Aivars Ustups

Labrīt! Labdien vai Aprill! Redzu, ka esat pietiekami drosmīgs, jo, nebaidoties tikt izjokots, šodien esat ņēmis rokā «Liesmu». Arvien pārliecinošāk demokrātiskā sabiedrībā ienāk uzskats, ka nopietni laikraksti un pat ziņu aģentūras 1. aprīlī cenšas patiesas ziņas nepublicēt. Tik un tā lasītājs nenoticēšot! Arī mēs «Liesmā» taču sevi par pietiekami nopietniem uzskatām.

Nav vēl nopietni izvērtēta partiju naudas tēriņu likumība pērn notikušajās Saeimas vēlēšanās, vēl prokuratūrai krimināllietu ierosināšanai par balsu pirkšanu šajās vēlēšanās tiek nodotas arvien jaunas lietas, bet partijas jau  aktualizē jautājumu, kā savas kases papildināt  uz valsts budžeta rēķina.

Esmu dzirdējis atziņu, ka vēsture nav notikumu patiess atspoguļojums, bet ir ļoti subjektīva, jo bieži visu koriģē un jau kā patiesību pārraksta tie, kas visilgāk  nodzīvo, vai arī notikumus traktē atbilstoši darba devēju politiskajām vajadzībām.

Daudzo Latvijas prezidentūras ES Padomē pasākumu drūzmā mazāku ievērību izpelnījusies iepriekšējā piektdienā Briselē notikusī ES Vides ministru padomes sēde, ko vadīja  Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. Tajā  pieņēma  būtisku lēmumu — ES līdz 2030. gadam siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināt nu jau vismaz par 40 procentiem salīdzinājumā ar 1990. gadu. (To pieņemts uzskatīt par industrializācijas laika sākumu. Jāatgādina arī, ka vēl spēkā ir 2008. gadā pieņemtie likumdošanas akti, kas prasa šo gāzu emisiju par 20 procentiem samazināt jau līdz 2020. gadam.)

Pirmdien ar Beverīnas novada deputātu balsojumu par  robežu maiņu ar Valmieru noslēdzies strīdu pilns posms jautājumā, kas būtiski var ietekmēt gan pilsētas, gan  novada attīstību. Kas iegūts, kas zaudēts, parādīs turpmākā rīcība. Taču jau tagad varam vērtēt vismaz vienu ieguvumu — ilgi nebijušu sabiedrisko aktivitāti. Bija radies iespaids, ka kopš pašvaldības vēlēšanām beverīniešus lēnām pārņem darbīguma apsīkums, pat ideju un redzējumu trūkums novada reālai attīstībai. Tad nu Valmieras pieteikums atdot  tai Kauguru pagasta 118 hektārus novada ļaudis burtiski pamodināja. Viņi pieprasīja skaidrot, pārbaudīt un skaidrot vēlreiz.

Par Sajūtu parku Stāvajos krastos viedokļu izteikts daudz, arī strīdīgi. Taču laikam gan nevienu, kas to savām acīm  skatījis, vienaldzīgu nav atstājuši saģērbtie koki. Jau aizpērnajā rudenī, atsaucoties uz parka veidotāju aicinājumu, to saģērbšanā ziemas aukstuma labākai pārciešanai iesaistījās Valmieras un apkaimes pirmsskolas izglītības iestādes, skolas, arī dažādi pulciņi, kas vien pieprot šūšanu, adīšanu, tamborēšanu vai citus rokdarbus. Saģērbto koku atvēršanas pasākumā ieraudzījām, ka mūsu izdomai nav robežu...

Gada nogalē, kad posāmies prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē,  dzirdējām par daudziem nodomiem,  ko tieši Latvija rosinās un mudinās savas galvenās teikšanas sešos mēnešos. Bija solījumi vairāk rūpēties par cilvēku nodarbinātību, stiprināt ES lomu cilvēktiesību sfērā, pabeigt procesus ekonomiskās krīzes pārvarēšanā, pievērst uzmanību digitālā potenciāla izmantošanai. Šajos mēnešos tika plānots ap 1500 dažāda līmeņa sanāksmju Briselē un Luksemburgā, kā arī aptuveni 200 Latvijā, kuras, kā tas paredzēts prezidējošās valsts galvenajos pienākumos, jāvada Latvijas valsts galvenajām amatpersonām vai valdības ministriem.

Cik gan reižu dažkārt situācijās esam atcerējušies krievu fabulu rakstnieka Ivana Krilova jau 19. gadsimtā sacerēto stāstījumu par runci Vasjku, kurš no virtuves nekaunīgi  paņēma gaļas gabalu, kas viņam nekādi nepienācās.  Pavārs nu Vasjku rāja, par blēdi, par zagli saukāja, solīja bezkaunīgo runci ne tikai virtuvē, pat pagalmā vairs nelaist. Tikmēr Vasjka šajās lamās vien noklausās, pakampto gaļas gabalu pat nedomā atdot un turpina ēst...