Guntis Vīksna, teksts un foto

Kaut arī vēl tikai pusē februāris, etnomūzikas cienītāji pamazām jau var sākt posties uz, iespējams, Latvijā šovasar visvērienīgāko pasākumu viņu cienītajā mūzikas žanrā.

Acīgāki vērotāji būs pamanījuši, ka jau kādus pāris mēnešus – kopš pērnā decembra – visi ozoli blakus Valmieras apvedceļam paralēlajā Valmiermuižas Ozolu ielā – posmā no Vidzemes ielas līdz Iršuparka alejai – apjozti ar dēļu vairogiem, tas pats arī Iršuparka alejā.

Mans februāra Vīru lietu ciemiņš ir darbīgs triju puiku tēvs. Faktiski gan ciemiņš esmu es, jo runājamies tepat Valmieras Jāņparkā viņa mēbeļu darbnīcas pirmajā stāvā, kur iekārtota kompakta montāžas un krāsošanas telpa, paši koka izstrādājumi top otrajā stāvā. 

Svētdien pēc pusdienas, spīdot jaukai sau­lītei un salam pieturoties tikai kādos piecos grādos mīnusā, parkā aiz Ēveles Tautas nama teju pussimts vietējo un arī dažu labu ciemiņu, Liesmu ieskaitot, bija pulcējušies, lai visi kopā jautrā burziņā atvadītos no ziemas.

Nesen Liesma stāstīja par tiem Valmieras novada uzņēmumiem, kuri ierindojas Latvijas lielāko uzņēmumu pirmajā tūkstotī pēc 2021. gada apgrozījuma.

Jērcēni ir apdzīvota vieta Valmieras novada Strenču apvienībā, arī Jērcēnu pagasta centrs, kas atrodas pie Strenčupītes 28 kilometrus no novada centra Valmieras un 124 kilometrus no Rīgas. Savulaik ciemats izveidojies ap bijušās Jaunjērcēnmuižas (Wolfahrtslinde) centru. Jērcēnos šodien atrodas pagasta pārvalde, tautas nams un bibliotēka.

Strenču apvienībā viņa par kultūras lietām tur rūpi ne jau pirmo gadu, tāpēc ir īstā kundze, ar kuru Liesmai parunāt par šo jomu plašāk. Jo vairāk tāpēc, ka SARMĪTE CAUNE tagad pilnīgi oficiāli paaugstināta amatā – viņa ir Strenču kultūras centra vadītāja. 

Ar Liesmu pēc teju piecu gadu pārtraukuma aci pret aci sarunā KRISTIĀNS GODIŅŠ, valsts SIA Autotransporta direkcija valdes priekšsēdētājs.

Autotransporta direkcija noslēgusi 10 gadu līgumu ar SIA VTU Valmiera par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu maršrutu tīkla daļā Valmiera, Valka, Smiltene, kas stāsies spēkā 2024. gada 1. jūlijā.

1953. gadā sāka būvēt Sedas kūdras fabriku, uzbūvēja ēkas kūdras fabrikas strādniekiem un uzsāka kūdras ieguvi. Strādnieki darbam kūdras purvā ieradās no Krievijas, galvenokārt no Novgorodas un Sanktpēterburgas apgabaliem. Jauno ciematu nosauca par Sedu. 1961. gadā tas kļuva par pilsētciematu, vēl pēc 30 gadiem Seda ieguva pilsētas statusu. Pirmsākumos Sedā strādāja un dzīvoja ap 4000 cilvēku, pati jaunākā informācija no oficiālās statistikas portāla OSP liecina, ka Sedā patlaban ir 1102 iedzīvotāji.

Piektdien Valmieras integrētajā bibliotēkā viesojās Valmieras Rotari kluba pārstāvji – kluba 2022./2023. gada sezonas amatpersonas: prezidents Guntars Štrombergs un sekretārs Andis Liepiņš, arī kluba iepriekšējās sezonas prezidents Edijs Pētersons.

Nevar teikt, ka te, Burtnieku pagasta Andruvēs, kur viesu namā Rīts savulaik bija visai iecienīta dažādu ballīšu vieta, viss būtu bijis galīgi kluss pa šiem gadiem. Par kādām kāzu svinībām, vēl citiem godiem ar vēdera baudām un pirtī iešanu liecina Facebook ieraksti.

Pagājušajā sestdienā pāris desmiti sporta entuziastu vecumā no četriem līdz sešdesmit plus gadiem Vecates pagasta kultūras centra mājīgajās telpās izbaudīja ziemas sporta spēļu atmosfēru, pavisam pavasarīgajos apstākļos sacenšoties lielākoties zem jumta. 

Janvāris ir barikāžu laika atceres mēnesis. Jau 32 gadi pagājuši, kopš ļaudis arī no Burtnieku apvienības pagastiem, toreiz vēl lielā Valmieras rajona, brauca uz Rīgu, lai uz barikādēm aizstāvētu jauno Latvijas valsti.

Pērnā gada nogalē Valmierā noslēdzās pirmais no diviem projektiem industriālās teritorijas izveidē bijušā gaļas kombināta teritorijā, ko tagad sauc par Rūpniecības un eksporta parku. Finišējis Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekts Industriālo teritoriju attīstība Valmierā – 1. kārta.

Pēdējās pašvaldību vēlēšanas, kuras īstenoja administratīvi teritoriālās reformas ieceres, bija zināms pagrieziena punkts mana šodienas sarunas biedra dzīvē. 

Vienmēr esmu teicis, ka pilsētu svētku tirdziņi ir īsta zelta bedre dažādu interesantu amatu pratēju meklēšanai un arī atrašanai.

Jau no agras bērnības vecāki saviem bērniem māca šķērsot ceļu droši. Skats pa kreisi, pa labi un vēlreiz pa kreisi.

Daudzdzīvokļu ēku renovācija Valmierā patlaban notiek pilnā sparā abos Gaujas krastos.

Latvijas valsts mežu Rietumvidzemes reģionā, kas ietver apmēram 200 tūkstošus hektāru meža, kopā rēķinot meža cilvēkus un birojā strādājošos, darbs kādiem 55 cilvēkiem. Par viņu ikdienas rūpēm Liesmai garākā sarunā stāsta VILMĀRS KATKOVSKIS, Rietumvidzemes reģiona meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs.