidusskola–attīstības centrs ir vienīgā izglītības iestāde Latvijā, kas nodrošina pēctecīgu speciālo izglītību bērniem ar dzirdes traucējumiem trijās izglītības pakāpēs - no pirmsskolas līdz vidējai izglītībai.
Pēc gada Valmierai 740 gadu. Daudz. Un jubileja arī no tām apaļajām.
Pagājušajā nedēļā Valmiera FC futbolisti ar mainīgām sekmēm aizvadīja spēles dažāda ranga turnīros.
Aizvadītajā nedēļas nogalē no 15. līdz 16. jūlijam Valmierā, airēšanas trasē Krāces, tika noskaidroti 2022. gada Latvijas jaunatnes čempioni airēšanas slalomā.
Kā mēdz teikt, katrai lietai vai vietai, arī dvēselei, šajā pasaulē ir sava cena. Arī Latvijas nacionālajām interesēm, ja precīzi, to daļai tādā mūsu mazajā valstiņā sen zināmā tradicionālā tautsaimniecības sektorā kā kūdras ieguve.
Atzīšos, ka no dažādiem pilsētu un novadu svētku pasākumiem man allaž visvairāk patīk tieši svētku tirdziņi, īpaši tā daļa, kur profesionāli amatnieki vai vienkārši prasmīgi entuziasti rāda savu varēšanu, pārvērstu gatavā izstrādājumā.