Par psiholoģiskām bremzēm un ābelēm
Vērīgākie braucēji, kas Valmierai tuvojas no Cēsu puses, iespējams, ir pamanījuši, ka pie zīmes, kur sākas Beverīnas novads, kāds ir sakopis ābeles.
Vērīgākie braucēji, kas Valmierai tuvojas no Cēsu puses, iespējams, ir pamanījuši, ka pie zīmes, kur sākas Beverīnas novads, kāds ir sakopis ābeles.
Dienās, kad drūzmējas iekšpolitikas aktivitātes, iespējams, tā arī nopietni neizvērtēts var palikt Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītāja valmierieša Romāna Naudiņa izteiktais rosinājums, ka ir pēdējais laiks skolās kā atsevišķu priekšmetu mācīt tautsaimniecību.
Jau 10 gadus Latvijas zinātnieki nosaka dabas simbolus dzīvotnēs, kurām vēlas pievērst pastiprinātu uzmanību. Kopš 2008. gada pēc Daiņa Ozola un citu ģeologu ierosinājuma tiek nosaukti arī gada ģeoloģiskie objekti, no kuriem pirmās šo godu izpelnījās Neļķu klintis pie Mazsalacas. Pērn ģeologi aicināja nopietnāk iepazīt Korkuļu ūdensrijējus Jaunjelgavas novadā.
Pēc publikācijām par Valmieras tirgū pamanīto saņēmu dažu bargu pieprasījumu mazāk rakstīt par puķēm vai redīsiem, bet nesaudzīgi vērsties pret šajā tirgū it kā esošajām kliedzošajām nepareizībām. Netikdams skaidrībā, ar ko pareizs tirgus atšķiras no nepareiza un vai pareiza tirgošanās vispār vairs ir tirgus, meklēju atbildi gudros rakstos. Tā internetā atradu 71371 mācību materiālu par tirgu, par gudru, arī viltīgu tirgošanos. Kamēr visus tos neizpētīšu, pat nemēģināšu Valmieras tirgus nepareizības izvērtēt un lūdzu pieprasītājus pagaidām doties... smaržīgās dillēs.
Ir cilvēki, kuri arī aizejot paliek. Ne vien laika biedru atmiņā, bet arī ar sava mūža paliekošu devumu vietā, kur strādājis. Pirms gadiem Valmierā vienam no viszinošākajiem ārstiem Valdim Kantānam tāds devums mūsu pilsētai neapšaubāmi ir tas, ka viņš — daudzu valmieriešu iemīļots — bija savulaik arī viens no galvenajiem Valmieras jaunās slimnīcas (tagadējās Vidzemes) darba aizsācējiem. Kā savā nozarē — gastroentereoloģijā — tolaik vienu no viszinošākajiem speciālistiem pēc klīniskās slimnīcas «Gaiļezers» izveides Valdi aicina darbā uz turieni, taču saikni ar kolēģiem, arī draugiem, pat kādreizējiem pacientiem Valmierā viņš nezaudēja.
Valmierietis novadpētnieks Kārlis Bukums savā mūžā ir savācis vairākus simtus nostāstu, vietvārdu un teiku par Valmieru un tās apkaimi. 1962. gadā viņš savu vākumu uzticēja Latvijas Universitātes Valodas un literatūras institūtam, pēc tam līdz pat mūža beigām tur sūtīja vēl vēstules ar papildinājumiem.
Krāšņākā puķu dobe Valmierā, manuprāt, pašlaik ir tirgus laukums. Tomātu un citu stādu zaļums vakar te ziedu krāsainības priekšā pat pazuda. Taču arī tad starp ziediem ar savdabīgām no koka sprungulīšiem veidotām puķu mājiņām uzmanību piesaistīja no Trikātas vestās un Agitas piedāvātās petūnijas, verbenas, pelargonijas. Vīrs Ando vairāk nekā pussimtu šādu ietērpu puķēm darinājis. Nu jau par 15 vai 16 eiro (atkarībā no puķes) vai visas būs izpārdotas.
Ir darbības, ko negribas saukt īstajos vārdos, runāt par tām visiem saprotamā latviešu valodā. Tā pašlaik, kad Laimdotas Straujumas vadītā valdība secina, ka budžetā neienāk tāds naudas apjoms, kāds bija prognozēts, šo budžetu plānojot un Saeimā apstiprinot, paziņojumos sāk zibēt uzņēmējus, ierēdņus, jebkuru iedzīvotāju biedējošais vārdu savienojums «budžeta konsolidācija». Ar to, tieši un konkrēti nepasakot, ka valdībai sāk pietrūkt naudas, lai pildītu visu solīto, mums liek vien nojaust, ka nekas labs atkal nav gaidāms. Visiem mums ir arī atmiņā, ka pirms sešiem gadiem, kad vēl centāmies kaut cik pie vērtības noturēt latu, šie paši vārdi nozīmēja «jostu savilkšanu» –— nodokļu celšanu un pat algu samazinājumus.
J. Endzelīna Kauguru pamatskolai Draudzīgā aicinājuma mēnesis, kad skolai dāvina grāmatas, ir janvāris. Šogad skola saņēma ziņu, ka 1943. gadā Kauguru skolu absolvējušais inženierzinātņu doktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis, Rīgas Tehniskās universitātes profesors Jānis Osis arī vēlas skolai dāvināt grāmatas, ko atvedīs pavasarī.
Kad runājam par kapitālu, ir ierasts, ka šis jēdziens attiecas uz finanšu resursiem. Reizēm vēl runājam arī par kultūras kapitālu, cilvēku resursu kapitālu utt. Taču tikai kopš 1987. gada, pēc ANO Pasaules un vides komisijas ziņojuma par visas mūsu planētas ilgtspējīgu attīstību un gaidāmajām problēmām, par ļoti nopietnu tiek uzskatīts arī tāds vērtību kopums kā dabas kapitāls. To nu jau atzīst gandrīz visas attīstītās valstis, taču reālās saimniekošanas interešu vārdā bieži aizmirst. Tādēļ, izmantojot savu prezidentūru ES Padomē, par dabas kapitālu mēģināja atgādināt Latvija vides ministru neformālās tikšanās laikā aprīlī Rīgā.
Ar aktīvāko un radošāko bērnu piedalīšanos iepriekšējā nedēļā Limbažu 3. vidusskolā notika SIA «ZAAO» mācību gada noslēguma pasākums vides izglītības projektā «Cilvēks vidē». Tāds turpinās jau vairākus gadus ar mērķi izglītot bērnus par vidi un rosināt viņus uz līdzdalību videi draudzīgā atkritumu apsaimniekošanā.
Kad 26. marta domes sēdē izskatīja jautājumu «Par Beverīnas novada Attīstības programmas izvērtēšanu un investīciju plāna aktualizēšanu», par izpilddirektora Aivara Miruškina piedāvājumu vispirms jau nebija gatava balsot domes priekšsēdētāja Cilda Purgale. Viņa iebilda, ka piedāvātajā variantā ir ļoti daudz neskaidrību, nepieciešami būtiski labojumi, lai tas kļūtu iedzīvotājiem saprotamāks. Savukārt Māris Zvirbulis ierosināja organizēt tikšanos ar novada uzņēmējiem, lai novada attīstības plānā ierakstītu tieši viņu vajadzības. Deputāti arī nolēma pagarināt Attīstības programmas aktualizēšanas termiņu līdz šī gada 1. jūnijam.
Neviens gan īpaši neskaitīja, bet tiek rēķināts, ka Lielajā Talkā Beverīnas novadā iesaistījās tuvu pie 300 talciniekiem. Viena no lielākajām tā noteikti bija pie Trikātas pamatskolas, kur pēc Skolas padomes aicinājuma talkā iesaistījās gan lieli, gan mazi, lai sakoptu skolu un apkārtni 23. maijā te gaidāmajam svinīgajam notikumam, kas būs veltīts 330 gadiem kopš izglītības pirmsākumiem Trikātā un arī pašas Trikātas pamatskolas 77 gadu atcerei. Lielāko daļu no iecerētajiem darbiem talkas laikā arī izdevās padarīt. Pašdarbnieki savukārt posa Trikātas pilskalnu.
Vakardienas nedaudz piktais vējš, kas plivināja koku kailos zarus, arī Valmieras tirgus laukumā bija ienesis krietni pavasarīgu rosību. It sevišķi dažādu stādu pārdevēju un pircēju starpā pirmās sarunas bija galvenokārt par to, vai siltums nu beidzot nāk uz palikšanu, vai arī ziemelis vēl aukstumu atpūtīs. No tā arī atkarīgs, ko uz tirgu piedāvājumā vest.
Pēc notikumiem ceturtdien Rīgā, Jēkaba ielā, valsts augstākā likumdevēja Saeimas sēžu zālē jautrā vieglprātībā varam secināt, ka beidzot arī mēs esam atgriezušies parlamentu darbā daudz pieredzējušajā Eiropā tā pa īstam. Bija dzirdēts, ka valstīs, kurās deputāti jau pagājušajā gadsimtā likumus un lietas sakārtojuši vismaz 50 gadus uz priekšu, ne viena vien sēde tiek aizvadīta ķīviņos, nelielās dūru cīņās, kādā parlamentā deputāts debatēs pat Bībeli sācis lasīt. Par tādiem uznācieniem tad arī saka: «Tā mēdz notikt vien vecajā, labajā Eiropā!»
Jau brīdi pirms norunātā laika sestdien pie Mazsalacas vidusskolas čivināja dabas draugi, kas te bija ieradušies uz Putnu dienu pasākumu. To Latvijā tradicionālās putnu vērošanas vietās šopavasar pavisam bija 32, bet Mazsalacas pusē, šķiet, pirmo reizi.
Dienās, kad atsākas riteņbraukšanas sezona, lai atgādinātu velosipēdistiem dažas ziemā varbūt piemirstas prasības, Valmieras iecirkņa Kārtības policijas nodaļas darbinieki otrdien rīkoja reidu, kurā piedalīties aicināja arī žurnālistus. Viņiem nodaļas priekšnieks Jānis Bagāts vispirms akcentēja galvenās ar riteņbraucējiem saistītās prasības.
Labi, ja starp pārlieku daudzajām dramatiskajām ziņām, kas pludo laikrakstos un zib televizoros, pa reizei parādās arī tādas, kas priecē, dod cerību.
Kopš organizējam Mākslas dienas, ar lielāka vai mazāka apjoma izstādēm tajās allaž piedalās arī Vidzemes fotomākslinieku kopa. Šoreiz viņi sevi pieteic ar tematisku izstādi «Jūra», kas jau kopš pirmdienas ir skatāma Valmierā, Raiņa ielā, Sadales tīklu ēkā. Te izliktas 22 fotogrāfu turpat vai 70 lielformāta fotogrāfijas. Lūdzu dažus vārdus par šo izstādi teikt tās iekārtotājiem.
Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) šogad pastiprināti uzmanīs īpaši aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanu.