Publiskajā telpā nebeidz rimties kaislības, kas saistītas ar starptautiskās politiskās situācijas izraisīto vēlmi atteikties no Krievijas un padomju impēriju Latvijā atstātā «mantojuma» un it īpaši no ielu nosaukumiem vai piemiņas zīmēm, tādi vai citādi saistītām ar abām šīm impērijām un konkrētiem tā laika cilvēkiem.
Šīs nedēļas sākumā kļuva zināms, ka Finanšu ministrija (FM) budžeta paketē nākamajam gadam tomēr nevirzīs milzīgu ažiotāžu un vērienīgu kritiku izsaukušos grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākumu nodokli.
Pirms dažām dienām premjerministre Evika Siliņa nāca klajā ar paziņojumu, ka viņas pārstāvētā «Jaunā Vienotība» (JV) ir sagatavojusi grozījumus Pilsonības likumā, kas ļautu atņemt Latvijas pilsonību bijušās PSRS pilsoņiem, kuri pārkāpuši naturalizācijas jeb Latvijas pilsonības iegūšanas laikā doto solījumu un rīkojušies pret Satversmē nostiprināto demokrātisko valsts iekārtu.
Šajās dienās plašu ažiotāžu izraisīja fakts, ka Saeimas nupat apstiprinātajā Nacionālās drošības koncepcijā iekļauts konkrēts termiņš, kad sabiedriskajiem medijiem jāpāriet uz satura veidošanu tikai latviski vai vēl arī kādā no Eiropas Savienības dalībvalstu vai kandidātvalstu valodām – 2026. gada 1. janvāris.
Nupat publiskotas, kompānijas SKDS veiktas sabiedriskās domas aptaujas rezultāti liecina, ka Latvijā ir apmēram vienāds to iedzīvotāju skaits, kuriem ir radikāli pretēji viedokļi par valsts attīstību.
Līdz ar jaunās valdības izveidi Latvijā ir iestājusies iepriekš nekad nepiedzīvota situācija – valdošās koalīcijas sastāvā, lai arī jaunākā partnera statusā, ir partija (Progresīvie), kura sevi pozicionē kā eiropeiski kreiss politiskais spēks.
Latvijas vīriešu basketbola valstsvienības izcīnītā ļoti augstā 5. vieta Pasaules kausā ir kļuvusi ne tikai par ievērojamu sportisku panākumu, bet arī nu jau kārtējo reizi liek uzdot jautājumu – kāpēc mūsu sportisti komandu sporta veidos var gūt ievērojamus panākumus, spītējot traumām, pretinieku slavenajiem vārdiem, daudzu ekspertu skepsei un vēl sazin kam citam, bet politiķi un sabiedrība neko līdzīgu (savās nosacītajās atbildības jomās, protams) nodemonstrēt nespēj?
Pēc būtības ir noslēdzies jaunas, Evikas Siliņas (JV) vadītas valdības veidošanas process, un ir kļuvis skaidrs, ka tā necik īpaši neatšķirsies no aizejošās, Krišjāņa Kariņa (JV) valdības.
Jaunas valdības veidošanas kaislību ēnā bez pelnītas ievērības ir palicis kāds notikums, kas, lai arī izraisīja plašu rezonansi kultūras un mākslas vidē, plašākā sabiedrībā pārmērīgu interesi izsaukt nespēja.
Viens no jautājumiem, kas aizvien biežāk skan publiskajā telpā pēc premjerministra Krišjāņa Kariņa (JV) demisijas un paziņojuma, ka vēlreiz uz šo amatu viņš nekandidēs, ir – bet kas tad īsti ir mainījies pēc šīs demisijas?
Premjerministra Krišjāņa Kariņa («Jaunā Vienotība», JV) paziņojums par lēmumu demisionēt un atteikties no atkārtotas kandidēšanas uz premjerministra amatu, kā arī aicinājums viņa pārstāvētajai JV izvirzīt jaunu premjerministra amata kandidātu, daudziem politikas vērotājiem izrādījās negaidīts.
Iedzīvotājiem sākot saņemt jaunos elektrības rēķinus, publiskajā telpā vēršas plašumā sašutums par jūtami pieaugušajiem izdevumiem.
Bez īpašas ievērības joprojām paliek fakts, ka Latvija nu jau ilgāku laiku iztiek bez viena no patlabanējā starptautiskajā situācijā ļoti būtiskiem sava ministru kabineta locekļiem – ārlietu ministra.
Kad par nākamo Latvijas Valsts prezidentu tika ievēlēts nu jau bijušais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, valdīja vispārēja pārliecība, ka gaidāmas ievērojamas pārmaiņas valdošās koalīcijas sastāvā.
Kā liecina valsts iestāžu publiskotie statistikas dati, bezdarba līmenis Latvijā ir noslīdējis zem 6%.
Dziesmu un deju svētku svinēšanas, kā arī starptautiskās politikas kaislību dēļ bez pārmērīgas ievērības ir palicis fakts, ka dzīve, sākot ar šā gada 1. jūliju, atkal ir kļuvusi nedaudz dārgāka.
Šīs nedēļas sākumā par atkāpšanos no amata negaidīti paziņoja Latvijas galvaspilsētas Rīgas mērs Mārtiņš Staķis, kurš pārstāv pirms iepriekšējām domes vēlēšanām izveidoto apvienību Par!/Progresīvie (PP).
Valsts būtībā nu jau bijušais prezidents Egils Levits (atrodas amatā pēdējo mēnesi) savu prezidentūru acīmredzami ir nolēmis noslēgt ar vairākiem gana pārliecinošiem un izlēmīgiem paziņojumiem apmēram par to, ka Latvijas politiskajā sistēmā ne gluži viss ir kārtībā.
Viens no politiskajiem spēkiem, kuru neapšaubāmi skars iespējamā varas pārdale valdošajā koalīcijā, būs Progresīvie.
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, Latvijā pirmoreiz ļoti ilgā laika posmā ir palielinājies iedzīvotāju skaits.