Andis Sedlenieks

Viens no neatņemamiem procesiem pirms katrām Saeimas vēlēšanām, ir, kā pieņemts teikt, «padziļināta» politisko partiju vai to apvienību programmu analīze. 

Viens no priekšvēlēšanu cīņu elementiem pirms katrām Saeimas vēlēšanām ir partiju premjerministru (un nereti arī atsevišķu ministru) amatu kandidātu nosaukšana, pie kam gana bieži šie cilvēki paši vēlēšanās pat nekandidē, bet iespējas, ka viņi pat vislabvēlīgākās notikumu attīstības gadījumā varētu ieņemt premjera vai kādu citu posteni, uz kuru it kā pretendē, ir līdzvērtīgas apmēram nullei.

Vakar premjerministrs Krišjānis Kariņš valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmē nāca klajā ar jau labu laiku gaisā virmojošu aicinājumu pārtraukt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas pilsoņiem.

Šonedēļ plašsaziņas līdzekļos parādījās interesanta statistika, kas liecina – Latvijas atjaunotās neatkarības pēdējos 27 gados par mūsu valsts pilsoņu pasu īpašniekiem naturalizācijas kārtībā ir kļuvuši 148,6 tūkstoši cilvēku.

Vakar noslēdzās kandidātu sarakstu pieteikšana 14. Saeimas vēlēšanām un kļuva zināms, ka uz vietām nākamā sasaukuma parlamentā kandidēs 19 politisko organizāciju pārstāvji.

Pirms oktobra sākumā gaidāmajām 14. Saeimas vēlēšanām publiskotās politisko partiju programmas gana uzskatāmi liecina, ka Latvijas politiskie spēki lielā mērā turpina dzīvot pēc inerces, tostarp uzskatot (vai vēloties uzskatīt) šobrīd aizvien lielākus apgriezienus uzņemošos globāla mēroga satricinājumus par īslaicīgu un pārejošu parādību, pēc kuras lietu gaita atkal lielā mērā atgriezīsies vecajās sliedēs.

Viens no jautājumiem, kas, tuvojoties Saeimas vēlēšanām, aizvien biežāk interesē kā politiķus, tā ekspertus, skan – par ko savas balsis atdos (ja vispār atdos) ārvalstīs dzīvojošie Latvijas pilsoņi?

Aizsardzības ministrijas (AM) iecere Krievijas radīto draudu dēļ ieviest vispārējo valsts aizsardzības dienestu, kas būtu obligātā militārā dienesta sava veida reinkarnācija, prognozējami raisa un turpina raisīt kaismīgas diskusijas.

Jūlija pirmajās dienās interesenti varēja pievērst uzmanību Latvijas galvaspilsētas mēra Mārtiņa Staķa mēģinājumam ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību apelēt pie valdošās koalīcijas sirdsapziņas dēļ kārtējām problēmām, kas saistītas ar bēgļu no Ukrainas uzturēšanās Latvijā izdevumu apmaksu.

Līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām atlikuši vairs tikai nu jau trīs mēneši, un politiskās partijas ir sākušas sava veida finiša spurtu. Viena no šo vēlēšanu būtiskām īpatnībām tikmēr ir, ka tās risinās vēlētājiem iepriekš nepiedzīvotā ģeopolitiskajā situācijā.

Neraugoties uz Krievijas iebrukuma Ukrainā radīto ne tikai Eiropas, bet arī globāla mēroga ģeopolitisko spriedzi, kas īpaši jūtami izpaužas bijušajā padomju ietekmes sfērā un ar lielu satraukumu tiek uztverta Baltijas valstīs, Latvijas politiķi ir nodemonstrējuši šādā situācijā absolūti nesaprotamu priekšvēlēšanu pirueti, atstājot bez vadības Saeimas Nacionālās drošības komisiju (NDK), kura vispār jau ir viena no būtiskām nacionālās drošības sistēmas sastāvdaļām.

Pagājušās nedēļas nogalē Labklājības ministrija (LM) nāca klajā ar priekšlikumu nākamajā apkures sezonā iedzīvotājiem no valsts līdzekļiem kompensēt pusi no siltumenerģijas, elektrības un dabasgāzes tarifu pieauguma, kas pārsniedz iepriekšējās apkures sezonas vidējos rādītājus.

Starptautisko notikumu un arī aizvien pieaugošo priekšvēlēšanu kaislību dēļ Latvijā bez pārmērīgas ievērības ir palicis fakts, ka Saeimā jau divos lasījumos ir apstiprināts jauns Pašvaldību likuma projekts. Palicis vēl trešais lasījums, pie tam paredzēts, ka likums stāsies spēkā ar atpakaļejošu datumu – šā gada 1. janvāri.

Domājams, vai ikvienam no mums joprojām spilgtā atmiņā atrodas Covid-19 pandēmijas lielāko uzplūdu laiks, tajā skaitā arī valsts vadības – politiķu un atbildīgo amatpersonu – reakcija uz visu notiekošo.

Pēc visa spriežot, kārtējo reizi ar neko beigsies šoreiz no Zemkopības ministrijas (ZM) nākušais ierosinājums no 21% līdz 5% samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi daļai par primāriem uzskatītiem pārtikas produktiem. Valdošās koalīcijas partneri (ZM atrodas Nacionālās apvienības pārziņā) pret ieceri ir noskaņoti skeptiski, kas nozīmē – vismaz pārskatāmā nākotnē nekāda samazinājuma nebūs.

Pēc 9. un 10. maija notikumiem Rīgā pie tā sauktā Uzvaras pieminekļa par atkāpšanos no amata paziņoja iekšlietu ministre Marija Golubeva (Attīstībai/Par!). Savas, ja sauc lietas īstajos vārdos, kļūdas, nespējot nodrošināt atbilstīgu kārtību minētajos datumos, bet, ja raugās plašāk, tad arī nepiemērotību amatam ministre, protams, neatzina, savā demisijā vainojot Nacionālās apvienības (NA) «šantāžu».

Kaislības, kādas valdīja apkārt 9. maijam kā Krievijā ar vērienu svinētās uzvaras II Pasaules karā (vai Maskavas traktējumā – uzvaras Lielajā Tēvijas karā) dienas, un šī datuma vērienīgas izmantošanas Krievijas politiskā kursa slavināšanas un pirmkārt jau iebrukuma Ukrainā attaisnošanas mērķiem, vienlaikus kļuva arī par atgādinājumu, ka 9. maijs Latvijā nu jau 18 gadus oficiāli ir Eiropas diena.

Iepriekšējās nedēļas nogalē bez īpašas ažiotāžas tika aizvadīts kustības Par! būtībā priekšvēlēšanu kongress, pie tam centieni iztikt bez liekas uzmanības piesaistīšanas ir saprotami, jo kongresā tika lemts arī turpmāk palikt politiskajā apvienībā ar partiju Latvijas attīstībai (LA), kas ir zināma kā apvienība Attīstībai/Par! (AP).

Patlaban Valsts ieņēmumu dienests (VID) kuplā skaitā pieņem iedzīvotāju ienākumu deklarācijas par 2021. gadu – atbilstīgi likumam, tās iesniedzamas laikā no šā gada 1. marta līdz 1. jūnijam tiem, kas tas jādara obligāti. Ja deklarācijas tiek iesniegtas brīvprātīgi, attaisnoto izdevumu sniegšanai, to iespējams darīt arī vēlāk.

Šonedēļ valdību veidojošās partijas konceptuāli vienojās Latvijā būvēt sašķidrinātās gāzes (LNG) termināli, ar kura starpniecību Latvijai tiks nodrošināta iespēja iztikt bez dabasgāzes piegādēm no Krievijas.