Andis Sedlenieks

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā kļūst aizvien vairāk skaidrs, ka pāri Eiropai atkal nolaižas dzelzs priekškars, bet robežas, kādas izveidosies kara beigās, vienlaikus būs arī robežas, pa kurām šis priekškars sniegsies.

Šīs nedēļas sākumā valdību veidojošo partiju pārstāvji vienojās, ka jau tuvākajā laikā tiks lemts par termiņuzturēšanās atļauju jeb tā sauktu zelta vīzu, kas ļauj brīvi pārvietoties pa Šengenas zonas valstīm, izsniegšanas pārtraukšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.

Krievijas iebrukums Ukrainā neapšaubāmi raisa izmaiņas arī Latvijas vēlētāju simpātijās un antipātijās pret politiskajām partijām pirms šā gada rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. 

Situācijā, kad Ukrainā jau trīs nedēļas turpinās Krievijas izraisītais karš, bet Krievijas armija, neraugoties uz visām tās militārajām iespējām, ātras uzvaras vietā sāk atklāti iestrēgt, galvenokārt ukraiņu sīkstās pretestības un pareizi izvēlētās taktikas dēļ, Kijivai vairāk nekā jebkad ir nepieciešams izlēmīgs un vienots rietumvalstu atbalsts.

Krievijas iebrukums Ukrainā ir licis lielā mērā pazust no dienaskārtības tādam vēl pavisam nesen ārkārtīgi svarīgam jautājumam kā cīņa ar Covid-19 pandēmiju. Tostarp arī tādēļ, ka saslimstības izplatība Latvijā iet mazumā, bet daudzi ierobežojumi ir atcelti.

Līdz ar šā gada 24. februāri, kad sākās oficiāli par speciālu militāro operāciju nodēvētais Krievijas bruņoto spēku iebrukums Ukrainā, ir iestājusies arī jauna globāla mēroga ģeopolitiskā realitāte, kura tieši attiecas un turpinās attiekties arī uz Latviju.

Plašu rezonansi izraisījis iepriekšējās nedēļas nogalē notikušais Saeimas balsojums, kura rezultātā vakantajā Augstākās tiesas (AT) tiesneses amatā netika apstiprināta Satversmes tiesas (ST) bijusī priekšsēdētāja Sanita Osipova, kuras pārmērīgi liberālie izteikumi jau iepriekš bija raisījuši krietnas daļas sabiedrības neapmierinātību.

Rīt Saeimas sēdē tiks skatīti tā sauktās Covid-19 Parlamentārās izmeklēšanas komisijas secinājumi. Minētā komisija, jāatgādina, tika izveidota ar mērķi izmeklēt valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas sākuma posmā, kā arī nosaukt to amatpersonu un politiķu vārdus, kuri par šīm kļūdām ir atbildīgi, pie tam šie mērķi ir nevis vienkārši deklarēti, bet iekļauti arī izmeklēšanas komisijas garum garajā nosaukumā.

Latvijas dienvidu kaimiņvalstī Lietuvā līdz ar šā gada 5. februāri tika pārtraukta «iespēju pases», kā pie mūsu kaimiņiem tiek dēvēts vakcinēšanās pret Covid-19 jeb sadarbspējības sertifikāts, pieprasīšana tirdzniecības, pakalpojumu sniegšanas u.c. vietās.

Janvāra beigās jau 19. reizi tika izvēlēti Latvijas Gada vārds, nevārds, spārnotais teiciens un vēl virkne citu ar latviešu valodas attīstību un pastāvēšanu saistītu lietu.

Šīs nedēļas sākumā Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) oficiāli reģistrēja parakstu vākšanu par grozījumiem Satversmē, kuri paredz par aptuveni divām trešdaļām samazināt to parakstu skaitu, kas nepieciešami likumu un Satversmes grozījumu iesniegšanai Saeimā, bet to  neapstiprināšanas parlamentā gadījumā – tautas nobalsošanu jeb referendumu ierosināšanai.

Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS nupat veikta aptauja liecina, ka Latvijā gadu no gada krītas uzticība sabiedriskajiem medijiem.

Valsts prezidents Egils Levits nesen, sniedzot interviju TV24 un atbildot uz jautājumu par daudzu iedzīvotāju neuzticēšanos valsts varas struktūrām, izteicās, ka tā ir «senā padomju domāšana, ka valsts visu nokārtos».

Šīs nedēļas sākumā izskanēja ziņa, ka Valsts enerģētiskās krīzes centrs (ir pie mums arī tāda konsultatīva institūcija, kuru vada ekonomikas ministrs) aicinās Finanšu ministriju (FM) izvērtēt iespējas sniegt aizdevumus tām pašvaldībām, kurām tas ir nepieciešams enerģētisko problēmu risināšanai.

Gada beigās tradicionāli ir pieņemts atskatīties uz aizvadītā gada gaišajām pusēm, kā arī iezīmēt optimistiskas cerības nākamajam gadam. 

Nebeidzamo ap Covid-19 pandēmiju virmojošo kaislību dēļ aizvadītais gads ir lielā mērā aizritējis cīņas pret Covid-19 izplatību zīmē. 

Tieši pirms gada Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš aicināja valsts iedzīvotājus Ziemassvētkus un Jauno gadu sagaidīt klusi un pieticīgi, tuvinieku lokā un ievērojot visas epidemioloģiskās drošības prasības.

Šo pirmdien valdošās koalīcijas partijas nespēja vienoties par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes piemērošanu elektrībai un dabasgāzei, attaisnojoties ar to, ka šāds solis nedos jūtamu efektu. Vienlaikus tika panākta vienošanās līdz apkures sezonas beigām uz pusi samazināt elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu, kā arī paplašināt atbalsta pasākumus trūcīgākajai valsts iedzīvotāju daļai.

Iepriekšējās nedēļas nogalē par politiskajām izklaidēm parūpējās Saeimas deputāts, partijas Likums un kārtība dibinātājs Aldis Gobzems, kuru policija vienas dienas laikā divas reizes un divās dažādās pilsētās – Tukumā un Ventspilī – īslaicīgi aizturēja par administratīviem likumpārkāpumiem – nesankcionētu un epidemioloģiskās drošības prasībām neatbilstošu pasākumu rīkošanu.

Nelegālo imigrantu krīzes uz Latvijas un arī Lietuvas un Polijas robežām ar Baltkrieviju dēļ publiskajā telpā beidzot ir aktualizējusies diskusija arī par to, cik lielā mērā mūsu valsts sabiedriskie mediji reāli pārstāv un aizstāv šīs pašas sabiedrības intereses.